APRITĒ: Vienīgā reize, kad latvieši ir ekstraverti

KĀRLIS KAZĀKS: «Dziesmu svētki ir vienīgā reize, kad latvieši ir ekstraverti, gatavi atvērties un kopā darīt. Ir ļoti labi, ka latviešiem ir šāda tradīcija.» © Lauris Aizupietis/F64

«Parasti man neveicas loterijās, bet šoreiz, iespējams, palaimējās tāpēc, ka anketu aizpildīja mana sieva, un mēs kā daudzbērnu ģimene ieguvām iespēju iegādāties biļetes uz dziesmu svētku noslēguma koncertu,» saka mūziķis Kārlis Kazāks, kurš kopā ar sievu un trim bērniem, vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, svētdien būs XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku koncertā Zvaigžņu ceļā.

«Bija iespēja daudzbērnu ģimenēm nedēļu pirms dziesmu svētkiem piedalīties loterijā par iespēju nopirkt biļetes, mums veicās,» par savu laimīgo iespēju nokļūt svētku kulminācijas koncertā kodolīgi saka Kārlis Kazāks. Trīs bērnu ģimenes galva, kurš bērnībā dziedājis korī un spēlējis orķestrī, piedalījies arī dziesmu svētkos, atzīst - gribējis, «lai bērni, kuri šobrīd nepiedalās ne koros, ne orķestros, redz, kas ir šie svētki, par kuriem visi runā. Tā man liekas forša tradīcija latviešiem - sanākt kopā ik pēc pieciem gadiem». Mūziķis atzīst, lai arī pašam ir labas atmiņas no piedalīšanās dziesmu svētkos, izņemot nīkšanu Daugavmalā, gaidot savu kārtu svētku gājienā, šobrīd viņam neesot vēlēšanās būt dalībnieku vidū, bet, ja kādreiz gribēsies, tad arī ies korī dziedāt, bet pagaidām pietiek ar savu muzicēšanu. Tāpat viņu neuzrunājot nekas cits no plašā piedāvājuma klāsta svētkos. «Mani aicināja piedalīties dziesminieku koncertā Vērmanes dārzā, bet es atteicos, jo - goda vārds - mākslīga ņemšanās un cilvēku pulcēšanās baros tikai tāpēc, lai pulcētos baros ar izdomātiem stāstiem, mani neinteresē, bet dziesmu svētki kā tādi ir forši. Viss, ar ko apauguši dziesmu svētki, mani, saku godīgi, neinteresē. Es gribu noklausīties skaistu, lielu koncertu, būt kopā ar cilvēkiem, kas ir piecus gadus un vairāk dziedājuši, lai tur būtu. Milzīgajai atdevei, ar kādu viņi dzied, ir milzīga enerģija, to gribas redzēt, drīzāk gan - sajust,» saka Kārlis Kazāks. «Es arī nekad neesmu mēģinājis analizēt dziesmu svētku koncertu programmu, kā citi to dara - vajadzēja vai nevajadzēja to vai citu dziesmu, man pat ir vienalga, kādas dziesmas tiek dziedātas. Lielais kopkoris ir milzīga enerģija, to gribas izbaudīt. Man arī šķiet, ka dziesmu svētki ir vienīgā reize, kad latvieši ir ekstraverti, gatavi atvērties un kopā darīt. Ir ļoti labi, ka latviešiem ir šāda tradīcija.»

Iepriekšējās nedēļas nogalē Kārlis Kazāks atgriezās no tradicionālā brauciena pa Latviju, kas zināms arī kā projekts Velomūzika - jau vairākus gadus uzreiz pēc Jāņiem viņš kopā ar domubiedriem dodas apceļot dzimto zemi - ģitāras, teltis un guļammaisi uz riteņiem, pa dienu bauda Latvijas dabu, vakaros mazliet uzspēlē un uzdzied. Šoreiz braukuši par Ziemeļvidzemi. «Esmu kārtīgi sasmēlies Latvijas dabu, saskarsmi ar vietējiem cilvēkiem, no kuriem daudzi, visticamāk, nebrauks uz dziesmu svētkiem. Vismaz noteikti ne tie, kurus sastapām svētdien, - ja viņi nebija Rīgā, tad nedzied koros, nedejo ansambļos,» saka Kārlis Kazāks. «Skaidrs, ka tuvākās nedēļas nepieslēgšos sociālajiem tīkliem, jo tur būs pilns ar dziesmu svētkiem, bet to gala sajūtu - noslēguma koncertu Mežaparkā - to gan gribas. Žēl dzirdēt, ka cilvēki, kas patiešām gribēja tikt uz koncertiem, uz tiem netika, bet tur neko mainīt nevar... Mums veicās loterijā, bet visiem tā nepaveicās.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais