SARUNA ar amerikāņu kordiriģentu Kristoferu Volšu. Kad kormūzika ir liktenis

KRISTOFERS VOLŠS: «Latvijas muzikālās izglītības sistēma daudzos gadījumos ir daudz profesionālāka nekā ASV» © Publicitātes foto

Amerikāņu kordiriģents un dziedātājs Kristofers Volšs (Christopher Walsh) jau gadu par savām mājām sauc Rīgu. Šurp viņu atvedusi mīlestība pret kormūziku, kori Kamēr… un latviešu koru kultūru, kurai pasaulē neesot līdzīgas. Turklāt tā nav vienkārši pētnieciska vai profesionāla interese, bet kaislība, kurā savijas iespēja augt un attīstīties profesionāli, darot to, kas patīk.

Viņš šeit nav uz laiku, bet, visticamāk, uz palikšanu. Caur kormūziku Kristofers atradis ceļu uz samērā noslēgto latviešu sirdīm, ieguvis daudz draugu un domubiedru un sastapis savu Māru. Svētku dienās viņš diriģēja Baha festivāla kora koncertu Anglikāņu baznīcā.

- Jūs ļoti interesē koru mūzika un kultūra. Kas tajā šķita tik pievilcīgs, ka nolēmāt ASV studēt kordiriģēšanu?

- Man vienmēr ir paticis, kā skan kormūzika un kādas sajūtas tā izraisa gan klausoties, gan to dziedot. Kordiriģēšanas studijas šķita labākais veids, kā nodrošināt, ka kormūzika kļūs par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Un tā arī notika! Tādēļ man Latvija šķiet fantastiska vieta, kur dzīvot, jo šeit kaislība uz kormūziku ir plaši izplatīta. Man šķiet neticami, ka tik mazā valstī kā Latvija var būt tik daudz amatierkoru, kuru sniegums ir tik augstā līmenī.

- Kā jūs vispār atklājāt sev latviešu mūziku?

- Pirmoreiz sastapos ar latviešu mūziku, kad jauniešu koris Kamēr… viesojās ASV un koncertēja kordiriģentu konferencē. Tas bija viens no labākajiem koriem, kādu es vispār jelkad dzīvē biju dzirdējis, tādēļ vēlējos uzzināt ko vairāk par šo kori, tā diriģentu Māri Sirmo un tādiem komponistiem kā Pēteris Vasks un Ēriks Ešenvalds, un arī par Latviju, no kuras nāk šie visi brīnišķīgie cilvēki. Neilgi pēc tam savā universitātē (Maiami universitāte Oksfordā Ohaio štatā) atradu finansiālu atbalstu un 2012. gadā atbraucu uz Latviju uz trim nedēļām - skatījos kora Kamēr…, Latvijas Radio kora un valsts akadēmiskā kora Latvija mēģinājumus. Tajos mana mīlestība pret Latviju auga ar katru brīdi. Nākamreiz atbraucu šurp uz Pasaules koru olimpiādi

2014. gadā, kur sastapu savu mīļoto sievieti Māru Sinku, kura dzied Kamēr… un strādā izdevniecībā Musica Baltica. Pabeidzis maģistrantūru, 2015. gadā pārcēlos šurp pavisam un esmu laimīgs.

- Vai ticat, ka kolektīva dziedāšana ir nāciju konsolidējošs fenomens?

- Es domāju, ka Latvijā kordziedāšanai ir būtiska loma nacionālās identitātes veidošanā un uzturēšanā. Kordziedāšana ļauj cilvēkiem sanākt kopā, būt vienotiem un mākslinieciski izpausties, vienlaikus ļaujot viņiem justies drošākiem un spēcīgākiem, turklāt koros veidojas draugu un atbalstītāju kopienas. Ir ļoti daudz pētījumu par psiholoģiskajiem ieguvumiem no kordziedāšanas, un man liekas, ka šie ieguvumi nav apšaubāmi.

- Kā diriģenta asistents esat strādājis ar vairākiem Latvijas koriem. Kādas atklāsmes šis darbs jums nesis?

- Iepriekš es strādāju par diriģenta asistentu jauktajam korim Dziesmuvara, bet tagad tos pašus pienākumus esmu uzņēmies Emīla Dārziņa jauktajā korī. Turklāt es pats dziedu jauniešu korī Kamēr… un šad tad piepalīdzu mēģinājumos kā diriģents. Katrā korī mani pārsteidz dziedātāju entuziasms un darba ētika - neatkarīgi no kora mākslinieciskā līmeņa katrs ir gatavs pielikt roku un sniegt savu ieguldījumu, lai panāktu maksimāli labu muzikālo sniegumu. Darbs ar latviešu koriem man iemācījis ļoti daudz, galvenokārt to, kā pārraidīt šo entuziasmu un enerģiju, lai koris sasniegtu labākus mākslinieciskos rezultātus.

