Latvijas Nacionālais teātris savu 100. sezonu, kurā tiek solīti tikai latviešu autoru darbu iestudējumi, šonedēļ atklāj ar diviem Raiņa darbu iestudējumiem – Pūt, vējiņi! un Antiņš. Zelts. Kalns, kas tapis pēc lugas Zelta zirgs motīviem.
Režisora Reiņa Suhanova veidotais iestudējums Antiņš. Zelts. Kalns atgādina, ka mums katram ir dota iespēja censties sasniegt augstākās virsotnes. «Šajā ceļā ikvienam ir ārēji ienaidnieki - skauģi, nelabvēļi un pretinieki, bet grūtākā ir cīņa ar sevi, jo tikai retais spēj uzturēt aktīvu opozīciju slinkumam un nevarībai. Iekšēja totāla revolūcija, kuras mērķis ir kļūt nemirstīgam. Tie, kuri sevi uzvar, var veidot nākotnes sabiedrību,» uzsver izrādes veidotāji.
Cilvēciskotais Antiņš
«Antiņš ir burvīga loma,» smaidot saka aktieris Uldis Siliņš.
Prieks jau esot par katru jaunu lomu, kas, lai vai cik ierasti skanētu, vienmēr ir arī izaicinājums. Raiņa lugu Zelta zirgs pirmo un vienīgo reizi viņš bija lasījis, mācoties pamatskolā, tāpēc darbs pie lomas sācies ar lugas pārlasīšanu. «Man atmiņā bija ļoti spilgta bilde - pasakains stāsts ar mistiskiem zirgiem un puiša jāšanu kalnā,» atzīst Uldis Siliņš. Raiņa lugas Zelta zirgs lasītāji parasti dalās divās daļās - vieni Antiņu uzskata par muļķīti, kurš mēģina izdarīt cilvēkam spēkiem nepaveicamo, bet citiem Antiņš asociējas ar ļoti mērķtiecīgu cilvēku, kas seko savai idejai, iespējams, utopiskai. Uldim Siliņam Raiņa lugas atkārtota lasīšana ir gan gaisinājusi pasakaino stāstu, gan arī radījusi diezgan lielu neizpratni, jo ar Antiņa tēlu nebijis tā kā ar citiem tēliem, kurus veidojot varējis idejas, reakcijas un asociācijas pasmelties savā personiskajā pieredzē, no sērijas - esmu to piedzīvojis. «Neslēpšu - man bija neizpratne par Antiņu, bet tas nozīmē arī to, ka biju ļoti atvērts režisora Reiņa Suhanova redzējumam par šo tēlu. Reinis Suhanovs uzskata, ka Antiņš vienkārši ir cilvēks ar ideāliem. Es ticu, ka katrā cilvēkā ir Antiņš, tikai mūsdienu straujajā ikdienas skrējienā ikvienam cilvēkam ir lielas iespējas pazaudēt savu būtību, tātad arī Antiņu sevī. No idealizētā pasaku tēla Antiņš man kļuvis par normālu cilvēku, domājošu un spējīgu adekvāti reaģēt konkrētos apstākļos. Par cilvēku, kas ieklausās savā sirdsbalsī, lai vai kur tā viņu vestu. Man patīk teiciens - cilvēks domā, dievs dara, jo ne mēs zinām, kurp ejam, ne mēs zinām, kurp aizvedīs katrs mūsu darbs. Protams, cilvēks sev var izvirzīt mērķus, bet vienalga dievs mūs aizvedīs turp, kur mums ir jāaiziet. Antiņš ieklausās savā sirdsapziņā un dara vislabāko, ko var konkrētajā situācijā,» uzskata Uldis Siliņš.
