Lembergu aizstāv respektabls Šveices advokāts

Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātiem Irinai Kaukei (no kreisās) un Raimondam Krastiņam (no labās) piebiedrojies kolēģis no Šveices Luciuss Ričards Blatners (centrā), kurš jau piedalījies cita Šveices advokāta Rudolfa Meroni pratināšanā. Lai arī L. R. Blatners Rīgas apgabaltiesā pavadījis tikai trīs dienas, viņš paguvis pamanīt, ka tiesa pārāk dāsni ļauj vaļu prokuroriem, piemēram, ļaujot pratināt lieciniekus nesalīdzināmi vairāk nekā aizstāvībai, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju © F64

Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvībai Rīgas apgabaltiesā piebiedrojies pasaulē pazīstamais Šveices advokāts Luciuss Ričards Blatners.

Pēdējos piecus gadus Rīgas apgabaltiesā A. Lembergu aizstāvēja zvērināti advokāti Irina Kauke un Raimonds Krastiņš. Procesa sākumā starp aizstāvjiem bija arī advokāts Māris Mezītis un Šveices advokāts Rolfs Herters, kuru, ieraugot tiesas zālē, prokurori mēģināja padarīt par liecinieku, lai viņš nevarētu pildīt advokāta funkcijas.

Kopš 16. jūnija A. Lemberga aizstāvjiem piebiedrojies Šveices advokātu biroja Tethong Blattner partneris L. R. Blatners. Neatkarīgā noskaidroja, ka šoreiz ne prokuroriem, ne tiesai pret L. R. Blatneru kā A. Lemberga advokātu iebildumi neradās.

Divi šveicieši

Šveicē un pasaulē L. R. Blatners pazīstams arī kā Šveices Tibetas draudzības biedrības aktīvists, bijušais tās viceprezidents un dažādu biedrības aktivitāšu vadītājs. Viņš un viņa pārstāvētais advokātu birojs specializējas saimnieciskajos strīdos, pretkorupcijas jautājumos, administratīvajās tiesībās, komerctiesību jautājumos, noziedzīgu iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanā, noziegumu izmeklēšanā, kā arī starptautiskās tiesiskās palīdzības jautājumos.

Viņš ir triju starptautisko asociāciju – Naudas atmazgāšanas novēršanas sertificēto speciālistu asociācijas, Krāpniecības novēršanas sertificēto speciālistu asociācijas un Finanšu kriminālnoziegumu novēršanas sertificēto speciālistu asociācijas – biedrs.

Šā gada 15., 16. un 18. jūnijā Rīgas apgabaltiesa aizstāvības pusei ļāva pratināt liecinieku, Šveices advokātu, krimināllietā arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz tiesas sēdes ar R. Meroni piedalīšanos tika pasludinātas par slēgtām. No skopās Rīgas apgabaltiesas koridoros pieejamās informācijas vien zināms, ka A. Lembergs pieaicinājis L. R. Blatneru talkā tieši R. Meroni nopratināšanai kā Šveices tiesību ekspertu.

Iespējams, nav palicis nepamanīts arī L. R. Blatnera darbs, aizstāvot vienu no investoriem, kurš zaudēja līdzekļus skandalozajās šveicieša Dītera Bēringa, ar iesauku «biržas guru», finanšu piramīdās. Jāatgādina savulaik rakstītais – D. Bēringa dibināto kompāniju akcijas bijušas nodotas glabāšanā R. Meroni un viņa dibinātam ofšoram.

Procesuālais (dis)balanss

Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, prokurori sešarpus gadu laikā ar lieliem pārtraukumiem R. Meroni pratinājuši 27 dienas. Aizstāvības puse uz šo brīdi – tikai 6 dienas. Savulaik tiesnesis Boriss Geimans ieviesa kriminālprocesuālo jauninājumu, ka aizstāvības puse tiesā liecinieku drīkst pratināt tikai tikpat ilgi, cik to darījuši prokurori. Jāatgādina, ka pērn īsi pirms Saeimas vēlēšanām šo konkrētā kriminālprocesa virzītāju iemēģināto juridisko jaunradi gribēja jau leģitimizēt, nostiprinot to Kriminālprocesa likumā, tomēr tas sastapa iznīcinošu kritiku no tiesību ekspertu puses un likums ar attiecīgu normu netika papildināts. Tātad – ja tiesa pieturēsies pie līdz šim nolemtā un aizstāvības pusei būs jautājumi, tad R. Meroni varēs pratināt vēl 21 dienu.

