22. jūlijā Jēkabpilī, precīzāk Krustpils salas brīvdabas estrādē, noritēja 6. Operas dienas. Iepriekšējos piecus gadus Operas dienās viesojās Sanktpēterburgas opera. Šoreiz, eksperimentējot ar Latvijā mazāk pazīstamo mūzikla žanru, publikai tika piedāvāta Kauņas Muzikālā teātra viesizrāde – Eltona Džona un Tima Raisa mūzikls Aīda pēc tāda paša nosaukuma Verdi operas motīviem.
Jūlija pirmajās dienās Dzintaru koncertzālē ar krievu pianista Denisa Macujeva, diriģenta Aleksandra Sladkovska un festivāla simfoniskā orķestra koncertiem turpinājās ar Rikardo Muti vizīti atklātais vasaras festivāls Baltijas muzikālās sezonas.
Jūnijā Latvijas Nacionālā opera un balets tradicionāli noslēdz sezonu ar Rīgas operas festivālu. Divu nedēļu garumā publikai tiek dota iespēja noskatīties sezonas jauniestudējumus ar krāšņu viessolistu buķeti, bet finālā – vērienīgs galā koncerts.
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga noslēdzis pilsētas koncertsezonu ar programmu, kura ierasti apliecina orķestra mākslinieciskās darbības galvenos virzienus un iepazīstina plašāku publiku ar topošajiem solistiem, šoreiz Čehijā studējošo kontrabasistu Matīsu Eisaku.
Vāgnera operas nelieliem operteātriem ir pamatīgs izaicinājums. Latvijas Nacionālā opera un balets, noslēdzot sezonu, apliecinājusi, ka Rīgai ir pamats valkāt Vāgnera pilsētas vārdu, ar spilgtu Tanheizera iestudējumu. Tas krāšņos arī Rīgas Operas festivālu Viva Romantica! jūnija vidū, vēlreiz atgādinot par šīs sezonas virsotnēm.
Daugavpils teātra viesizrāde Nacionālajā teātrī 24. aprīlī uz Rīgu atveda pagājušā gada nogalē tapušo iestudējumu Iemīlējās muļķis muļķītē, kura režisors ir Dž. Dž. Džilindžers.
14. aprīlī, Lielajā piektdienā, uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves bija iespēja būt klāt vienā no gaidītākajiem šīs sezonas opermūzikas notikumiem – Vinčenco Bellīni operas Norma koncertuzvedumā.
Marta beigās Vīnes Musikverein jeb Mūzikas draugu biedrības zālē, kuru parasti redzam tālrādē 1. janvārī, klausoties Vīnes Filharmoniķu Jaungada koncertu, ar vairākiem pilnībā izpārdotiem koncertiem viesojās Simona Bolivara Simfoniskais orķestris no Venecuēlas kopā ar savu māksliniecisko vadītāju, kuram bija gods kļūt par līdz šim jaunāko diriģentu pie Jaungada koncerta pults – azartisko Gustavo Dudamelu.
Operas pasaulē tenora Jonasa Kaufmana vārds īpašus komentārus neprasa. Izskatīgais vācu operdziedātājs ar tembrāli daudzkrāsainu balsi, baritonālu apakšējo un dzidri lirisku augšējo reģistru, kam vienlīdz pa spēkam ir Vāgners, Verdi, Pučīni un Mocarts, ir viens no spilgtākajiem mūsdienu tenoriem ar ļoti intensīvu karjeru.
Karmenas jauniestudējums, kur darbība risinās samērā degradējošā vidē kādas pilsētas nomalē, Latvijas Nacionālajā operā jau paspējis sadalīt publiku divās radikāli pretējās nometnēs. Viena ir sajūsmā, bet otra – sadusmota un sašutusi. Vienaldzīgo praktiski nav. Franču režisore Marī Eva Sinjerola pieder pie tās mākslinieku paaudzes, kas savā radošajā darbā apvieno klasisko un laikmetīgo. Viņa ir diplomēta kinorežisore, kas līdz sīkumiem pārzina amata prasmes, sākot ar scenārija rakstīšanu un beidzot ar montāžas tehniskajām niansēm. Operā viņa saskata dzīvo kino, taču vairāk par visu viņu interesē mūsdienu cilvēka attiecības ar citādo – ikdienas realitātē, mākslā un apziņā.
Marta sākumā notika Žorža Bizē populārās operas Karmena jauniestudējuma pirmizrādes. Desmit gadus pēc Andreja Žagara kolorītā iestudējuma, kur par darbības vidi bija izvēlēta Kuba, Rīgai atkal ir jauna Karmena.
25. februārī tiešraidē no Ņujorkas miljoniem skatītāju visā pasaulē kinoteātros sekoja līdzi Antonīna Dvoržāka operas Nāra jauniestudējumam Mērijas Cimermanes režijā. Titullomā – mūsu Kristīne Opolais, kura šo lomu sauc par dvēseles izteicēju un Dvoržāku par vienu no tuvākajiem komponistiem līdzās Pučīni.
Vokālās mākslas jomā Latvija var lepoties ar gana plašu starptautiskajā apritē spilgti sevi apliecinošu dziedātāju plejādi. Viņu gaitām atkarībā no laika un pieejamo līdzekļu piedāvātājām iespējām var sekot līdzi, dodoties operceļojumos, kā arī laiku pa laikam kinoteātra tumsā ar kameru un satelītu starpniecību.
Pa tālruni vaicāts, vai sastopams galvaspilsētā, Edgars Račevskis atzīstas, ka «vēl ar vienu kāju strādā», sakot, ka pirmdienu vakaros atrodams Rīgas Latviešu biedrībā pie Latvijas Nacionālā vīru kora.
Klausoties pianista Reiņa Zariņa spēli, katrreiz pārņem tāda kā izredzētības sajūta. Vienalga, vai mākslinieks muzicētu, kā savulaik, par koncertzāli pārvērstā sporta zālē (Cēsīs), izcilas akustikas koncertzālē (Gors), zaļā pļavā (festivālā Sansusī) vai ierastajā Lielajā ģildē.
Džanni Rodāri pieder tiem autoriem, kuru darbus un to varoņus mūsu platuma grādos augušie bērni pazīst vismaz divās trīs paaudzēs, un tur, kur vecāki saglabājuši savas bērnības grāmatas, nu jau šodienas bērni atkal lasa Sīpoliņa piedzīvojumus vai Dželsomīno melu zemē.
Pēc 2016. gada vasarā notikušās debijas 69. Kannu kinofestivālā, janvāra otrajā pusē Rīgā, kinoteātrī Splendid Palace, notika Latvijā labi pazīstamā krievu režisora Kirila Serebreņņikova jaunākās filmas Māceklis pirmizrāde.
Marina Rebeka ir viena no latviešu operdīvām, kuras starptautiskā karjera šobrīd atrodas zenītā. Dziedātājas balss sasniegusi pilnbriedu, kombinējot rūpīgā darbā slīpētu tehniku un gadu gaitā iegūtu tembrālo kolorītu, kas nule ļauj pievērsties arī dramatiskākam repertuāram.