Arī cietušie satraukti par arestētās mantas likteni krimināllietā
Arestētā manta tā dēvētajā Lemberga lietā netiek glabāta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un nav pieļaujama situācija, ka mantas glabātājs Šveices advokāts Rudolfs Meroni no arestētās mantas gūst nesamērīgu peļņu, to izšķērdē, nesniedz atskaites par arestētās mantas finanšu rādītājiem, rakstiskā lūgumā Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Borisam Geimanam paudis SIA T2 Teminal advokāts Gatis Dirnēns.
Septiņu tiesvedības gadu laikā šis ir pirmais gadījums, kad bažas par nekontrolēto mantas glabāšanu pauž cietušie. Līdz šim finanšu atskaites no R. Meroni tiesai vairākkārt lūguši pieprasīt advokāti, satraukumu par arestētās mantas glabāšanu pauduši uzņēmēji, kuru intereses skārusi R. Meroni rīcība, piemēram, SIA Kement. Bažas un pat konkrētus faktus par iespējamām prettiesiskām rīcībām ar arestēto mantu tiesai klāstījuši arī liecinieki Olafs Berķis, Genādijs Ševcovs, Igors Skoks u.c. Pilnībā atbalstot prokuroru viedokli, ka viss ir kārtībā, tiesa konsekventi noraidījusi jebkādus lūgumus pieprasīt no šveicieša atskaites par viņam uzticētajiem daudzmiljonu labumiem.
Mantas arests nav likumīgs
Par cietušo lietā atzītā SIA ManTess, kura pēc īpašnieku maiņas 2013. gada vasarā tika pārdēvēts SIA T2 Terminal, jau vairākas reizes ir lūgusi tiesu atbrīvot kompāniju no cietušā statusa tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, jo nekādu ciešanu (zaudējumu) nav bijis. Tiesa SIA T2 Terminal pārstāvja G. Dirnēna lūgumus konsekventi noraidīja, lēmumu pamatojot ar Kriminālprocesa likumu, kurā neesot paredzēta atbrīvošana no cietušā statusa krimināllietas iztiesāšanas stadijā.
Tā kā cietušajam likums paredz kompensēt radušos materiālos un morālos zaudējumus, G. Dirnēns Rīgas apgabaltiesai iesniedzis lūgumu, kurā pauž bažas, ka «arestētās mantas nodošana glabāšanā notikusi bez tiesiskās palīdzības procedūras ievērošanas, turklāt jau ilgstoši arestētā manta tiek glabāta bez objektīva apliecinājuma par tās šā brīža stāvokli».
Iepriekš jau advokāti ir vērsuši tiesas uzmanību uz to, ka manta arestēta nelikumīgi, jo, arestējot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, prokuroriem bija jāsūta tiesiskās palīdzības lūgumi konkrētās valsts kompetentām iestādēm. Arī advokāts G. Dirnēns lūgumā norāda, ka manta tikusi arestēta nelikumīgi, turklāt arī uzglabāta tiek likumam neatbilstoši: «No manā rīcībā pieejamiem dokumentiem neizriet, ka arestētā manta kriminālprocesā (..) būtu nodota glabāšanā Ministra kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā, kas tādējādi rada pamatu secinājumam, ka kriminālprocesā arestētā manta tiek glabāta pretēji normatīvajos aktos noteiktajam, t.i., neievērojot likumā noteikto.» Tāpat advokāts uzsvēris, ka uzskata «par nepieļaujamu situāciju, kad R. Meroni, kā prokuratūras noteikts arestētās mantas glabātājs, izmantojot mantas glabātāja statusu, gūst nesamērīgu peļņu no arestētās mantas vai to izšķērdē apstākļos, kad nav saņemtas mantas glabātāja atskaites vai deklarācijas par arestētās mantas finanšu rādītājiem».
Lūdz atskaites
Advokāts G. Dirnēns cita starpā lūdz tiesu pieprasīt no R. Meroni, lai viņš iesniegtu finanšu atskaiti par arestētās mantas glabāšanas izdevumiem, tās šībrīža stāvokli un vērtību, ziņas par glabāšanas laikā veikto mantas vai tās daļas atsavināšanu vai pārdošanu un ziņas par to, kur šobrīd glabājas saņemtie līdzekļi par mantas atsavināšanu. Advokāts lūdz tiesu pieprasīt no R. Meroni auditētus gada pārskatus par katru no arestētiem uzņēmumiem un katru kalendāro gadu, ziņas par to, kur, kā un ar kādiem nosacījumiem tiek glabāta arestēto uzņēmumu daļu peļņa, kā tiek nodrošināta arestētās mantas apsardzība un vai arestētajiem uzņēmumiem arestētās mantas glabāšanas laikā nav radušies nodokļu parādi pret attiecīgās valsts budžetu, kā arī ziņas par to, vai arestētie uzņēmumi un īpašumi ir iesaistīti kādās tiesvedībās, un ziņas par šo tiesvedību strīdus apmēriem.
Meroni ļauta vaļa
Visplašākā R. Meroni un prokuroru rīcības likumība saistībā ar arestēto mantu notika šā gada februārī, kad uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs pauda viedokli par R. Meroni un prokuroru lūgumu izolēt A. Sormuli no viņam Šveicē piederošās akciju sabiedrības Ost Services AG. Advokāts uzskaitīja vairākus mantas glabātāja pieļautos likumu un normatīvo aktu pārkāpumus. Toreiz prokurori lūdza noteikt A. Sormulim papildu drošības līdzekli – aizliegumu ieņemt Ost Services AG valdes locekļa amatu. Apkopojot R. Meroni patvaļīgo darbošanos kompānijā Ost Services AG, J. Rozenbergs cita starpā konstatējis, ka sabiedrības 2012. un 2013. gadu pārskati nav iesniegti Šveices nodokļu administrācijai. Turklāt šā gada pārskatā pamanītas norādes, ka sabiedrībai radušies zaudējumi 1,23 miljoni Šveices franku jeb 1,19 miljonu eiro saistībā ar kaut kādiem zaudējumiem no valūtas kursa. Pārbaudot šos faktus, atklājies, ka «nav konstatējami nekādi sabiedrības zaudējumi 2012. gadā saistībā ar kādām valūtas kursu svārstībām», līdz ar to esot secināms, ka pārskatā par zaudējumiem sniegtas nepatiesas ziņas (lasi – nauda pazudusi vai nozagta). Advokāts atgādināja, ka viņa klients jau 2010. gada 19. augusta tiesas sēdē brīdinājis Rīgas apgabaltiesu, ka R. Meroni, kurš tobrīd vēl bija Ost Services AG valdes priekšsēdētājs, nevar paskaidrot, no kurienes kompānijai radies sešu miljonu Šveices franku parāds un nodokļu nomaksas problēmas Šveicē.