Festivāls "Rumi fest" jau piekto reizi
«Šo gadu laikā, kopš Latvijā tiek rīkots Rumi fest, esmu pieredzējusi tā pozitīvo ietekmi uz cilvēkiem. Jo īstai kultūrai nepielīp nekādi ģeopolitiskie pagriezieni. Brīdī, kad viedokļi par aktuālajiem notikumiem kādā reģionā ir krasi atšķirīgi un strauji mainīgi, šādi festivāli dod iespēju paskatīties uz īsto vērtību. Līdzībās runājot – skatoties uz Latgales keramiku vai mūsu tautastērpu, redzot mūsu Dziesmu svētkus, nevienu vairs neinteresē ikdienas sadzīviskā puse, un tā ir šā festivāla vislielākā vērtība – redzēt īstu mākslu, īstu Austrumu kultūru bez aktuālo notikumu piejaukuma,» uzskata Rumi fest organizētāja Daina Ozoliņa.
- Šoruden jau piekto reizi notiek Starptautiskais Austrumu mākslas un mūzikas festivāls Rumi fest. Atskatoties uz ne īpaši garo vēsturi, kā vērtējat tā radošo, saturisko bilanci?
- Festivāls Rumi fest sākās patiešām bikli, ar dažiem pasākumiem, bet gadu gaitā tas vēršas plašumā, un mums ir izdevies atvest uz Latviju interesantus māksliniekus no Austrumu valstīm, turklāt izvērsies tā, ka koncertos uzstājas ne tikai viesmākslinieki, ļoti bieži ar viņiem kopā muzicē pārstāvji ne tikai no Latvijas, bet arī no pārējām Baltijas valstīm.
- Kā tas sākās?
- Ceļojot pa pasauli, nokļuvu Turcijas pilsētā Konjā. Kā ierasts, tūristiem parasti tiek piedāvāts apmeklēt kultūras pasākumus, un tā es nokļuvu mistiskās mūzikas festivālā. Redzētais mani tik ļoti iespaidoja, ka gribējās analoģisku festivālu radīt arī Latvijā, jo te nekā līdzīga nebija.
Mēs rīkojām pirmo festivālu, lai gan pašiem nebija ne jausmas, kā Latvijas publika to uztvers. Un atsaucība bija laba, cilvēkiem bija interese, protams, vairāk gan no inteliģences puses. Tas arī iedrošināja strādāt tālāk, vairojās pārliecība, tāpēc iesākto turpinājām. Festivāla nosaukums Rumi fest saistīts ar pilsētu - Konju -, kas islāma pasaulē ir labi zināma, jo tieši tajā dibināta Mevlevī dervišu brālība, un šīs brālības biedri ir pazīstamā turku dzejnieka un mistiķa Mevlana Džalāletdīna Rūmī, kurš dzīvojis 13. gadsimtā, sekotāji. Un festivāla norises laiks ir rudens, un arī tas izvēlēts ne nejauši, bet «piesaistīts» Mevlana Džalāletdīna Rūmī dzimšanas dienai, kas ir 30. septembrī. Tad arī parasti notiek festivāla galvenie pasākumi.
- Ne tikai šogad, arī iepriekšējos gados jūs ne tikai aicinājāt mākslas profesionāļus uzstāties Latvijā, bet arī veidojāt kontaktus ar Latvijas augstskolām, arī šogad notiks vairākas lekcijas.
- Tā ir, jo uzskatām, ka ir svarīgi kvalitatīvu informāciju uzzināt arī mākslas jomu studentiem, ne tikai vienkārši interesentiem. Mēs tiešām cenšamies vest augstas klases profesionāļus savās jomās, var pat teikt - Austrumu tradīciju tīrradņus, un šādas tikšanās, arī profesionālas lekcijas, manuprāt, ir unikāla iespēja iepazīt senas tradīcijas, to pārstāvjus. Kultūra un māksla runā pāri laikam.
- Kāpēc Rumi fest ir īpaša sadarbība ar Turciju, lai gan šo projektu pozicionējat kā Austrumu mākslas un mūzikas festivālu?
- Tā izveidojies, iespējams, tāpēc, ka Rūmi darbošanās vieta bija pašreizējās Turcijas teritorijā, arī iedvesma šim projektam nāca no Konjas festivāla. Tomēr Rumi fest ir piedalījušies mākslinieki no citām Tuvo Austrumu valstīm, piemēram, Irānas, Izraēlas... Mēs priecājamies, ka Turcijas Kultūras ministrija ar lielu atsaucību atbalsta savus māksliniekus, ir ieinteresēti tajā, lai viņi piedalītos Rumi fest. Piemēram, pērn mēs pirmo reizi uz Latviju atvedām Turcijas mūsdienu mākslas izstādi, tas bija vērienīgs projekts, un ikvienam skaidrs, ka mākslas darbu transportēšana ir patiešām dārgs prieks.
- Kas jums personiski ir šā gada festivāla visgaidītākais pasākums?
- Sema ceremonija, jo tas būs kas nebijis Latvijā. Tajā pašā laikā - ja uz mūsu Deju svētku koncertu paskatītos no putna lidojuma, respektīvi, no augšas, domāju, ka varētu rasties līdzīgas asociācijas - visi griežas, augstu paceltām rokām. Dervišu griešanās ir kalpošana zemei un cilvēcei, viņi enerģiju ņem no debesīm un caur sirdi atdod zemei, cilvēkiem. Griešanās ap savu asi ir ierasta ļoti daudzām, ja ne visām, tautām.
Sema ceremonija, kurā derviši izvietojas aplī un griežas ap savu asi, novedot sevi līdz garīgai ekstāzei, kas savukārt nozīmē mistisko apvienošanos ar Dievu un absolūto ideālu, būs unikāls notikums Latvijā. Starp citu - šo rituālu 13. gadsimtā radīja Džalāletdīns Rūmī. Stāsts ir tāds - viņš esot gājis pa tirgus laukumu, dzirdējis kalēju kaļam, un kalēja darba ritms viņā raisījis vēlmi griezties, un tas bija viņa veids, kā viņš savienojās ar Augstāko varu, un tikai pēc tam tas izvērtās par praksi, caur kuru cilvēks var sasniegt vienotību ar Visumu. Rūmī uzskatīja, ka vienotība ar Visumu ir jāmeklē sevī, nevis ārpusē, jo durvis uz laimi veras uz iekšpusi.
***
festivāla Rumi fest programma
Līdz 7. septembrim Rīgas rātsnamā aplūkojama izstāde Uzbekistānas maģija. Ališera Nazirova Rištānas keramika. Rištānas keramika ir nozīmīgs daiļamatniecības veids Uzbekistānā, tās nosaukums ir cieši saistīts ar Rištānu - vienu no senākajām Fergānas ielejas pilsētām Zīda ceļa maršrutā. Jau izsenis šo pilsētu godā par «galveno keramikas darbnīcu» Vidusāzijā, un tā ir unikālās glazētās keramikas dzimtene. Smalkie, skanīgie, izsmalcinātiem rakstiem klātie keramikas izstrādājumi izceļas ar īpašu krāsu paleti, raksti ataino apkārtējās pasaules daudzveidību: ziedus, koku zarus, augļus. Katram meistaram ir savi glazūras un krāsu sastāva noslēpumi. Izcilais mūsdienu uzbeku meistars Ališers Nazirovs ir keramiķis ar 40 gadu stāžu.
Līdz 1. oktobrim Rīgas Kongresu namā skatāma Turcijas kaligrāfijas meistaru mākslas izstāde Mevlevī māksla, kurā skatāmi Turcijā atzītu kaligrāfu Sejita Ahmeta Depelera, Fatiha Ozkafa, Nurulaha Ozdema un Abdurahmana Depelera darbi. Kaligrāfijas māksla ir senās Austrumu kultūras tradīcija. Galvenie izteiksmes līdzekļi šeit ir arābu raksti. Islāma kultūrā tiem ir milzu nozīme, jo pastāv aizliegums attēlot jebkuras dzīvas būtnes. Tāpēc mākslinieki skatītājiem nodod savu vēstījumu ar ornamenta un kaligrāfijas palīdzību. Tieši Osmaņu impērijas laikā Turcijā kaligrāfija sasniedza savas attīstības virsotnes.
Piektdien, 7. septembrī, pulksten 19 Austrumu kultūras centrā norisināsies koncerts Tradicionālā Mevlevī mūzika un Osmaņu laikmeta mūzikas tradīcijas. Jau no seniem laikiem mākslinieki un mūziķi, amatnieki un tirgotāji strādāja un dzīvoja cits citam līdzās. Koncerts ļaus iztēloties, kā mākslinieka spalva vai ota slīd pa papīru mūzikas pavadībā, veidojot rakstus, siluetus, burtus un kontūras, kas iemieso šo skaņu būtību, un kā radītie tēli un simboli savukārt pārvēršas skaņās un aizvirpuļo dejā.
Piektdien, 28. septembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā mākslas grupas Flamenko koncerts.
Sestdien, 29. septembrī, pulksten 16 VEF Kultūras pilī - Semas ceremonija neja un Siguldas jauktā kora Atvars pavadībā. 2005. gadā UNESCO pasludināja Mevlevī Semas ceremoniju par mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma šedevru. Šis senais sūfiju rituāls, kas sevī ietver dziedājumu, mūzikas instrumentu spēli, deju, dzejas un lūgšanu lasījumu, simboliska apģērba valkāšanu, ir kļuvis plaši pazīstams pasaulē. Ļoti daudz cilvēku decembrī ierodas uz ceremonijas dzimteni Konju Turcijā, lai vērotu Lielo Semas ceremoniju un saskartos ar savu iekšējo mistēriju. Šogad pirmo reizi Latvijā notiks Semas ceremonija, saglabājot savu kanonisko apveidu. Ceremonijas laikā skanēs viens vienīgs mūzikas instruments ‒ niedres flauta nejs, kas simbolizē cilvēkus kā dievišķā nodoma tālāk nesējus, kas meklē un alkst pēc mīlestības un atgriešanās pašiem pie sevis. Neju spēlēs viens no pasaules labākajiem neja spēles meistariem Mohammads Rasuli.
Svētdien, 30. septembrī, pulksten 18 Kultūras pilī Ziemeļblāzma Igo koncerts.