Ministram Gerhardam nebūs jāliecina tiesā
Rīgas apgabaltiesa noraidīja prokuroru lūgumu tā dēvētajā Lemberga prāvā saukt uz tiesu pratināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu.
Šāds tiesas lēmums vedina domāt, ka tiesa nevēlējās procesu ieraut politiskās debatēs par to, kura ministra – K. Gerharda vai Edmunda Sprūdža – pārvaldītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sniedz pareizākus atzinumus par pašvaldības vadītāja un brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumiem.
Prokuroriem nebija pieņemams K. Gerharda tiesai nosūtītajā vēstulē paustais par bijušā ministra E. Sprūdža atzinumu, kas ir pašvaldības vadītāja un brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumi. Uzskatot, ka tikai E. Sprūdža vēstulē pausta patiesība, jo tā atbilst apsūdzības mērķiem, prokurori lūdza tiesu K. Gerhardu izsaukt uz pratināšanu, citā starpā to pamatojot ar tēzi, ka K. Gerhards ar savu vēstuli maldinājis tiesu.
Ja tiesa prokuroru lūgumu būtu apmierinājusi, K. Gerhardam tas faktiski būtu sods, jo viņam veselu dienu tiesas zālē nāktos taisnoties par savu rīcību un skaidrot tiesai valsts pārvaldes pamatprincipus. Par dienu garāka kļūtu arī t.s. Lemberga prāva.
Paužot viedokli par prokuroru lūgumu, A. Lembergs skaidroja, ka atbilstoši valsts pārvaldes iekārtas likumam valsts pārvaldē, arī ministrijā, vēstules gatavo ierēdņi. Tādējādi katrai ministra parakstītajai vēstulei apakšā norādīts, kurš ierēdnis to ir gatavojis. K. Gerharda vēstulē norādīts, ka to gatavojis VARAM Pašvaldību lietu departamenta direktora vietnieks Aivars Mičuls. Tādējādi, pēc A. Lemberga teiktā, ja kāds tiesas zālē vēlas noskaidrot, uz kādu faktu bāzes tapusi K. Gerharda vēstule, tad uz pratināšanu jāsauc nevis K. Gerhards, kurš, izņemot to, kas rakstīs vēstulē, neko citu pastāstīt nevarēs, bet gan atbildīgais ierēdnis – tātad A. Mičuls. A. Lembergs uzsvēra, ka K. Gerharda vēstuli, atšķirībā no E. Sprūdža vēstules, gatavojis ierēdnis, bet E. Sprūdža vēstuli gatavojis pats E. Sprūdžs, jo viņa vēstulei nav norādīts ierēdnis, kurš to būtu gatavojis. Tādējādi, pēc A. Lemberga teiktā, «aicināt uz tiesu Kasparu Gerhardu ir bezjēdzīgi, tā ir tukša laika nosišana. Ja gribas kādu nopratināt, tad vajag aicināt Mičuli. Man ir sagatavots tāds lūgums, ka vajag aicināt Mičuli. Viņš izstāstīs, kāpēc viņš rakstīja katru teikumu, katru vārdu tā un ne savādāk».
Savukārt A. Lemberga advokāte Irina Kauke pauda viedokli, ka, «ja tiks radīts šāds precedents [saukts uz tiesu ministrs], tad jāaicina uz tiesu un jānopratina visas valsts amatpersonas, kuras no lietas izskatīšanas sākuma, 2009. gada 16. februāra, nosūtīja tiesai vēstules ar jebkādu informāciju vai nosūtīja kādus dokumentus. Prokurori taču uzskata, ka bez šajās vēstulēs norādītājām ziņām amatpersonām ir zināma vēl kāda papildu informācija, par kuru tās jāpratina tiesā». I. Kauke paziņoja – ja tiesa apmierinās prokuroru lūgumu izsaukt uz pratināšanu K. Gerhardu, tad sekos lūgums kā vienu no pirmajiem uz tiesu saukt arī E. Sprūdžu, prokuroru Māri Urbānu, bijušo prokuroru Andi Mežsargu, prokurori Anitu Cēsinieci, bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, virsprokuroru Arvīdu Kalniņu, bijušo SAB priekšnieku Jāni Kažociņu, bijušo SAB direktora vietnieku Uldi Dzenīti, bijušo KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, bijušo KNAB priekšnieku Normundu Vilnītu un vairākus policistus un referentus no Uzņēmumu reģistra.