12.sep 2018
«Mums paveicies ar to, ka Lejaskukros, lai vai kāda vara bijusi pie teikšanas, pusotru gadsimtu saimniekojusi viena dzimta. Tikai mēs. Baigajā gadā mūs izglāba pushektārs zemes – pietrūka, citādi ģimene tiktu izsūtīta uz Sibīriju, arī kolhozu laikos te nekas nav izšiverēts. Tomēr arī šajās mājās viss bijis kā citiem cilvēkiem – savi prieki, savas bēdas, savi ķīviņi, sava mīlestība. Dzimtu esam pētījuši diezgan tālu, mani mazbērni ir astotā paaudze, sākot no Reiņa, kas šajā vietā sāka saimniekot 1865. gadā,» stāsta Rūta Lūse, kuras dzimta jau pusotru gadsimtu mīt Latvijas ziemeļu daļā pie Kukru ezera.