Par latviešiem plašajā pasaulē ir bijis gana daudz pētījumu, privātu iniciatīvu un visa kā. Tā īsti tas joprojām nav sistematizēts. Bet būtu arī mums daudz ar ko palielīties. Kaimiņvalstī Lietuvā viens Seima deputāts ar ko tādu ir rūpīgi padarbojies.
Zema gaisa temperatūra, kas pieturas ilgi, sen Latvijā nav bijusi. Tāpēc ir radies brikešu, malkas un granulu deficīts – lielveikalos bieži vien nav vispār neviena no šiem kurināmā veidiem. Tas vedina uz bažām, vai kaut kas līdzīgs nedraud arī citos sektoros – gāze, šķelda un arī elektroenerģijas ražošana.
Pagājušās nedēļas laikā informatīvajā telpā parādījās divas it kā nesaistītas ziņas – viena par to, ka “RB Rail” vadošie darbinieki ir apdrošināti pret gadījumiem, ja viņu vainas dēļ rodas zaudējumi, arī viņu radinieki tiek apdrošināti. Otra ziņa – “Rīgas satiksmes” trolejbusa vadītājai jāmaksā gandrīz gada alga par to, ka darba laikā viņas trolejbuss apskādējies.
Igaunijas Iekšlietu ministrija ir aizliegusi ieceļot valstī Krievijas pilsoņiem, kuri piedalījušies karā pret Ukrainu. Varas iestādes uzsver, ka šīs personas ir naidīgas pret Eiropu. Kā rīkojas Latvija?
Izkaisīti pa visu pasauli, robežu un ierobežojumu šķirti, cilvēki
joprojām atrod kaut ko, kas viņus vieno — kaut ko tādu, ko nevar
atņemt - iespēju sarunāties vienam ar otru, stāstīt stāstus un lasīt.
Saskaņā ar "Reuters" sniegto informāciju, atsaucoties uz ASV
pētniekiem, kuri analizēja satelītattēlus, Krievija izvieto raķetes "Orešņik"
"ar darbības rādiusu līdz 5500 km bijušajā gaisa spēku bāzē
netālu no Baltkrievijas pilsētas Kričevas, raksta DW.
Pirms svētdien Floridā gaidāmās Donalda Trampa un Volodimira
Zelenska tikšanās laikraksts "Washington Post" publicējis viedokļrakstu, kurā kritizēja ideju par ASV drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, līdzīgu kā NATO hartas 5. pantā par kolektīvo aizsardzību.
Kamēr citās valstīs ceļu infrastruktūra kļūst par drošības un kvalitātes vizītkarti, Latvijā tā brīžiem atgādina nebeidzamu melno komēdiju. Ja “Latvijas valsts ceļu” iepirkumi būtu kino žanrs, tad Saulkrastu apvedceļa ielu apgaismojums būtu filmas kulminācija – spilgta, mirgojoša un absurda aina, kas liek domāt, ka scenāristi ir sajaukuši drāmu ar farsu.
Kā intereses tad īsti aizstāv vairāk nekā 61 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas nākamgad tērēt iecerējušais Latvijas sabiedriskais medijs, konkrēti tā struktūrvienība Latvijas Radio? Vai par tautas līdzekļiem uzturētais medijs aizstāvēs mūsu tautas un valsts ekonomikas intereses vai tomēr kalpos ārvalstu kapitālu pārstāvošiem grupējumiem?
Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Nav zināms, ko tādu satriecošu un vēl nezināmu par ASV politisko eliti un prezidentu Donaldu Trampu var atklāt Epšteina failu publiskošana. Iespējams, ka neko. Taču pati tēma par mazgadīgu meiteņu pavešanu netiklībā ir toksiska ikvienam, kurš kaut vai garāmejot ir pieminēts šajos dokumentos. Līdz šim Tramps bija visiem spēkiem pretojies to atslepenošanai, taču tagad ir mainījis taktiku un pats mudina tos publiskot.
Kādi faktori ietekmē un kādi neietekmē degvielas cenu Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS)? Vai biodegvielas obligātā piedeva ir vainīga pie augstas dīzeļa cenas? Vai taisnība, ka degviela maksās divus eiro litrā? Par šiem un citiem aktuāliem degvielas tirgus jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori Ievu Ligeri.
Eiropas Savienības (ES) 23. oktobrī pieņemtā 19. sankciju pakete būtiski palielina spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militāri rūpnieciskā bāze, speciālās ekonomiskās zonas, kā arī pret konkrētiem agresīvā kara veicinātājiem un labuma guvējiem no tā.
Kādas nepilnības vērojamas mūsu vēlēšanu sistēmā; vai patiesi proporcionālās vēlēšanu sistēmas galvenais trūkums ir nepersonalizēta atbildība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar vienu no pieredzējušākajiem politiķiem un politikas apskatniekiem Latvijā, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu Jāni Urbanoviču.
Lietuvā Ruģiniene guvusi virsroku pār Šakalieni, bet paliek problēmas ar huligānpartiju “Nemunas ausma”. Tikmēr Igaunijā pēc pašvaldību vēlēšanām partijas un politiķi uzsākuši izmisīgu cīņu par amatu krēsliem un varu.