Cilvēks domā, dievs dara
Nacionālajā teātrī Uldis Siliņš ienāca pirms pieciem gadiem ar lomu Valda Lūriņa iestudētajā izrādē Žilbinoši - stāstā par leģendāru dziedātāju Florenci Forsteri. Loma šajā iestudējumā lielā mērā bijusi sagadīšanās - koncertmeistara lomai tika meklēts jauns aktieris, kurš prastu spēlēt klavieres. Savulaik klavierspēli apguvis, mācoties bērnu mūzikas skolā, un lomai šīs prasmes lieti noderējušas. Pēc šīs lomas nāca pārējās, un drīz Uldis tika uzņemts Nacionālā teātra štatā. Kopš šī rudens vietu trupā atradusi arī Ulda dzīvesbiedre Laura, kura šīs nedēļas otrajā jauniestudējumā Pūt, vējiņi! atveidos Baibas lomu. «Man prieks par Lauru, prieks, ka viņai ir tik skaista loma, prieks, ka iestudējumā strādā kopā ar tik labu režisoru, kāds ir Elmārs Seņkovs,» saka Uldis. Starp citu, Uldis ar Lauru studēja kursā, kurš nebija piesaistīts nevienam teātrim, paši smējās - bezdarbnieku kurss, tomēr vairums no tā darbu profesijā atraduši, lai gan, protams, ne visi.
«Man ļoti patīk Nacionālajā teātrī, te strādā draudzīgi, atbalstoši un pretimnākoši cilvēki. Te esmu novērtēts kā aktieris, te man ir darbs, un katrā sezonā ir iespējas izmēģināt prasmes sev jaunā ampluā,» saka aktieris. Slodze ir liela, bet par pārslodzi jaunais aktieris vēl nesūdzas, vien atzīst, ka pavasarī arī viņam, līdzīgi kā citiem, pietrūkst enerģijas. Pirmajos gados teātrī bijis arī kāds brīvāks brīdis, tad bijis iekšējs nemiers - teātrī visi strādā, bet viņam nav jaunu lomu, toties tagad jau ir priecīgs par katru brīvu brīdi, kaut īsu periodu, kas reizēm gadās starp jauniem iestudējumiem, jo tad var vien vakaros spēlēt izrādes. «Protams, ar gadiem arī vērtības mainās, pienāk brīdis, kad darbu vairs neuztver kā augstāko balvu,» pasmaida Uldis un atkal atkārto teicienu - cilvēks domā, dievs dara.
Savulaik dziedājis Ogres skolotāju kamerkorī, tā vadītāja strādāja arī Rīgas Doma kora skolā, un viņa Uldim ieminējusies, ka viņam ir potenciāls, lai pamēģina iestāties šajā skolā. Uldis pamēģinājis un ticis uzņemts. Tomēr kormeistara studiju laikā sapratis, ka augstskolā studēs ko citu, bijusi ideja par fizioterapeita profesijas apgūšanu, bet liktenis piespēlējis citu ideju. Tolaik Ķīpsalas zālē tapis mūzikls Vestsaidas stāsts, kurā tika sapulcināti ne tikai aktieri no daudziem teātriem, arī studenti no dažādām mūzikas skolām. Uldis atveidoja Mazuļa Džona lomu, un aktieri iedrošinājuši Uldi pamēģināt stāties aktieros. Kad sācis studēt, vecākie kolēģi baidījuši, ka šīs profesijas dēļ viņam nebūs laika ne ģimenei, ne draugiem, ne personiskajām attiecībām. «Pateicoties studijām akadēmijā, es satiku Lauru, man ir ģimene, mums ir divi bērni, labāka risinājuma nemaz nevar būt. Es ticu teorijai, ka dzīvē notiek tā, kā pats cilvēks patiešām vēlas, tas, ko viņš patiešām grib. Līdzīgi ir Antiņam - viņš spēj ieklausīties sevī, viņš uzdrošinās gribēt. Kādu laiku man bija teorija, ka dzīvē viss ir ļoti vienkārši. Nevis viegli, bet vienkārši, un tikai paši cilvēki sarežģī lietas. Ja saproti, ko gribi, ko vēlies, tu vari to dabūt. Par kādu cenu? Protams, ir jārēķinās ar to, ka vari arī zaudēt. Uz sevi skatoties - ir noticis tieši tā, kā esmu gribējis. Protams, tas neizslēdz likumsakarības un nejaušības, tomēr cilvēks notikumus var ietekmēt ar savām domām. Ja cilvēks ieklausās sevī, ļoti daudzas problēmas var vispār nerasties.»
Nauda nav svarīgākais
Jau kādu laiku Ulda un Lauras ģimene mīt Salaspilī, no omītes mantotā dzīvoklī, kuru ģimene jau grasījusies pārdot, līdz dzīves līkloči pagriezās tā, ka tas bijis vajadzīgs Ulda jaunajai ģimenei. Šajā vasarā visvairāk laika pavadīts pie Lauras vecākiem Kuldīgas pusē, bet, kā jau daudziem aktieriem, arī viņam bijuši vasaras darbi. «Es gan cenšos izvairīties no vasaras projektiem, lai maksimāli laiku var veltīt atpūtai un ģimenei, bet šajā vasarā tomēr piedalījos pāris projektos. Es vienmēr iepriekš izvērtēju, cik daudz laika konkrētais projekts prasīs, lai nav tā, ka visa vasara vējā...» atzīst ģimenes galva. «Daudz laika tērējām pavisam vienkāršām nodarbēm - braucām uz jūru, staigājām pa mežu... Nauda nav svarīgākais, naudas nekad nebūs pietiekami. Jo vairāk vēlies, jo vairāk jāmaksā, naudai patīk būt apritē, tas nozīmē - nauda rada arvien lielāku nepieciešamību pēc vēl vairāk naudas... Galvenais ir kas cits - lai pietiek naudas dzīvošanai.»
Novembra beigās Uldim apritēs 30 gadi, bet lielas ballītes nebūs, iespējams, pat vispār nebūs, ciemos atbrauks vien paši tuvākie ģimenes locekļi. «Nezinu. Kaut kas būs jāizdomā, lai gan nekad neesmu īpaši svinējis dzimšanas dienas. Man nepatīk vareni svinēt,» nosaka Uldis. Lai arī pašam tuvojas jauns gadu desmits, šis fakts viņa iekšējās izjūtas itin nemaz nemaitājot. «Patiesībā laika plūdumu es neizjūtu uz sevi, bet skatoties uz saviem bērniem - redzot, kā viņi aug. Arī teātrī ienāk jauna paaudze, mēs vairs neesam jaunākie. Man dzīvē jau ir, uz ko atskatīties, un tas atgriež mani pie domas, ka mirklis ir jāizdzīvo. Un katrs pats var izvēlēties - ar ko kopā to izdzīvot, kā dzīvot.»
***
Uldis SILIŅŠ
• Latvijas Nacionālā teātra aktieris (kopš 2015. gada)
• Dzimis 1988. gada 29. novembrī
• Precējies, sieva Laura kopš šīs sezonas arī ir Nacionālā teātra aktrise, ģimenē aug meitas Rasa (3) un Maija (4)
• Mācījies Birzgales pamatskolā (1995.-2005), Rīgas Doma kora skolā (kormeistara un kordziedātāja diploms, 2005.-2009.), Latvijas Kultūras akadēmijā (dramatiskā teātra aktieris, 2009.-2013.)
• Lomas Nacionālā teātra izrādēs Skroderdienas Silmačos (Kārlēns), Antigone (Hemons, sardzes vīrs), Zēns (Klaudio), Žilbinoši (Kosms Makmūns), Asins kāzas (Mēness), Kaija (Konstantīns Trepļevs), Klūgu mūks (Mazais Jezups), Man 30 gadu (Vents), Salome (jaunais sīrietis) u.c.
• Bijis Sv. Jāņa draudzes jauktā kora kormeistars (2008.-2009.), kora Dziesmuvara kormeistars (2008.-2009.)
• Cita pieredze: darbība korī Vecrīga, Ogres skolotāju kamerkorī, Rīgas Doma kora skolas jauktajā korī
• Piedalījies mūziklā Vestsaidas stāsts, muzikālajā izrādē Klase un kustību izrādē Spēks, televīzijas seriālā UgunsGrēks u.c.
• Godalgas: III vieta Latvijas klavieru duetu konkursā (2003), II vieta Ogres atklātajā čempionātā telpu futbolā (2011)
• Intereses: sports, literatūra, deja, mūzika, dziedāšana
