Ar operdziedātājas Marinas Rebekas mīlestības tēmai veltītu koncertu Salut d’amour svētdien, 22. jūlijā, tiks atklāts 12. Cēsu Mākslas festivāls.
Jau ierasts, ka Latvijas valsts simtgades gadā notiek ļoti daudz pasākumu, kuri sevi pozicionē kā īpaši vērienīgus un kvalitatīvus, un Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars atzīst, ka Latvijas valsts simtgades «divgadē -
2018. un arī 2019. gadā - nav iespējams izmēros un grandiozitātē pārspēt oficiālos simtgades pasākumus, jo tie ir jaudīgi, masveidīgi un kvalitatīvi, līdz ar to Cēsu Mākslas festivāla stratēģija šogad ir - pamēģināt kaut ko pavisam jaunu».
Blakus festivāla jau tradicionālajiem piedāvājumiem ir arī jauninājumi, un šogad tā būs performance - Tīrkultūras 36 stundu dzīvās skaņas instalācija Negaidītie avoti, kas tapusi kā Latvijas Radio 3 raidījuma Tīrkultūra un kuratores Žanetes Skarules sadarbības projekts, tās programmu veidos vairāk nekā desmit starptautiski atzītu mākslinieku.
«Interesanti, kā publika reaģēs. Vislielākais izaicinājums - cik no 36 stundām izturēs publika? Festivāla skatītāju vidū gribam piesaistīt arvien jaunu publiku, turklāt mums vienmēr ir paticis provocēt. Festivālam ir izveidojušās divas atšķirīgas auditorijas - klasiskā auditorija, kas nāk uz brīvdabas koncertiem, teātra izrādēm, koncertiem, bet ir jaunā auditorija, kuru mēģinām audzēt daudzskaitlīgāku, piedāvājot trakas un neordināras idejas. Atnāciet, varbūt jums garšos arī šāds piedāvājums,» saka Juris Žagars. Ar šo pasākumu Cēsis, iespējams, sāks ceļu uz jauna kultūras objekta izveidi - performance norisināsies Cēsu pils kādreizējo saimniecības ēku vietā, kur padomju laikos bija ierīkotas garāžas, kas tagad nojauktas, tiek ierīkota skatuve, kas, cerams, tuvākajā laikā «iegūs» arī jumtu, un vēlāk to varēs izmantot kā vasaras laikmetīgās mākslas izstāžu halli. «Iespējams, tā varētu arī būt koncertu vieta, vasaras koncertzāle, jo mūsu festivālam līdz šim ierastajā Alus brūzī nav pietiekami lielas izstāžu telpas,» atzīst Juris Žagars.
Pērn publikas īpašu ievērību un sajūsmu izpelnījās festivāla kino programma Upe, un šogad tiek piedāvāta programma Mežs, kas, kā noprotams, norisināsies mežā. «Dziļā mežā, Gaujas krastā, rādīsim filmas par mežu. Šis ir viens no visriskantākajiem projektiem festivālā, jo risks ir laika apstākļi. Ja viss ir labi, tad brīvdabas kino iespaids ir fenomenāls. Vienu gadu mēs smagi aplauzāmies, jo bija lietus un vējš, tikai vienu seansu varējām parādīt brīvā dabā, pēc tam mēģinājām skatītāju «ievilkt telpās», bet uz telpām cilvēki negrib nākt, jo tur nav piedzīvojuma, nav notikuma. Veronas operas festivāls dara tā - biļetes tiek izpirktas gadu iepriekš, un cilvēki zina, ka viņi riskē - ja laiks būs slikts, izrāde tiks atcelta. Tomēr risks ir tā vērts - ja laiks ir labs, piedzīvojums ir unikāls,» uzskata festivāla direktors.
Arī šogad skatītājiem tiek piedāvātas festivāla tradicionālās vērtības - Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura un maģistra programmu diplomdarbu izstāde Nepieradināmās teritorijas, ko piedāvā festivāla patrons SEB banka, skatītāju iemīļoto Grand Prix teātru izrāžu skate, notiks arī koncerts Sievietes ērģeļmūzikas pasaulē un Rozes Stiebras īpaši veidota latviešu zīmētās un leļļu animācijas filmu izlase. Festivāla pilna programma: www.cesufestivals.lv.
«Pēc Dziesmu svētkiem noformulēju: latvieši ir unikāli ar to, ka viņiem ir viens kults - kultūras kults. Apsēstība ar kultūras lietošanu ir kā reliģija, kā rituāls, tāpēc publika patiešām ir ļoti prasīga. Ja paskatāmies kultūras aktivitāšu blīvumu uz vienu kvadrātkilometru vai uz tūkstoš iedzīvotājiem, tad esmu pārliecināts, ka esam līderos pasaules kontekstā. Un mums visu laiku jādomā, ar ko pabarot izsmalcinātu, kultūras produktos izlepušu publiku, it īpaši pēdējā gada laikā. Man jāatzīst - tas ir arī amatieru mākslas faktors, jo tajā ir iesaistīti tik daudzi cilvēki, kuriem jau izstrādājies kultūras lietošanas kodekss, kas caur vecākiem ģenētiski pārmantojies. Tāpēc mūsu mākslinieki ir tik augstā līmenī un tik labi kotējas pasaulē, ka savā valstī viņi nemaz nevar piedāvāt sliktu produktu.
