Prokurori mēģina pasargāt miljonārus no saukšanas uz tiesu

© F64

Cietušajiem un lieciniekiem valsts nevar uzlikt par pienākumu jau septīto gadu būt gatavībā, ka būs jānāk uz tiesu, lai liecinātu tā dēvētajā Lemberga prāvā – šādu domu Rīgas apgabaltiesā pauda prokurors Juris Juriss, kurš debatēs par personu aicināšanu uz tiesu bija uzņēmies miljonāru interešu galvenā sargsuņa lomu.

Ar hroniskām grūtībām iedabūt cietušos un lieciniekus tiesas zālē sirgstošajā t. s. Lemberga prāvā kārtējo reizi tika risināts jautājums par to, ko darīt ar tiem, kuri vairākkārt aicināti uz tiesu, tomēr neierodas, tā vietā tiesai sūtot pašu rakstītus papīrus par aizņemtību un slikto veselību, kuriem pievienoti arī ārstu atzinumi. Jo ilgāk velkas tiesvedība, jo biežāk tiesa no izsauktajiem lieciniekiem saņem šādus paziņojumus.

Kārtējo reizi konstatējot, ka aicinātie liecinieki nav ieradušies, lai aizpildītu tiesas sēžu laiku, pagājušo ceturtdien tiesa piedāvāja apsūdzētajiem iespējas sākt sniegt savas liecības. Gan Ventspils mērs Aivars Lembergs, gan uzņēmējs Ansis Sormulis neizslēdza, ka izmantos šīs kriminālprocesā paredzētās tiesības. Taču, kā uzsvēra A. Lembergs, «tas būtu vairāk nekā vieglprātīgi» sākt sniegt liecības, pirms nav pabeigta cietušo un liecinieku pratināšana un pārbaudīti visi pierādījumi.

Bailes no jaunām liecībām?

Prokurors J. Juriss uzstāja, ka neatnākušo liecinieku vēlmes ir jārespektē - viņu tiesai iesniegtās rakstiskās liecības un pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības būtu jānolasa tiesas zālē.

Šī pozīcija ir saprotama, jo prokurori visus apsūdzībai nepieciešamos lieciniekus ir pratinājuši pirmstiesas izmeklēšanas laikā, uzdodot kādus vien gribējuši jautājumus un tik ilgi, cik vien ir gribējuši, kā arī ar dažiem izņēmumiem darījuši to arī tiesas zālē. Turpretī aizstāvībai ir bijušas ļoti ierobežotas iespējas uzdot jautājumus lieciniekiem un pat cietušajiem. Līdz šim ir bijis tā - kad lieciniekiem jautājumus tiesā sāk uzdot aizstāvības puse, liecības sāk mainīties, tajās parādās pretrunas, jauni iepriekš nezināmi fakti, kas, protams, prokuroriem nav izdevīgi.

Ja prokuroriem izdotos panākt liecību nolasīšanu tiesas zālē, tad būtu nofiksētas tās liecības, kurām it kā vajadzētu būt izdevīgām apsūdzības uzturēšanai (kas gan arī ir diskutabli).

Miljonāriem sūri laiki

Tiesnesis Boriss Geimans nolasīja cietušā statusā esošā miljonāra Aināra Gulbja vēstuli, kurā viņš saskaitījis, ka sešas reizes braucis uz Rīgas apgabaltiesu un vienu no šīm reizēm «pat no Austrālijas», taču tikai divas reizes tiesā ticis pie runāšanas. Miljonārs vēstulē sūrojās, ka pa šiem tiesvedības gadiem viņam pasliktinājusies veselība. Kā pierādījums pievienotas arī ārsta uzziņas. Lai arī tiesa atturējās no konkrētu kaišu minēšanas, varēja noprast, ka A. Gulbis nedrīkst ilgstoši uzturēties vienā pozā. Tā kā tiesas zālē liecinot viņam vai nu ilgstoši jāsēž, vai arī jāstāv, tad varot sareibt galva. Veselības tematikas pieminēšana kļuva par ieganstu prokuroram J. Jurisam lūgt tiesu no zāles izraidīt Neatkarīgās žurnālistu. Tiesa prokurora lūgumu noraidīja, pamatojot, ka sensitīvie dati par A. Gulbja veselību netiek nolasīti.

Tiesa saņēmusi vēstuli arī no vairākkārt uz tiesu aicinātā miljonāra Jūlija Krūmiņa, kurš iesākumā bija cietušā statusā, bet pēc tam kaut kā noslīdēja līdz vienkārša liecinieka statusam. J. Krūmiņš tiesai rakstījis, ka viņam kļuvis grūti atminēties 20 gadu senus notikumus, par kuriem pirms daudziem gadiem jau esot sniedzis liecības. Miljonārs tās pilnībā uzturot un tāpēc lūdz tās nolasīt tiesas zālē.

Tiesa saņēmusi vēstules arī no ārvalstu advokātiem - lieciniekiem Adriana Kunclera un Žana Pjēra Graca. No tiesneša mutes neizskanēja, ka ārvalstnieki būtu krasi norobežojušies no turpmākām iespējām liecināt tiesā.

Procesuālā ekonomija

Valsts apsūdzības vārdā viedokli par to, ko darīt ar tiesā ierasties nevarošajiem cietušajiem un lieciniekiem, uzņēmās paust J. Juriss. Aizstāvot miljonāru vēstulēs paustās pozīcijas, prokurors paziņoja, ka «nav pamata» abu liecības nenolasīt tiesas zālē. Tas gan neizslēdzot iespēju, ka abi kungi attālā nākotnē teorētiski var tikt saukti uz tiesu. Tajā pašā laikā prokurors uzstāja, ka jāievēro «procesuālas ekonomijas princips» un tāpēc nav jātērē laiks liecinieka saukšanai uz tiesu - ātrāk ir liecības nolasīt tiesas zālē. Kā uzsvēra J. Juriss, valsts nevarot uzlikt par pienākumu personām septiņus astoņus gadus gaidīt, kad tiesa viņus izsauks uz pratināšanu. Procesuālā pienākuma termiņam, pēc prokurora teiktā, esot «jābūt saprātīgam».

Vienlīdzības principi

A. Lembergs skaidroja, ka taisnīgai tiesai klātos pieturēties pie Kriminālprocesa likumā pagaidām vēl neatceltajiem pantiem par procesa tiešuma, mutiskuma, atklātuma un vienlīdzības principiem. Tā, piemēram, A. Lembergs uzsvēra, ka A. Gulbis pirmstiesas izmeklēšanā pratināts 14 reizes pavisam 35 stundas, savukārt viņš, no kā A. Gulbis prasa piedzīt 7, 5 miljardus latu, vispār nav ticis pie A. Gulbja pratināšanas. Tikai mutveida procesā var notikt objektīva tiesa, pretējā gadījumā šo kriminālprocesu iespējams pabeigt arī rakstveidā un procesuālās ekonomijas vārdā arī A. Gulbja liecības var tikt uzskatītas par pārbaudītām, jo tiesnesis šo liecību nosaukumus jau ir nosaucis, līdzīgi kā līdz šim «pārbaudīti» arī daudzi pārējie rakstveida pierādījumi, skaidroja A. Lembergs.

Viņaprāt, valsts no savas puses nav izsmēlusi visas savas iespējas iedabūt cietušos un lieciniekus tiesas zālē. Kā piemēru A. Lembergs minēja, kā tiesa negribīgi meklējusi multimiljonāru Grigoriju Lučanski. Liecinieka aicināšana uz tiesu noslēdzās ar tiesas konstatējumu, ka tās rīcībā nav īstās G. Lučanska adreses. Ironizējot A. Lembergs pauda gatavību sameklēt G. Lučanska adresi par atlīdzību 500 eiro stundā. Tas viņam aizņemtu ne vairāk kā stundu.

A. Lembergs pieļāva, ka G. Lučanska adresi var sameklēt vai nu caur Uzņēmumu reģistru, vai caur ebreju kopienu. Turklāt, ja vien tiesa patiešām būtu vēlējusies noskaidrot viņa adresi, tad to varēja pavaicāt kaut vai G. Lučanska menedžerim Viktoram Brodam, kurš šajā prāvā 2013. gada septembrī sniedza liecības.

Arī advokāti uzsvēra, ka tiesa nebūt nav izmantojusi visas iespējas iedabūt lieciniekus tiesas zālē, un aicināja tiesu piedāvāt lieciniekiem iespējas sniegt liecības attālināti tiešsaistē ar videokonferences starpniecību.

Tiesa šoreiz atbalstīja aizstāvības viedokli un paziņoja, ka turpinās centienus aicināt uz tiesu cietušos un lieciniekus, vienlaikus viņiem piedāvājot liecināt arī attālināti.

Nost ar «procesuālo ekonomiju»!

Lai gan J. Juriss, aizstāvot miljonārus, iestājās par «procesuālo ekonomiju», tas nebija šķērslis, lai prokurors Aivis Zalužinskis pieteiktu divus apjomīgus lūgumus, kuru apmierināšana neapšaubāmi tiesas procesu tikai pagarinās, turklāt būtiski. Prokurori lūdza krimināllietai pievienot vēl vismaz vienu sējumu dažādu dokumentu kopiju - izziņas no Ventspils domes, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts arhīva, tajā skaitā par A. Lemberga 1996. un 1997. gada amatpersonas deklarācijām. Prokurori lūdza uz tiesu izsaukt papildu liecinieku - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu. No lūguma pamatojuma un iepriekš J. Jurisa tiesai paustā varēja noprast, ka prokurori ministru iecerējuši iztaujāt, kāpēc gan viņa viedoklis atšķiras no kādreizējā ministra Edmunda Sprūdža viedokļa par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumiem.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais