Šā gada rudenī piecu gadu pastāvēšanu atzīmēs Mūzikas nams Daile. «Sajūta ir ļoti laba. Šis laiks pavadīts baigā darbā, bez jebkāda atslābuma,» atzīst tā vadītāja Anda Zadovska. Dailes oficiālais vaļā vēršanas datums iekrīt starp Lāčplēša dienu un Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu, tāpēc milzīgas svinības nav ieplānotas, tomēr visas sezonas garumā tiks piedāvāti iepriekšējo sezonu un arī jauni projekti. Pirmais no tiem – Viļa Daudziņa, Mārtiņa Meiera un Jēkaba Nīmaņa veidotā izrāde Veidenbaums un Veidenbaums.
Divi brāļi; tās pirmizrāde 16. septembrī.
Šajā rudenī Andai Zadovskai ir vairākas jubilejas - piecu gadu pastāvēšanas svētki ir ne tikai Mūzikas namam Daile, tieši pirms desmit gadiem viņa izveidoja savu uzņēmumu Ars Nova un sāka nodarboties ar kultūras pasākumu producēšanu, un 11. novembrī apritēs desmit gadu, kopš dienasgaismu ieraudzīja viņas pirmais producētais projekts - komponista Jāņa Lūsēna programma Mazu brīdi pirms... Lai gan būtu jāatkāpjas vēl tālāk pagātnē.
Jāņa Lūsēna faktors
«Iepazīšanās ar Lūsēnu krasi mainīja manu dzīvi. Viņš bija izveidojis programmu Tēmas un motīvi, kurā iekļāva skaņdarbus no saviem mūzikliem un izrādēm, kas tapušas kopā ar Māru Zālīti, un kā solisti bija uzaicināti Zigfrīds Muktupāvels un mana māsa, operdziedātāja Kristīne Zadovska. Es vedu māsu uz Liepāju, tur arī iepazināmies. Tuvojās Lūsēna 50 gadu jubileja, es tobrīd strādāju kosmētikas kompānijā, nekad nebiju nodarbojusies ar pasākumu producēšanu. Runājoties atklājās, ka mums ar Lūsēnu saskanēja domas par to, ko un kā vajag darīt. Tā arī viss sākās,» atceras Anda Zadovska. Sadarbība izvērtusies ļoti ražīga, tika veidoti daudzi projekti, bet vienmēr viens no «sāpju bērniem» bija piemērotu telpu pieejamība. «Veidojām mūziklus Agrā rūsa, Kaupēn, mans mīļais, Meierovics, izrādījām tos Valmieras teātrī, Kongresu namā Rīgā, kinoteātrī Splendid Palace, Nacionālajā operā... Lai vai cik veiksmīga bija sadarbība, vienmēr bijām īrnieki, visu laiku bijām atkarīgi no citiem, un mūsu plānus, protams, nekad neviens nelika kā prioritāti. Tas prasīja milzīgu darbu - vispirms nolīgt telpas, tad visu saskaņot ar mākslinieku darba grafikiem... Atceros, ka ne reizi vien domāju, kā būtu, ja mums būtu sava vieta,» stāsta Anda Zadovska.
Reiz internetā atradusi sludinājumu, ka tiek izīrētas bijušā kinoteātra Daile telpas. Kad sazinājusies, atklājies, ka telpām jau atradušies nomnieki, esot ļoti mazas cerības, ka darījums varētu izjukt. Tomēr izrādījās, ka viens procents, kas tika atvēlēts neveiksmei, tomēr piepildījās. «Pēc kinoteātra ēras šajās telpās kādu laiku bija tukšums - uzņēmīgi jauni cilvēki bija iecerējuši veidot klubu, bet ideja nerealizējās. «Un tad sākās maratons, par kura sarežģītību un grūtību man nebija pat nojausmas. Izrādījās - murgs. Tad parādījās mans kurzemnieces raksturs - iesāktais bija jānoved līdz galam, lai tur lūst vai plīst,» nosaka Anda Zadovska. «Šī ēka celta 1913. gadā, mājas saimnieks bija iecerējis teātri vai opereti, vai kinoteātri un birojus, bet plānus, visticamāk, izjauca 1. pasaules karš. Tomēr 1936. gadā ar filmas Tarzāns pirmizrādi šajā namā tika atklāts kinoteātris. Padomju laikos zāle sadalīta divās daļās, bet mēs jaucām nost pusotru metru ķieģeļu starpsienu - zāli atjaunojām tās vēsturiskajā veidolā. Ja būtu zinājusi, cik sarežģīti būs tieši saimnieciskie jautājumi, es nekad to nedarītu,» nosaka Anda Zadovska.