No tiesu nama koridoros iegūtas informācijas izriet, ka tiesa aizstāvībai liecinieka pratināšanu padara īpaši sarežģītu, «noņemot» lielāko daļu aizstāvju jautājumu, savukārt prokurori bieži pārtrauc procesuālo darbību ar iebildumiem par pratināšanas gaitu. Tāpat nav ļauts pabeigt pratināšanu advokātiem R. Krastiņam un L. R. Blatneram, liekot sākt uzdot savus jautājumus advokātam Oskaram Rodem.

Slavena partnere

Avoti internetā norāda, ka pasaulē pazīstama ir arī L. R. Blatnera sieva, tibetiešu izcelsmes juriste Gandena Tethonga Blatnere. Viņa īpaši slavena kļuva 2011. gadā, uzņemoties Šveices baņķiera Rūdolfa Elmera aizstāvību. Bijušais bankas menedžeris R. Elmers nodeva slavenajam WikiLeaks radītājam Džulianam Asandžam diskus ar informāciju par tiem, kuri glabā naudu Šveices bankās, bet nemaksā valstij nodokļus. R. Elmers publiski paziņoja, ka starp nodokļu nemaksātājiem ir paši bagātākie un ietekmīgākie pasaules politiķi un finansisti no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citām valstīm. R. Elmers kā Šveices baņķieris līdz 2002. gadam strādāja Kaimanu salās – slavenajā finanšu ofšorā. «Pēc atbrīvošanas no darba bankā Kaimanu salās un tiekot skaidrībā par to, kas tur patiesībā notiek, es sāku cīnīties pret šo sistēmu. Es cīnījos vienatnē. Tas viss beidzās ar to, ka mani arestēja un es cietumā pavadīju 30 dienas. Es vairākkārt centos šos materiālus nodot ieņēmumu dienestiem, bet Šveicē šiem materiāli tālāku virzību neguva,» paziņoja R. Elmers pēc slepenās informācijas nodošanas atklātībai. Savukārt Šveices bankas R. Elmeru apsūdzēja slepenas informācijas nozagšanā un bankas klientu šantažēšanā, draudot šo slepeno informāciju nodot ieņēmumu dienestiem.

Jābūt vienādām tiesībām

Ekspresintervijā Neatkarīgajai par pirmajiem iespaidiem, pavadot trīs dienas Latvijas tiesā, L. R. Blatners teica: «Es pārstāvu Lemberga kunga intereses, un tas nozīmē, ka šajā procesā man ir noteikta sava loma, proti, man jāaizstāv klienta intereses. Tiesa savu darbu dara labi, taču citreiz tā, šķiet, pārlieku dāsni dod prokuroriem iespējas paust viedokli. Bet uzsveru, ka šāds iespaids man radies šo triju dienu laikā. Ja es šeit strādātu vienu vai divus gadus, iespējams, šis viedoklis būtu savādāks.»

Salīdzinot Šveices un Latvijas kriminālprocesa norisi iztiesāšanas stadijā, L. R. Blatners atzina, ka ir vērojamas atšķirības: «Šveicē kriminālprocesā izmeklēšanu uzrauga prokurors un pēc tam paveiktā izmeklēšanas darba rezultātu pats prezentē tiesā. Tiesa, ja tas ir nepieciešams, tikai uzklausa lieciniekus, lai pārbaudītu, vai liecībās nav pretrunu. Tā ir viena no atšķirībām.» Jāatgādina, ka t.s. Lemberga krimināllieta izceļas ar to, ka prokurors to pats izmeklēja, pats uzraudzīja, bet rezultātus uz tiesu gāja prezentēt citi prokurori. «Arī Latvijai kopš tās pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas garantē vienādas tiesības kriminālprocesā iesaistītām pusēm, būtu šis nosacījums jāievēro. Šeit es pamanīju, ka prokurora rīcībā, lai iztaujātu liecinieku, ir ļoti daudz dienu, taču aizstāvībai tiek dotas tikai, piemēram, trīs dienas. Tāpēc man rodas jautājums – kāpēc tas šeit tā notiek? Bet šajā tiesā esmu pavadījis tikai trīs dienas. Tas ir pārāk īss laiks, lai varētu izdarīt kādus galīgos secinājumus. Tiesa jau ir izdarījusi to, ko tā ir izdarījusi, un dara to, ko tā dara.»



Latvijā

Latvijas Republikas Saeima šī gada 14.novembrī pieņēmusi, un Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Būtiskākie no tiem – OCTA polise turpmāk būs obligāti jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija uz laiku. Tāpat no 01.07.2025. OCTA būs jāveic arī elektroskrejriteņiem.

Svarīgākais