Līvija Dūmiņa / Autori

Liepājas teātrī Dž. Dž. Džilindžera iestudēto Lukrēciju Bordžiju varu salīdzināt ar burvju mākslinieka triku, no tukšas cepures aiz ausīm izceļot trusīti. Tak zini, ka tas ir māns, bet mirklis apbur.

Krievijas festivāla un balvas Zelta maska programmā Russian Case, kas iepazīstina ar Krievijas laikmetīgo teātri, galvenokārt iekļautas balvai nominētās izrādes, taču allaž ir iespēja noskatīties arī kādus uzmanības vērtus šīs sezonas iestudējumus, pagaidām vēl potenciālos Zelta maskas pretendentus.

Apskatot Zelta maskas šā gada izrādes – laureātes, raksta pavediens aizveda festivāla nedēļā redzēto dokumentālo izrāžu–eksperimentu virzienā, kas īpaši ar sociālpolitisko tēmu iztirzājumu.

Krievijas teātra festivāla un balvas Zelta maska rīkotāji, veidojot ārpuskonkursa programmu Russian Case ārzemju viesiem, atlasa oriģinālāko un interesantāko no pagājušās un šīs teātra sezonas piedāvājuma, lai mēs justu aktuālās tendences. Kā norāda šā gada Russian Case kuratore Kristīna Matvijenko – «ja vēl vakar teātra vidē būt saistītam ar politiku nozīmēja sliktu toni, tad šodien mākslas cilvēku sociālā un politiskā angažētība kļuvusi par nepieciešamību, par iespēju nosargāt savas personīgās tiesības uz godīgumu». Pirmās vēsmas bija jūtamas arī pērn, bet šogad izdevās noskatīties divas izrādes, kas uz šodienu skatās vakardienas acīm, cenšoties saprast padomju pagātni.

Jaunajā Rīgas teātrī tapusī Māras Ķimeles izrāde Tēvs mudina domāt par lomām ģimenē un sieviešu emancipācijas ēnas pusi.

Lauras Grozas-Ķiberes iestudētā Oskara Vailda Salome atstāj pretrunīgu iespaidu. Cik sajūsmina Kristīne Nevarauska titullomā, tik mulsina pārējais, kas organizēts ap Salomi.

Tāpat kā Latvijā, arī Maskavas viesizrādēs Krievijas teātra festivāla Zelta maska ietvaros Liepājas teātra iestudējums Stavangera (Pulp people) radījis pretējas reakcijas. Bet tas Konstantīna Bogomolova izrādēm ir raksturīgi.

Marta sākumā Liepājas teātris mēroja ceļu uz Maskavu, lai ar izrādi Stavangera (Pulp People) piedalītos Krievijas teātra festivālā Zelta maska. Tās režisoru, Krievijā skandālista slavas apvīto Konstantīnu Bogomolovu uz Latviju atveda teātra direktors Herberts Laukšteins, liekot pamatu veiksmīgai sadarbībai, ko plānots turpināt. Nesen teātra direktors nokļuva mediju starmešu gaismā, jo pārmeta kultūras ministrei, ka viņai nav profesionāļu komandas, kas palīdzētu aizstāvēt teātra nozari. Tāpēc runājām par Maskavu, teātri un kultūrpolitiku.

Starptautiskais Baltijas baleta festivāls ir viens no lielākajiem mūsu kultūras dzīves notikumiem ar stāžu. Astoņpadsmit pastāvēšanas gados tas ieguvis savu auditoriju, un daudzveidīgā programma spēj ieinteresēt jebkuru.

Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Komponists – Kārlis Lācis Dzeja – Jānis Elsbergs Librets – Evita Mamaja, Dž. Dž. Džilindžers Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Horeogrāfe – Inga Krasovska Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins Video mākslinieks – Artis Dzērve

Vladimira Majakovska teātrī Maskavā šā teātra 90. jubilejas sezonā 20. janvārī pirmo izrādi ar publiku piedzīvoja Ģirta Ēča un šā teātra mākslinieciskā vadītāja Mindauga Karbauska kopdarbs – arī Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētās amerikāņu dramaturga Treisija Letsa lugas Augusts: Osedžas zeme skatuves versija.

Režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks, muzikālā noformējuma autors – Vladislavs Nastavševs

Viestura Meikšāna iestudētās Aleksandra Suhovo-Kobiļina Krečinska kāzas pirmizrādi (jeb pirmo izrādi ar publiku, ko dēvē par pirmspirmizrādes skati) Antona Čehova Maskavas Dailes teātrī piedzīvoja pagājušā gada decembrī. Kopš tās bijušas vēl trīs izrādes, un par ceturto būs šī recenzija. Izrādes radošā komanda ir latvieši – scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Jēkabs Nīmanis. Maskavas Dailes teātra Lielā zāle tovakar ir pilna. Publika skatās uzmanīgi, smejas un pat aplaudē scenogrāfijai, bet par to vēlāk.

Vasarā karstākā teātra ziņa bija par Viestura Meikšāna aiziešanu no Valmieras teātra, jo režisors pieņēmis Antona Čehova Maskavas Dailes teātra piedāvājumu iestudēt Aleksandra Suhovo-Kobiļina triloģiju. Tās pirmā daļa Krečinska kāzas decembrī tika nodota skatītāju vērtējumam.

Arī šogad kompānija ArtForte rīko koncertu Etoile Ballet Gala, kas uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 4. februārī pulcēs baleta māksliniekus no Parīzes, Štutgartes, Vīnes, Berlīnes un Prāgas teātriem.

Nevalstiskais teātris Dirty Deal Teatro patlaban ir vienīgais no Latvijas profesionālajiem teātriem, kas par aktuāliem sabiedriski politiskiem notikumiem runā tieši. Sociālpolitisks bija dramaturga Jāņa Baloža un režisora Valtera Sīļa kopdarbs Visi mani prezidenti, kas 2010./2011. gada sezonā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā gada labākais latviešu autora iestudējums, un tāds ir abu sadarbības jaunākais veikums Nacionālais attīstības plāns. Šoreiz vienīgais aktieris ir pats autors – Jānis Balodis.

Otru tik pārliecinošu viena teātra uzvaru mūsu nacionālās teātra balvas Spēlmaņu nakts labāko kolektīvo un individuālo sasniegumu sacīkstē pat gandrīz divdesmit gadu ilgajā balvas vēsturē grūti atcerēties.

2012. gads atšķirībā pat uz krīzes un budžeta konsolidācijas laiku fona izceļas ar kultūras darbinieku cīņām par finansējumu. Kaislību pamats lielā mērā tika ielikts 2011. gada nogalē, kad pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām un valdības maiņas Kultūras ministrijā sāka saimniekot Žaneta Jaunzeme-Grende.

2012. gads atšķirībā pat uz krīzes un budžeta konsolidācijas laiku fona izceļas ar kultūras darbinieku cīņām par finansējumu. Kaislību pamats lielā mērā tika ielikts 2011. gada nogalē, kad pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām un valdības maiņas Kultūras ministrijā sāka saimniekot Žaneta Jaunzeme-Grende.

Dailes teātrī Mārtiņš Eihe iestudējis ebreju izcelsmes amerikāņa un – šajā gadījumā tas ir svarīgi – geja Tonija Kušnera lugu Eņģeļi Amerikā. Precīzāk, tās pirmo daļu, kas saņēmusi Pulicera prēmiju un Tonija balvu. Tātad mums ir darīšana ar izcilu laikmetīgo dramaturģiju, kas tapusi 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Ebreji, mormoņi, geji, narkomāni, AIDS, Ronalda Reigana valdīšanas laiks Amerikā – tie ir Tonija Kušnera lugas pieturas punkti.

Pagājušajā Spēlmaņu naktī Valmieras teātra režisoru Feliksu Deiču godināja teātra ļaudis, pasniedzot balvu par mūža ieguldījumu. Taču režisors nav no tiem, kas varētu dusēt uz lauriem – un to viņa radošajā mūžā sakrājies ne mazums – viņš aktīvi strādā. Oktobrī Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņa iestudētais Antona Čehova Mežainis, patlaban top izrāde bērniem – Keneta Greiema Vējš vītolos. Šad tad Rīgā un ārpus tās var noskatīties viņa iestudēto izrādi Aisedora. Baskājainā dejotāja, kurā leģendārās Aisedoras Dunkanes dzīvi stāsta Indra Burkovska. Režisors neslēpj, ka balvu par mūža ieguldījumu nebija gaidījis. Un viņam ir, ko mums teikt.

Alvja Lapiņa un Vara Braslas Klaidoņa lūgšana Valmieras teātrī apstādina laiku. Šodien tas steidzas, liekot skriet līdzi. Atcerieties par šo izrādi, meklējot pieturas, kas ļauj izkāpt no ikdienas, kultūras saliņas, kurās esot, aizmirstas augošās apkures cenas, eiro ieviešanas batālijas un citas valdības izdarības.