Mūzikas nama Daile vadītāja atzīst, ka sākotnēji bijušas arī bažas par to, vai publika atzīs un pieņems šo vietu, bet nu varot teikt, ka zāle ar 450 skatītāju vietām ir atradusi savu skatītāju. «Telpa jau pati pasaka priekšā apmēram to formātu, kādā vajadzētu veidot projektus. Manuprāt, šai telpai vislabāk piestāv projekti ar četriem pieciem māksliniekiem, lai gan bijuši arī vērienīgāki. Mūsu repertuāra ilgdzīvotājs ir Frenka Sinatra simtgadei veidots projekts - mūziķa Daumanta Kalniņa un Jelgavas bigbenda koncerts, kas nu jau nospēlēts vairāk nekā 70 reižu un būs vēl. Arī aktieru Viļa Daudziņa un Kaspara Znotiņa izrāde, kurā tika lasīta Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa sarakste, tika spēlēta vairāk nekā 50 reižu. Raimondam Paulam te ir bijušas četras programmas, izskatās, ka būs arī piektā. Arī Radio koris ik pa laikam uzstājas pie mums. Manuprāt, ir svarīgi latiņu nenolaist uz leju. Priecājos par to, ka mums ir pastāvīgi īrnieki - festivāls Porta, elektroniskās mūzikas festivāls Skaņu mežs. Mēs jau atslābināties nevaram.» Sadarbība ar komponistu Jāni Lūsēnu, lai arī vairs ne tik aktīvi, arī turpinās.
Atvērta piedāvājumiem, bet ne visiem
«Mēs varam attīstīties tikai par pašu saimnieciskajā darbā iegūtajiem līdzekļiem. Protams, reizi pa reizei varam atrast atbalstītājus konkrētam projektam, bet mums viss ir pašiem jānopelna. Nav noslēpums, ka šajās telpās rīkojam arī korporatīvus pasākumus, jo tikai no tā mēs arī varam izdzīvot. Neviens jau mums nav iedevis spēli Paspēlēsimies koncertzālēs - Barona ielā ir vienas no dārgākajām komercplatībām Rīgā, un šajā zālē ir 1000 kvadrātmetru. Labi ir tas, ka esmu strādājusi restorānu biznesā. Ja korporatīvo pasākumu nebūtu, rēķinus nevarētu nomaksāt. Jo te jau viss ik mēnesi mērāms tūkstošos - sākot ar īri un beidzot ar elektrības rēķinu, plus vēl honorāri māksliniekiem, autoratlīdzības, kredīti, nodokļi un arī algas, lai gan mūsu komanda ir neliela. Ar ieņēmumiem no kultūras pasākumiem tas nav iespējams. Es nesūdzos, es esmu reāliste. Pirms es sāku nodarboties ar pasākumu producēšanu, strādāju kosmētikas firmā, manā pakļautībā bija ap 120 cilvēku. Arī tagad strādāju valsts nedotētā biznesā, tāpēc saku - ja zini, kā pārdot skropstu tušu, tad proti pārdot arī koncertu, jo mārketinga plāns jau ir līdzīgs, tikai produkts atšķiras un dažas nianses. Interesants ir šis darbs, bet bez ekonomikas zināšanām tajā nevar,» saka Anda Zadovska. «Mūs dažreiz kāds arī nosauc par komercuhu, saka - jums jau viss ir viegli. Tad saku - vai komercuha ir tas produkts, uz kuru nāk publika? Jānis Lūsēns reiz teica - tad jau viskomerciālākais ir Jaunais Rīgas teātris. Vai tad lielā māksla ir tā, uz kuru publika neiet? Šo biznesu ir grūti saprast tiem cilvēkiem, kas strādā valsts finansiāli atbalstītās vietās, jo mums pašiem viss ir jānopelna. Es domāju - ar labām lietām var arī nopelnīt naudu.»
Producente atzīst, ka viņa vienmēr gatava jaunām idejām un interesantiem piedāvājumiem, tomēr vienlaikus neslēpj: «Visus arī neņemu, jo man ir redzējums par repertuāru. Negribu teikt neko sliktu ne par vienu, jo katram produktam ir sava niša, savs klausītājs, bet es uzskatu, ka šlāgermūzikas festivāla un Radio kora ceļi tomēr nekrustojas. Vienās telpās nevar būt gan tas, gan tas, gan tas, jo tad publika apjūk. Un Mūzikas namam Daile jau ir izveidojusies sava publika, un tas jau arī bija mūsu mērķis - atrast savu skatītāju.» Nama telpās ir arī Biļešu paradīzes kases, reizēm Andai patīk tajās ieiet, lai uzklausītu biļešu pircēju viedokļus. «Tad pa tiešo var izrunāties ar cilvēkiem, saprast, kas viņiem patīk, kas nepatīk. Un cilvēki ir vaļsirdīgi - bijām uz šo, tas bija super, bijām uz to, tas nekas īpašs.» Reiz Dailē ienākuši krievi no Maskavas, vaicājuši, vai tiešām šajās telpās uzstājas īstais Raimonds Pauls, jo šī zāle esot pārāk maza, bet biļetes - vispār par velti. Teikuši - ja tādi koncerti notiktu Maskavā, biļetēm būtu pavisam cita cena, turklāt tās varētu iegādāties izredzētie. «Tas arī ir mūsu trumpis - intimitāte, skatītājiem patīk tuvums ar māksliniekiem. Un par sadarbību ar Maestro esmu ļoti pateicīga,» nosaka Anda Zadovska.
