KULTŪRA: Sveiciens no Brodvejas lietuviešu gaumē
22. jūlijā Jēkabpilī, precīzāk Krustpils salas brīvdabas estrādē, noritēja 6. Operas dienas. Iepriekšējos piecus gadus Operas dienās viesojās Sanktpēterburgas opera. Šoreiz, eksperimentējot ar Latvijā mazāk pazīstamo mūzikla žanru, publikai tika piedāvāta Kauņas Muzikālā teātra viesizrāde – Eltona Džona un Tima Raisa mūzikls Aīda pēc tāda paša nosaukuma Verdi operas motīviem.
Latvijā mūzikls ir salīdzinoši mazpazīstams formāts, sevišķi tas attiecas uz t.s. klasiskajiem angļu un amerikāņu mūzikliem, par kuru citadelēm var uzskatīt Londonu un Ņujorku. Žanra saknes meklējamas 19. gadsimtā producentu kompāniju Guilbert and Sullivan Anglijā un Harrigan and Hart Amerikā vēsturiskajā veikumā ar mērķi radīt muzikālā teātra žanru vidusslāņa izklaidei ar viegli uztveramu sižetu saprotamā, respektīvi, vietējā valodā. Latvijas teātros pirms kāda laika varēja novērot savdabīgu latviešu oriģinālmūziklu modes vilni, taču gan māksliniecisko resursu un prasību, gan samērā dārgo autortiesību dēļ starptautiski pazīstami mūzikli tikuši iestudēti uz rokas pirkstiem saskaitāmas reizes un tikai projektu veidā. Pēdējos gados var runāt par intensīvāku operetes žanra atdzimšanu Latvijas Operetes fonda paspārnē. Savukārt Lietuvā muzikālajam teātrim, tostarp operetes un mūzikla žanriem, ir noturīga, valsts nozīmes teātros, piemēram, Klaipēdā un Kauņā, kopta tradīcija. Iespējams, šīs Operas dienas iezīmē jaunu sadarbības virzienu Baltijas kontekstā, īpaši tādēļ, ka ar muzikālajiem teātriem Lietuvā saistīti arī vairāki latviešu mākslinieki, piemēram, titullomas atveidotāja šajā viesizrādē ir Kauņas muzikālajā teātrī pastāvīgi strādājošā aktrise un režisore Viktorija Streiča.
Mūzikls Aīda tapis pagājušā gadsimta 90. gadu nogalē. 1997. gadā leģendārā amerikāņu operdziedātāja un viena no visu laiku spožākajām Aīdām Verdi operā - Leontīne Praisa - sarakstīja bērnu grāmatiņu Aīda par skaistās Etiopijas princeses un ēģiptiešu karavadoņa Radamesa mīlasstāstu. Savukārt Volta Disneja studija pēc multfilmas Karalis Lauva, kurai mūziku bija rakstījis Eltons Džons, triumfālajiem panākumiem nekavējās iegādāties autortiesības, plānojot jaunu animācijas projektu. Tomēr Eltons Džons nevēlējās uzreiz pēc Karaļa Lauvas rakstīt mūziku vēl vienai multfilmai. Tādēļ producenti nāca klajā ar ideju, ka abi titulētie seri - Eltons Džons un Tims Raiss - varētu rakstīt mūziklu Brodvejai. Pēc pirmajām izrādēm Atlantā un Čikāgā jaunais mūzikls iekaroja Brodveju 2000. gada sezonā. Tam sekoja apbalvojumu birums, mūzikla tulkošana 15 valodās un iestudēšana visā pasaulē. Pirms desmit gadiem tika runāts par to, ka varētu tapt muzikālā filma ar popzvaigznēm Bejonsi un Kristīnu Agileru kā Aīdu un Amnerisu. Šī ideja netika īstenota, toties iespējams atrast ierakstus, kur mūzikla hitus iedziedājuši, piemēram, Stings, Tīna Tērnere, Šanja Tveina un citi popmūziķi.