- Kas jums šķiet pievilcīgs senajā mūzikā un Baha mantojumā? Vai tajos ir kas tāds, kā pietrūkst šodienas pasaulē?

- Senā mūzika mani saista vairāk nekā jebkura cita mūzikas vēstures perioda mūzika. Man patīk tās skaistums, sarežģītība un elegance, un es dievinu ģēniju, kuram vajadzēja sacerēt tik sarežģītu un apburošu mūziku. Man liekas, ka baroka mūzikā tādas emocijas kā prieks un sāpes izpaužas daudz dziļāk nekā citos laikmetos, un tā dod mums, izpildītājiem, dalīties šajās emocijās ar auditoriju. Manuprāt, baroka mūziku bieži vien nepamatoti uzskata par senilu un garlaicīgu, pat tādu, kurai īstā vietā ir tikai muzejā. Es ceru, ka no savas puses daru visu iespējamo, lai baroka mūzika šķistu pieejamāka un nesaistītos tikai ar pūderētām parūkām vai pieputējušiem kostīmiem, drīzāk ar skaistu mūziku un dziļām emocijām.

- Mācoties diriģēšanu pie Māra Sirmā, jums ir iespēja salīdzināt Latvijas un ASV augstākās muzikālās izglītības sistēmas - kāda ir šī pieredze?

- Esmu konstatējis, ka Latvijas muzikālās izglītības sistēma daudzos gadījumos ir daudz profesionālāka nekā ASV, un man šķiet, ka arī izglītības standarti mākslinieciskā un profesionālā ziņā šeit ir daudz augstāki. Latvijas mūziķi bieži vien sākuši nodarboties ar mūziku kopš septiņu gadu vecuma vai pat agrāk. ASV tikai daži bērni sāk apgūt muzikālo izglītību tik agri, tā nav ikdiena. Man šķiet, ka Latvijā ir patiešām iespaidīgas izglītības iespējas arī jaunajiem mūziķiem un ka šo praksi vajadzētu ieviest arī citās valstīs.

- Kur jūs redzat sevi pēc pieciem gadiem, ja paliksiet Latvijā?

- Es ļoti ceru, ka arī pēc pieciem gadiem mēs ar draudzeni joprojām dzīvosim šeit. Es ļoti gribētu turpināt darbu ar Emīla Dārziņa jaukto kori un piedalīties tādos projektos kā Baha festivāls, kas ļauj man strādāt kopā ar talantīgiem mūziķiem un draugiem, sniedzot Latvijas publikai iespēju klausīties skaistu, reti atskaņotu mūziku.

- Novembris ir mēnesis, kad nākas apliecināt piederības sajūtu un patriotismu kā Latvijā, tā ASV. Nevaru nepavaicāt, ko domājat par vēlēšanu rezultātu.

- Esmu ārkārtīgi vīlies ASV vēlēšanu rezultātos, un patiesībā man ir pat mazliet bail, kādas pārmaiņas šis iznākums varētu nest ASV un visai pasaulei.

- Vai atliek laika kādai iecienītai nodarbei arī ārpus mūzikas?

- Starp maniem mūziķa pienākumiem un otra darba - esmu pilna laika tekstu autors savā kompānijā Walsh Professional Writing, kas piedāvā tulkošanas, rediģēšanas un tekstu rakstīšanas pakalpojumus Latvijas un ASV uzņēmumiem - man nav ļoti daudz brīva laika. Taču brīvo laiku es pavadu, skatoties televīzijas šovus kopā ar draudzeni - nav nekā relaksējošāka par realitātes šovu televīzijā! Vislabprātāk skatāmies Apvienotās Karalistes Mācekļa (Apprentice) versiju un Atlantas īstās mājsaimnieces.

***

Kristofers Volšs

• Kordiriģents, dziedātājs, tekstu autors, tulkotājs un redaktors

• Studējis Maiami universitātē Oksfordā Ohaio

• Ar izcilību absolvējis Ziemeļrietumu universitāti, kur iegūts maģistra grāds kordiriģēšanā

• Uzņēmuma Walsh Professional Writing dibinātājs

• Emīla Dārziņa jauktā kora diriģents. Strādājis arī ar jaukto kori Dziesmuvara, Anglikāņu baznīcas draudzes kori, dzied jauniešu korī Kamēr…

• Papildina diriģēšanas prasmes pie Māra Sirmā



Kultūra

Viņa ir kā skaista salapojusi, ziedoša liepa vasaras plaukumā, savā sievišķīgajā trauslumā un spēkā vienlaicīgi. Pārcietusi milzīgus pārbaudījumus dzīvē, Dārta Daneviča atzīta par 2023. gada labāko aktrisi par darbu monoizrādē “Zēni nav meitenes”, kas būs redzama Dailes teātra repertuārā arī jaunajā teātra sezonā. Par savu gatavošanās rutīnu katrai izrādei, par uzlabojamo savā teātrī, par darbu kopā ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču ekskluzīvā intervijā “nra.lv” stāsta Dārta Daneviča.

Svarīgākais