Piecu gadu darbības bilance ir pozitīva, taču nekad jau nevarot atslābt, turklāt viņas raksturs arī esot tāds, ka miera stāvoklis rosinot meklēt jaunus izaicinājumus. Viens no tādiem ir esošo telpu paplašināšana, un pie tā jau tiek strādāts, tāpēc pavisam drīz pasākumu apmeklētājiem būs pieejams daudz plašāks vestibils. Nākotnē viņa raugās optimistiski, bet pārāk tālu arī nedomā. «Mūsu valstī nemaz nevar tālu uz priekšu prognozēt, jo daudz kas strauji mainās, piemēram, nodokļu politika. Iespējams, koncertu biļetes apliks ar PVN, un arī tad viss kardināli mainīsies. Protams, ja pesimistiski skatīšos uz nozari, tad vispār neko nevarēšu izdarīt. Esmu optimiste, jo nav tā, ka cilvēkiem neinteresē kvalitatīvas un labas lietas. Mēs arī cenšamies latiņu nenolaist.»
Klusums Pāvilostā
«Ja skatās manā CV, tad šķiet, ka šis cilvēks nav zinājis, ko viņš grib darīt dzīvē. Bet nevarēju jau arī! Līdz nonācu īstajā vietā, kurā visas manas prasmes apvienojas, var tikt izmantotas,» atzīst Anda. Bērnībā viņas ģimene dzīvojusi Jaunpils pils augšējos stāvos, jo apakšējos bija kultūras nams, bet viņas mamma bija tā direktore. «Kultūras nams man bija kā otrās mājas, es tur piedalījos pilnīgi visos kolektīvos. Ja es kaut ko daru, tad gribu būt izcila, otrā vieta man neder, man jābūt labākajai. Tā bijis jau kopš bērnības. Atceros, pat dambretes čempionātā man nederēja otrā vieta, vajadzēja būt pirmajai. Dejošana man ļoti patika, un likās - izmācīšos par deju kolektīvu vadītāju un iešu atpakaļ uz Jaunpili. Kad atnācu uz Rīgu, tad, protams, plāni mainījās, gribējās arī augstāko izglītību. Tomēr es esmu rūdīta pašdarbniece, un tas noteikti ietekmējis izvēles dzīvē. Vadu tādu uzņēmumu, kurā ļoti noder gan mana muzikālā izglītība, gan pieredze pašdarbībā,» uzskata Anda Zadovska.
Nesen Anda atļāvusies nedēļu ilgu atvaļinājumu, dzīvojusies pa Pāvilostu. «Pilnīgā klusumā un laimē, jo ikdienā tieši klusuma man pietrūkst, visapkārt nepārtraukti runā un skan mūzika, ir troksnis. Vienu nedēļu nedarīju neko. Gāju uz Jūrkalni un atpakaļ, lasīju grāmatas. Biju dabā un ar savām domām. Ir jāatrod brīdis, lai prātā var sakārtot failus. Ik pa laikam jāpaliek vienam, mierā un klusumā. Man prasīja - kā tu tā vari viena, bez kompānijas, bet es varu un man patīk būt vienai, man ar sevi ir interesanti. Esmu ievērojusi - vienubrīd saku, ka to vairs nevaru izturēt, bet tad, kad iestājas miers, man atkal vajag kaut ko tādu, kas rada nemieru. Kritiski paskatoties uz sevi - tieši tā ir. Un vienīgais, ko es varētu vēlēties nākamajiem pieciem gadiem šajā jomā, - turēties, nenolaist latiņu, nesalūzt ne grūtību, ne vilinājumu priekšā. Izturēt.»
***
Anda ZADOVSKA
• Mūzikas nama Daile valdes priekšsēdētāja (kopš 2013. gada)
• Absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti (2002), Latvijas Kultūras skolu (1993), Jaunpils vidusskolu (1991),
Dobeles mūzikas skolu (flautas specialitāte, 1989)
• Darba pieredze: valdes priekšsēdētāja restorānā Sarkans (2007-2008), valdes priekšsēdētāja SIA Margaret (2003-2008), komercdirektore Žagara restorāni SIA Animus (2000-2002), servisa menedžere restorānā Čarlstons (1998-2000) u.c.
• SIA Apvienība «Ars Nova» valdes locekle (kopš 2008. gada)
• Producente projektiem: Raimonda Paula programmām No klasikas līdz..., Krāsu balāde, Neaizmirsti mani, Ziemassvētku koncerts mūzikas namā «Daile»; Daumanta Kalniņa koncertprogrammām Sirds prieks, Frank Sinatra 100, Kamēr vien gliemeži skrien; Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa oratorijai Dzejnieks un nāra; komponista Jāņa Lūsēna 50 gadu jubilejas koncertiem, koncertprogrammām Mazu brīdi pirms..., Zelta sirds, Tautas laiks, Tas vārds, koncertstāstam
Pacel acis, mūziklam Agrā rūsa, rokoperai Kaupēn, mans mīļais, mūziklam Sniega karaliene, Salacgrīvas Klasiskās Mūzikas festivālam, Mākslas festivālam Vecpiebalga atver durvis u.c.
• Labdarības fonda Spārni dibinātāja un valdes locekle
