Sestdien Latvijā un Lietuvā tiks atzīmēta Baltu vienības diena

PĒRN Baltu vienības ugunis atmirdzēja aptuveni 180 pilskalnos Lietuvā, Latvijā, Polijā, Baltkrievijā un citās valstīs. Šogad Vienības ugunis tiks kurtas 22. septembrī no pulksten 20. Dalībniekiem tiek ieteikts pienācīgi sagatavot uguns vietu, iekurt uguni, pacelt karogus, dziedāt himnas un citas ar tautiskumu un baltu saiknēm saistītas dziesmas, runāt par baltu vēsturi, valodām un paražām. Šis ir Latvijas un atjaunotās Lietuvas simtgades gads, tāpēc šogad Baltu vienības uguņu sasauksme veidojas par īpašu norisi, kas vienos baltu pēctečus visā pasaulē © F64

Sestdien, 22. septembrī, Latvijā un Lietuvā tiks atzīmēta Baltu vienības diena, daudzviet pilskalnos, svētvietās un citās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās iededzot ugunskurus.

Baltu vienības diena Lietuvā un Latvijā kā kopīgi zīmīga diena tiek svinēta kopš 2000. gada - 22. septembris abās valstīs ir oficiāli atzīmējams datums. Šai samērā nesenajai tradīcijai pamatā ir viduslaiku vēstures notikums - kauja pie Saules, kura, saskaņā ar 14. gadsimta Livonijas ordeņa hronista Vartberges Hermaņa ziņām, notikusi 1236. gada 22. septembrī. Šajā dienā baltu tautas lietuvieši un zemgaļi Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Šogad, kad Latvija un Lietuva atzīmē valstiskuma atjaunošanas un dibināšanas 100. gadskārtu, ikviens tiek īpaši aicināts pievienoties Baltu vienības dienas svinētājiem.

Baltu vienības diena ir arī Rudens vienādību diena, tāpēc ieteicams atcerēties arī šim laikposmam raksturīgās tradīcijas, iet rotaļās un citādi saskaņoties ar dabā notiekošajām pārvērtībām.

Lai arī vēsturniekiem nav vienota viedokļa par šo kauju, tomēr tā kļuvusi par baltu tautu vienotības simbolu. Pirmās baltu sasauksmes un vienotības ugunis iedegās 2005. gadā Lietuvā starp Šatrijas, Girniku un Sprūdes pilskalniem. Gadu vēlāk Baltu vienības uguņu sasauksmē sāka piedalīties arī Latvijas pilskalnu ļaudis. Gadu no gada to skaits aug - arvien biežāk ļaudis sanāk kopā un iezīmē Baltu vienības dienu, domājot par baltu tautu senču kopbalss spēku šodien un nākamībā. 2017. gadā Baltu vienības ugunis mirdzēja aptuveni 180 pilskalnos Lietuvā, Latvijā, Polijā, Baltkrievijā un citās valstīs. Arī šogad Latvijā un Lietuvā daudzviet pilskalnos, svētvietās un citās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās tiks iedegti ugunskuri. Laika gaitā Saules kaujas pieminēšanas dienas vēstījums izplatījies un stiprinājies ne tikai kā vienas kaujas atcerēšanās, bet kā iespaidīgs iedvesmojums baltu tautu, baltu zemēs dzīvojošo un baltu kultūrtelpu kopjošo ļaužu savienošanai kopīgos mērķos un ideālos - saglabājot katram savu patību, stiprināt vienojošo.

Baltu vienības uguņu sasauksmes iedvesmotāji un kūrētāji ir lietuvieši (plašākas ziņas par sasauksmi var atrast: http://www.aukuras.lt/sasauka/lv/). Baltu vienības uguņu sasauksme notiks 22. septembrī no pulksten 20 līdz 21. Rīkotāji atgādina - senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību; vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas. Sasauksmes būtība ir apmeklēt ar baltu vēsturi saistītas vietas (pilskalnu, svētkalnu, mitoloģisku vietu, senkapus, uzbērumu kapu kalniņu, cīņu vai citu piemiņas vietu) un apzināties to nozīmi, kā arī iedegt ugunis pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās, tādējādi vienojot baltu cilšu pēctečus un baltu zemes.

Baltu vienības diena ir arī Rudens vienādību diena, tāpēc ieteicams atcerēties arī šim laikposmam raksturīgās tradīcijas, iet rotaļās un citādi saskaņoties ar dabā notiekošajām pārvērtībām.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.