Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.
Ko viņš darītu, ja būtu premjeres vietā, kā vajadzētu rīkoties, lai budžetā ienāk nauda aizsardzībai. Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru Māri Gaili.
Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.
Kāpēc ļoti atšķiras ministru un ierēdņu algas par janvāri; kurš tad īsti izlēma, ar kādiem privātiem specreisiem jālido Krišjānim Kariņam; par valdības “restartu” un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.
Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā, piemēram, dažreiz uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā – cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus klātienē. Par to tiek saņemtas sūdzības, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.
Ekonomikas ministrija pašlaik nodarbojas ar birokrātijas mazināšanu būvniecībā, intervijā nra.lv sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). “Panācām, ka privātmājām vairs nevajag veikt uzmērīšanu. Drīz to nevajadzēs veikt arī biznesa sektorā. No šīm lietām atskoties, no Valsts Zemes dienesta vispār var atteikties, to likvidējot. Neredzu jēgu šādai institūcijai.”
Par krievu valodu sabiedriskajos medijos, par Krievijas propagandas kanālu bloķēšanu, par cenzūru un žurnālistu iebiedēšanu “nra.lv” saruna ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa amata pienākumu pildīšana ir notikusi atbilstoši interešu konflikta novēršanas regulējuma normām. Taču Eiropas Komisijas projektu konsultants Ģirts Lapiņš ir diametrāli pretējās domās.
Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Par to, kāpēc Latvija gandrīz visos makroekonomikas un biznesa dinamikas rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, par to, kas traucē un kas jādara, lai kaimiņus panāktu, par pētījumiem, kas šajā virzienā tiek veikti, “nra.lv” saruna ar Dauni Aueru.
Ko aizvadītajā 2024. gadā ir paveikusi Ekonomikas ministrija, kādi panākumi Latvijai ekonomikā un kurp tā virzīsies 2025. gadā; kādus darbus sadarījis pats ekonomikas ministrs un kādi ir viņa plāni nākamajam gadam – saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Latvijā un reģionā kopumā ģenerējošas jaudas strauji pieaug – kā tas ietekmēs elektroenerģijas cenu; kā veidojas elektroenerģijas cena un kā strādā birža, kurā tirgo elektrību – “nra.lv” saruna ar Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektoru Ivaru Zariņu.
Pašvaldība ir tā vieta, kur iedzīvotāji saņem pamatpakalpojumus, kur norit mūsu dzīve. Vai izsludinātais valsts budžets nākamajam gadam būs draudzīgs pašvaldībām; kā tiks sadalīti ieņēmumi no nodokļiem starp valsti un pašvaldībām; kas notiek ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Māri Pūķi.
Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS "European Energy", SIA "Eolus", SIA "EWE Neue Energien", SIA "Enery" un AS "Latvenergo" – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.
Jaunākā statistikas informācija rāda, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā, tuvojoties gada beigām (Centrālās statistikas pārvaldes 3. ceturkšņa dati), ir 1703 eiro. Tas ir apmēram 1300 eiro “uz rokas” atkarībā no tā, kādus nodokļus kurš maksā. Vislielāko vidējo algu saņem Rīgā – 1877 eiro, kas ir par aptuveni 77 eiro vairāk nekā 2024. gada sākumā.
Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.
“Notiek vairāku nodokļu paaugstināšana, bet sabiedrībai tiek paziņots, ka 90% iedzīvotāju makos būs vairāk naudas,” intervijā “Neatkarīgajai” sašutis atzina bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis.
Kā gaidāmais nākamā gada valsts budžets ietekmēs mūsu makus un labsajūtu, kā segsim tēriņus un kur ņemsim naudu, kurp nonāksim ar “zaļo kursu” – par šiem un citiem mūsu turības jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības valdes locekli, klimata un enerģētikas ministra ārštata padomnieku Jāni Dinēviču.
Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).