2012. gads atšķirībā pat uz krīzes un budžeta konsolidācijas laiku fona izceļas ar kultūras darbinieku cīņām par finansējumu. Kaislību pamats lielā mērā tika ielikts 2011. gada nogalē, kad pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām un valdības maiņas Kultūras ministrijā sāka saimniekot Žaneta Jaunzeme-Grende.
Viņas izteikumi sākotnēji izraisīja pamatīgu viļņošanos un sašutumu, izraisot slaveno rakstnieku dumpi. Tomēr jāatzīst – 2012. gada sākums bija brīdis, kad puses runāja, bet ne vienmēr cita citu saprata. Laikam ejot, vienošanās tika panākta, tomēr problēmas, kas ministrijā ielaistas gadiem, nav risināmas vienā dienā. Īpaši tas sakāms par netaisnīgu budžeta sadali starp dažādām kultūras nozarēm. 2012. gadā sāka veidoties pozitīva tendence – vienas vai otras nozares finansējums vairs nav tik ļoti atkarīgs no tās runas vīru prasmes apvārdot naudas dalītājus, tomēr joprojām problēmas paliek un to risināšanai būs nepieciešami vairāki gadi. 2012. gads vēsturē ieies ar to, ka valdībai nācās dzēst nodokļu parādus lielākajai daļai Latvijas profesionālo teātru – vai teātri nemāk saimniekot, vai varbūt tos parādu jūgā dzen konsolidācijas laiku taupības nostādnes – tas acīmredzot noskaidrosies 2013. gadā. Katrā ziņā dīvaini šķiet tas, ka šogad viens otrs teātris spējis sataisīt lielākus parādus, nekā valsts atvēl visai grāmatniecības nozarei kopā ņemtai, tomēr fakts paliek fakts – gada laikā valdībai un Kultūras ministrijai vairākkārt nācās dzēst dažādu teātru radītos mīnusus.
Liela jezga 2012. gada sākumā valdīja ap valsts akciju sabiedrības Latvijas meži ziedojumu. Projektu vadītāji, kas līdz šim bija pieraduši vērsties uzņēmumā pa tiešo, šoreiz palika bešā, jo līdzekļi kultūrai tika novirzīti caur Valsts kultūrkapitāla fonda konkursiem un mērķprogrammām. Jaunā kārtība, kas sākumā radīja pietiekami daudz problēmu, uzlabotā formātā tiks turpināta arī 2013. gadā – lielākie ieguvēji no tās būs reģioni un valstiski nozīmīgu pasākumu rīkotāji.