SAB direktors gādājis Zemesgrāmatas izdrukas

Lai arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atbilstoši likumam nav izziņas iestāde, tā dēvētās Lemberga krimināllietas materiāli liecina, ka šīs valsts drošības iestādes direktors veicis primitīvas izmeklēšanas darbības, ar ko parasti nodarbojas policijas iecirkņu inspektori vai izmeklētāji.

Rīgas apgabaltiesā pārlapotie krimināllietas dokumenti atklāj, ka t. s. Lemberga krimināllieta bijusi ļoti īpaša arī valsts amatpersonu subordinācijas ziņā. Šīs krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanas procesā pats SAB direktors zibenīgi pildījis prokurora vēlmes, turklāt, veicot nevis SAB likumā noteiktās izlūkošanas, pretizlūkošanas vai informācijas aizsardzības darbības, bet gan drukājot izziņas no visiem publiski pieejamās Valsts zemesgrāmatas datubāzes.

Drukā ātri

Lemberga krimināllietā figurē Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora Anda Mežsarga 2006. gada 11. jūlija vēstule SAB direktora pienākumu izpildītājam Uldim Dzenītim. Tajā prokurors lūdzis no «datubāzēm iegūt un nogādāt mūsu rīcībā informāciju par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam un viņa tuviniekiem - sievai Inārai, dēlam Anrijam un meitai Līgai - piederošajiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā un ārvalstīs».

Jau tajā pašā dienā SAB direktora pienākumu izpildītājs U. Dzenītis prokuroram sniedzis atbildi, dienas laikā pagūstot izdrukāt no datubāzes 440 lapu: «Nosūtām Jums materiālus no datubāzes Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par Jums interesējošām personām. Pielikumā: materiāls uz 440 lapām.»

Krimināllietā daļa no šīm izdrukām ir iešūtas un tās aizņem pusi sējuma.

Kontaktējoties ar policistiem, Neatkarīgā ļoti labi zina, ka tik vienkāršas darbības kā izdruku iegūšana no publiski pieejamām datubāzēm parasti tiek uzticēta jaunākajiem zemāka ranga darbiniekiem. Lai piekļūtu Zemesgrāmatas datubāzēm, nav vajadzīga īpaša pielaide, līdz ar to SAB direktora iesaiste šādu elementāru darbību veikšanā ir prātam neaptverams gadījums un vēlreiz pierāda, ka SAB šajā lietā ir bijis iesaistīts līdz ausīm.

Roku rokā

Tā sauktās Lemberga krimināllietas materiālos iešūtas arī dokumentu kopijas, kuras slepenā veidā ieguvis SAB, un tās direktors Jānis Kažociņš 2005. gada 3. jūnijā dokumentus nodevis toreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša rīcībā.

Šīs Ģenerālprokuratūrai nodotās kopijas kārtējo reizi apliecina, ka SAB vienlaikus ar savām tiešajām funkcijām - izlūkošanu, pretizlūkošanu un valsts noslēpuma sargāšanu - nodarbojies ar kompromitējošu materiālu vākšanu par politiķiem.

Sūtījumu J. Maizītis pāradresējis virsprokuroram Ērikam Zvejniekam, kurš savukārt to tālāk novirzījis A. Mežsargam. Daļa no SAB sarūpētajiem dokumentiem nodoti krimināllietai, kura šobrīd tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā. No krimināllietai pievienotajām kopijām noprotams, ka SAB slepenā veidā ieguvis papīrus, kas izskatās pēc A. Lemberga pilnvarojumiem uzņēmējam Olafam Berķim 1996. un 1997. gadā pārstāvēt dažādu ārvalstu kompāniju intereses.

Īpašas pilnvaras

Neatkarīgā jau aprakstījusi SAB Iekšējās drošības daļas vadītāja Aigara Sparāna iesaistīšanos biznesa darījumu kārtošanā starp Ventspils uzņēmējiem un Šveices advokātu, arestētās mantas glabātāju t. s. Lemberga krimināllietā Rudolfu Meroni.

Īpaši pilnvarotais SAB darbinieks ir bijis šīs sapulces iniciators un organizētājs.

Kā Anglijas tiesai liecinājis R. Meroni, 2012. gadā kārtējo reizi eskalējušies Ventbunkera akcionāru grupu strīdi. Savstarpējās pretenzijas, kas iesniegtas dažādās tiesās, jau tuvojušās simtam.

Jūnijā R. Meroni advokātam Daimāram Škutānam piezvanījis A. Mežsargs un teicis, ka vajadzētu tikties ar SAB darbinieku A. Sparānu, kurš varot strīdus nokārtot. R. Meroni Anglijas tiesai nav slēpis pat tādu pikantu detaļu, ka iekšējā komunikācijā viņi Latvijas Ģenerālprokuratūras prokuroru A. Mežsargu dēvē par Mužiku. Četratā - R. Meroni, D. Škutāns, A. Mežsargs un A. Sparāns - tikušies viesnīcā Felicia, kas atrodas Purvciemā, Stirnu ielā.

Likumā neparedzēta nodarbe

SAB likumā teikts, ka SAB ir «valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus». Likumā nav teikts, ka šai iestādei būtu jānodarbojas ar izmeklēšanas funkcijām.