Bērnu muzikālā izrāde Vējš vītolos tapa vasarā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vasarnīcai Cēsīs, pēc tam kļūstot par skolēnu brīvlaika kultūras programmas piedāvājuma sastāvdaļu gan rudenī, gan tikko, jaunā gada sākumā.
7. decembris Milānas Teatro alla Scala operteātrī ir īpaši svētki – pilsētas patrona Svētā Ambroza dienā tiek atklāta operas sezona. Šogad – ar Džakomo Pučīni Madama Butterfly tās pirmajā redakcijā, kādā savulaik komponists to veltījis tieši konkrētajam operteātrim.
8. un 9. decembrī Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrī tika sagaidīta pēdējā pirmizrāde šajā gadā – Pētera Čaikovska Jevgeņijs Oņegins Aināra Rubiķa muzikālajā vadībā un Rēzijas Kalniņas režijā.
Pēru Gintu noteikti var uzskatīt par arhetipisku kultūras tēlu un tulkot atkarībā no laikmeta sociālajām īpatnībām. Atbildēt, vai Pērs Gints ir avantūrists, dienderis, pazudušais dēls vai mirkļa skaistuma tvērējs, dzīves jēgas un sava es meklētājs, viennozīmīgi un bez pretrunām nav iespējams.
Šī sezona Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO) ir zīmīga ar spilgtiem koncertiem, kas ir gaidītas atkalsatikšanās ar kādreizējiem galvenajiem diriģentiem.
Slovēņu horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgā baleta iestudējums Pērs Gints ir patīkami svaigs un asprātīgs dejas teātris. Tajā savijas radoša spēle ar jaunības degsmi LNOB baleta trupas aizrautīgajā sniegumā, izbaudot kāpšanu pāri klasiskā baleta stilistikas robežām, koķetējot ar pantomīmu un laikmetīgo deju, rezultātā radot sižetiski spraigu, teju kinematogrāfisku piedzīvojumu uz Operas lielās skatuves.
15. un 16. novembrī Nacionālajā teātrī viesojās Maskavas Gogoļa centra trupa ar izrādi Parasts stāsts pēc Aleksandra Gončarova tāda paša nosaukuma romāna motīviem Latvijas teātra publikai labi pazīstamā Kirila Serebreņņikova režijā.
Amerikāņu kordiriģents un dziedātājs Kristofers Volšs (Christopher Walsh) jau gadu par savām mājām sauc Rīgu. Šurp viņu atvedusi mīlestība pret kormūziku, kori Kamēr… un latviešu koru kultūru, kurai pasaulē neesot līdzīgas. Turklāt tā nav vienkārši pētnieciska vai profesionāla interese, bet kaislība, kurā savijas iespēja augt un attīstīties profesionāli, darot to, kas patīk.
Kā vēsta leģenda, ideja uzrakstīt operu Klīstošais Holandietis pavisam jaunajam Rihardam Vāgneram radusies, pārdzīvojot vētru jūrā, toreiz, kad 1839. gadā viņš, izvairoties atdot parādus, bēga no Rīgas uz Londonu.
Pēc Mazās koncertzāles rekonstrukcijas jau otro sezonu Dzintari mūzikas cienītājiem piedāvā koncertus arī rudens un ziemas sezonā. Zāles akustika ir labi piemērota kamermūzikai un soloprogrammām, un to piedāvājums ir pietiekami plašs.
8. oktobrī Dzintaru vēsturiskajā koncertzālē, kas piedāvā lielisku akustiku kamermūzikai, notika izsmalcināts vokālās kamermūzikas vakars – Ingas Kalnas solokoncerts ar Diānu Ketleri pie klavierēm.
30. septembrī Latvijas Nacionālajā operā un baletā notika sezonas pirmā jauniestudējuma – Šarla Guno operas Fausts – pirmizrāde. Tā sāk romantisma atslēgā iecerētu un izaicinājumiem pilnu sezonu operas un baleta jomā.
Pēc piecu gadu pārtraukuma ar solokoncertu tūri Liepājā 30. septembrī, Rēzeknē 2. oktobrī un Latvijas Nacionālajā operā 4. oktobrī Latvijā viesojās operdziedātāja Kristīne Opolais, kuras triumfs uz operu skatuvēm galvenokārt Pučīni operās Ņujorkā, Minhenē, Londonā turpinās jau vairākus gadus.
Vīnē mītošais igauņu bass Ains Angers ir viens no ziemeļu kaimiņvalsts nedaudzajiem operdziedātājiem, kurš līdzīgi daudziem latviešu kolēģiem jau vairāk nekā desmit gadu ir pasaules apritē.
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga savā otrajā gadu desmitā iestūrējis ar grandiozu sezonas atklāšanas koncertu, kas pilnībā raksturo orķestra muzikālās intereses – laikmetīgus eksperimentus, Vīnes klasikas studijas un gatavību jauniem izaicinājumiem.
«Tā būs divu komētu saduršanās, un mēs nezinām, kas būs pēc tam...» – tā par Marisa Jansona un Raimonda Paula kopīgo koncertu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri televīzijas kameru priekšā teica vairāku tautā folklorizējušos izteicienu autors pavārs Mārtiņš Rītiņš.
12. septembrī Latvijas Nacionālajā operā notika operdziedātājas Maijas Kovaļevskas labdarības koncerts Sirds veltījums ar mērķi sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri vērsušies pie labdarības organizācijas Ziedot.lv, lai saņemtu jaunākās paaudzes medikamentus cīņai pret vēzi.
8. septembrī Latvijas Nacionālā opera ar divdaļīgu galā koncertu atklāja jauno sezonu, baleta jomā atrādot baleta jauno mākslinieku pagājušās sezonas individuālos sasniegumus baleta konkursos un pieredzējušāko – horeogrāfijas jomā, kā arī atsevišķus numurus no klasiskā repertuāra, bet opermūzikā ieskicējot šīs sezonas jauniestudējumu vadmotīvu – romantismu un tā nacionālo daudzveidību vācu, franču un krievu operās, kuras pavisam drīz jau klausīsimies no jauna.
Augustā vidū pie Aknīstes Brīvdienu mājas Susēja pļavā un mežā notika trešais alternatīvais kamermūzikas festivāls Sansusī. Lēmumu turp doties iedvesmoja atvaļinājums, iespaidīgs mākslinieku pieteikums un divi aktīvi topošie pirmklasnieki, absolūti neplānojot pieredzētajā dalīties publiski.
Valmieras Vasaras teātra festivāla iecerētais kulminācijas iestudējums – Raiņa Spēlēju, dancoju ar Iļģu mūziku vides teātra formātā Valmiermuižas staļļu pagalmā ir ambiciozs projekts. Tas licis Valmieras teātra trupai pārbaudīt māksliniecisko kapacitāti un ieraudzīt jaunus apvāršņus vairākos mūsdienu teātra formas un profesionālās attīstības aspektos. Tieši tādēļ, iespējams, izrādes tapšanas process ir bijis nozīmīgāks par rezultātu.
Ir bezgala daudz operu, kas Latvijā nav skanējušas nekad. Ir, kas skan ļoti reti. Tomēr šķiet savādi, ja kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Džordža Gēršvina opuss Porgijs un Besa nav nedz iestudēts, nedz atskaņots, ja neskaita tādu hrestomātisko solo numuru kā Summertime periodisku pavīdēšanu uz skatuvēm (tostarp kā titulskaņdarbam Ineses Galantes rīkotajā vasaras festivālā), atsevišķus studentu projektus, viesizrādes un tamlīdzīgi.