Eksprokurors Mežsargs uzrauga akcionāru kriminālstrīdus Rīgas kuģu būvētavā
Pēc darba gaitām Ģenerālprokuratūrā savas profesionālās iemaņas privātajā biznesā veiksmīgi izmanto t.s. Ventspils amatpersonu, t.s. Aivara parka un citu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistīto krimināllietu galvenais inženieris Andis Mežsargs. Tagad viņš palīdz izmeklēt un uzraudzīt pret akciju sabiedrību Rīgas kuģu būvētava un Tosmares kuģu būvētava mazākuma akcionāriem vērstās krimināllietas, liecina Neatkarīgās rīcībā nonākusī informācija.
Šis ir jau otrais publiski zināmais gadījums, kad kāds Ģenerālprokuratūras prokurors pēc darba it kā trūcīgajā valsts amatā guvis atzinību privātā biznesa pārstāvju acīs. Iepriekš digitālās TV krimināllietas prokurors Edvīns Piliksers pēc aiziešanas pensijā tūlīt devās strādāt pie miljonāra, eksprokurora un cietušā t.s. Lemberga krimināllietā Valentīna Kokaļa.
«Pārstāvis» Mežsargs
Neatkarīgās rīcībā nonākusi sarakste starp Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi un Rīgas kuģu būvētavas un Tosmares kuģu būvētavas «pārstāvi» eksprokuroru A. Mežsargu. Tajā redzams, ka Ekonomikas policija ar jautājumiem par uzsākto kriminālprocesu pret abu minēto akciju sabiedrību mazākuma akcionāriem vēršas nevis kā parasti šādos gadījumos - pie uzņēmējsabiedrību vadītājiem, bet gan pie A. Mežsarga, kas tiek dēvēts par šo akciju sabiedrību «pārstāvi». Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas izmeklētāja Oksana Fridriksone lūgusi A. Mežsargam sagatavot ziņas par izmaksātajām algām, prēmijām, pabalstiem, komandējuma izdevumiem u.tml. četriem mazākuma akcionāriem - Igoram Komarovam, Aleksandram Marčenko, Borisam Galkovičam un Ivicam Galicam. No sarakstes nepārprotami izriet, ka tieši «pārstāvis» A. Mežsargs sniedz pirmo informāciju Ekonomikas policijas ierosinātajā krimināllietā.
Klasiskas metodes
No publikācijām portālā pietiek.com noprotams, ka Rīgas un Tosmares kuģu būvētavu akcionāri sadalījušies divās naidīgās nometnēs, kur puses cenšas panākt taisnību ar civiltiesiskām un krimināltiesiskām metodēm. Strīda cēlonis klasisks - naudas un ietekmes dalīšana biznesā.
Aģentūra LETA ziņo, ka šā gada aprīlī Rīgas kuģu būvētavas lielākais akcionārs (49,86% akciju) bija akciju sabiedrība RemarsRīga, kuras lielākais akcionārs ir vairāku Latvijas premjeru un prezidentu ārštata padomnieks Vasilijs Meļņiks. Rīgas kuģu būvētavas asociētā sabiedrība ir Tosmares kuģu būvētava - līdzdalība 49,72%. No šīs informācijas nepārprotami secināms, ka abas kuģu būvētavas pilnībā kontrolē Latvijas valdošajās aprindās ļoti ietekmīgais V. Meļņiks, kurš cita starpā sešas dienas oficiāli ir bijis Latvijas finanšu ministrs (rupji V. Meļņiku apmelo tie, kuri apgalvo, ka viņš finanšu ministra krēslā sēdējis tikai četras vai pat tikai vienu dienu!).
No inženiera par arhitektu
Kā Neatkarīgajai skaidroja viens no mazākuma akcionāriem I. Komarovs, 2012. gadā aizsācies un 2013. izvērsies plašumā akcionāru konflikts. «Galvenie konflikta cēloņi bija, pirmkārt, Meļņika centieni pārvērst akciju sabiedrību ģimenes uzņēmumā; otrkārt, akcionāru īpašumu ieķīlāšana viņa (Meļņika) uzņēmumu labā; treškārt, RemarsRīga piederošo Rīgas kuģu būvētavas akciju ieķīlāšana bankā, nesniedzot pārskatu akcionāriem, kur palikusi par ķīlu saņemtā nauda; ceturtkārt, no Rīgas kuģu būvētavas konta pārskaitītie 40 miljoni ASV dolāru mazas turku kompānijas kontā 2013. gada 1. kvartālā bez akcionāru piekrišanas,» skaidroja I. Komarovs.
Par notiekošajām kustībām ar ķīlām un līdzekļiem akcionāri sākuši vaicāt galvenajam uzņēmumu uzraugam V. Meļņikam. Vārds pa vārdam, un attiecības akcionāru starpā pamazām kļuvušas aizvien saspringtākas, līdz 2013. gada oktobra beigās I. Komarovs no V. Meļņika saņēmis konkrētu brīdinājumu - ja viņš nepārstās interesēties par naudas apriti uzņēmumos, pret viņu tikšot ierosināta krimināllieta. Sākotnēji I. Komarovs šim V. Meļņika brīdinājumam neesot pievērsis lielu uzmanību.
Tieši ap to laiku A. Mežsargs pameta darbu Ģenerālprokuratūrā un no 2014. gada uzsāka darbu Rīgas kuģu būvētavā. Ar ko A. Mežsargs īsti nodarbojas, nedz I. Komarovam, nedz arī viņa kolēģiem neesot bijis ne jausmas - vien uz loģisko saprātu balstīta nojauta, ka A. Mežsargs varētu strādāt kā palīgs V. Meļņikam juridisko jautājumu risināšanā.
Veidojot pirmās saskarsmes, A. Mežsargs sākotnēji pieklājīgi un neuzkrītoši izvaicājis darbiniekus par abās akciju sabiedrībās strādājošajiem, viņu savstarpējo attiecību un naudas aprites jautājumiem. Tikai tad, kad Ekonomikas policija uzsākusi krimināllietu par krāpšanos un pilnvaru pārsniegšanu akciju sabiedrībās, I. Komarovs atminējies V. Meļņika brīdinājumu. Turpinoties krimināllietas izmeklēšanai, I. Komarovs sācis apjaust, ka krimināllietu faktiski virza nevis izmeklētāji-policisti, bet gan tieši A. Mežsargs. Izmeklēšanas taktika esot aptuveni šāda: vispirms pie noteiktas kādā no akciju sabiedrībām strādājošas personas ierodoties A. Mežsargs un iztaujājot par noteiktu jautājumu loku. Pēc šīs sarunas persona tiekot izsaukta uz pratināšanu jau pie oficiāla izmeklētāja, kur uzdoti jau konkrēti apsūdzības «arhitektūrai» nepieciešamie jautājumi. «Skaidri apjautu, ka aiz šīs krimināllietas, aiz katra izmeklētāja uzdotā jautājuma stāv Mežsargs,» Neatkarīgajai savu satraukumu pamatoja I. Komarovs. Viņš paskaidroja, ka «A. Mežsarga arhitekta loma krimināllietā izpaužas viņa konkrētās darbībās izmeklēšanai nepieciešamo dokumentu atlasīšanā un to dokumentu nodalīšanā, kuri izmeklēšanai netiek iesniegti; tādu liecinieku atlasē, kuri ir atkarīgi no Meļņika vai arī viņa uzņēmumiem. Mežsargs veic iekšējo izmeklēšanu un liecinieku sagatavošanu pratināšanai policijā, kur galvenais arguments, lai cilvēks liecinātu vajadzīgo, ir draudi atbrīvot no darba jeb biznesa attiecību pārtraukšana, ar ko tiek draudēts apakšuzņēmējiem un piegādātājiem. Ir novēroti arī Mežsarga kopējie braucieni uz Liepāju uz Tosmares kuģu būvētavu ar Ekonomikas policijas amatpersonām Oksanu Fridriksoni un Didzi Mežavilku, lai tur veiktu pratināšanas darbības».
Pieredze ir
Jāatgādina, ka A. Mežsargs lielisku pieredzi apsūdzību veidošanā guva, strādājot pie tā saucamās Ventspils amatpersonu krimināllietas, no kuras dažādos laika periodos tika izdalītas tā dēvētās Aivara parka, Simts un viena sējuma, Aivara parka 2 un vēl vairākas krimināllietas, par kurām publiski zināms ļoti maz. Redzamākā no visa šā mantojuma ir pašlaik Rīgas apgabaltiesā izskatāmā t.s. Lemberga krimināllieta, kurā apvienotas Simts un viena sējuma lieta ar Aivaru parku - 2.
Arī šīs lietas radās, pateicoties akcionāru strīdiem, virs kuriem kā liels melns mākonis uzslāņojās politiskais pasūtījums tiesībsargiem.
Kā pavisam nesen intervijā Neatkarīgajai atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, A. Mežsargs t.s. Ventspils amatpersonu lietas un citu no tās izdalīto krimināllietu izmeklēšanu veicis īpašā slepenības statusā, jo par viņa darbu zinājuši tikai ģenerālprokurors Jānis Maizītis un virsprokurors Ēriks Zvejnieks. Izrādās, ka, piemēram, apjomīgo t.s. Lemberga krimināllietu Ģenerālprokuratūrā neviens bez A. Mežsarga un Ē. Zvejnieka nav pat izlasījis. Virsprokurors Ē. Zvejnieks veselu gadu ir bijis atbrīvots no visiem citiem pienākumiem, kamēr viņš lasīja šo lietu. Savukārt pašlaik ar t.s. Lemberga krimināllietas materiāliem Ģenerālprokuratūrā nav iepazinies neviens no augstākstāvošiem prokuroriem, jo tur vairs nestrādā nedz J. Maizītis, nedz Ē. Zvejnieks, nedz arī pats A. Mežsargs. Savukārt neviens no šobrīd augstākstāvošiem prokuroriem nevēlas zaudēt gadu no savas darba dzīves, lai mēģinātu iepazīties ar šo lietu.