Kauņas muzikālajā teātrī mūzikls iestudēts 2011. gadā, tā režisors ir Vitenis Pauļukaitis. Mūzikls Lietuvā ir ļoti populārs, un nupat tiks atjaunots arī galveno lomu atveidotāju sastāvs, piesaistot jaunos lietuviešu dziedošos aktierus. Jēkabpilī mūziklā galvenajās lomās darbojās jau pieminētā Viktorija Streiča (Aīda), Jeronims Miliuss (Radamess), Kristī Siurbīte (Amnerisa) un Egidijs Bavikins (Merebs). Merebs mūzikla sižetā ir tēls, kurš kā sagūstīts vergs, kalpodams Radamesam, atpazīst Aīdā savas zemes Nūbijas valdnieka meitu. Kauņas muzikālā teātra mājaslapā atrodamā informācija vēsta, ka no rudens Egidiju Bavikinu varēs dzirdēt arī Radamesa lomā. Jāpiebilst, ka mūzikls tulkots lietuviešu valodā.
22. jūlijā laiks šajā visumā aukstajā un lietainajā vasarā lutināja. Brīvdabas izrāžu kontekstā tā jau ir puse no panākumiem. Izrāde iestudēta nenoliedzami profesionāli visos līmeņos. Protams, brīvdabas un dienasgaismas apstākļos iestudējums izskatās un izklausās citādi nekā aptumšotā un slēgti apskaņotā teātra zālē. Sevišķi tas attiecas uz krāsu un gaismu kontrastiem, kas telpās noteikti ir spilgtāki. Orķestris diriģenta Jona Janulēviča vadībā skanēja pārliecinoši, akustiskajiem instrumentiem saglabājot nepieciešamo līdzsvaru arī līdzās elektriskajai ģitārai un sitaminstrumentiem, kuri apskaņošanas apstākļos brīvdabā neglābjami izvirzās priekšplānā. Runājot par solistiem, jāpiemin, ka mūziklos ļoti būtiska ir t.s. beltinga tehnika, kad dziedātājs krūšu reģistrā dzied augstāk par savām pārejas notīm, nepārejot uz galvas reģistru lai pastiprinātu emocionālo efektu un piešķirtu skanējumam tādu kā roķīgu dramatismu.
Balss pārvaldībā un tembrālajā paletē abi kungi - Jeronims Miliuss (Radamess) un Eigidijs Bavikins (Merebs) - par soli apsteidza dāmas, kuras savukārt bija pārākas plastiski. Līdzpārdzīvojums veidojās pakāpeniski, no vieglas skepses, ieraugot samērā kičīgo Ēģiptes dekorāciju - divas milzīgas statujas kājas, līdz sajūsmai, baudot lietuviešu aktieru meistarību muzikāli iemiesot gan regeja, gan gospeļa, gan popmūzikas, afrikāņu tautas mūzikas un Austrumu kolorīta nianses. Taču iestudējumu galvenais raksturojošais vārds ir sabalansētība gan katrā ar mūziklu saistītajā skatuves izpausmē atsevišķi, gan iestudējumā kopumā. Vokālā ziņā sabalansētība sevišķi harmoniski izpaudās Aīdas un Mereba duetā ar oriģinālnosaukumu How I Know You un Aīdas un Radamesa divskatos. Savukārt kultūrspecifisko pretnostatījumu starp ēģiptiešiem un nūbiešiem vislabāk iemiesoja Arika Krupa horeogrāfija, stilizējot baleta estētiku un iekļaujot afrikāņu deju stilistiku atbilstoši partitūras melodiskajiem un ritmiskajiem kontrastiem.
Vienīgā pārdomas raisošā problēma saistās ar tulkojuma trūkumu. Šoreiz Kauņas muzikālā teātra viesizrāde visnotaļ atzīstamā mākslinieciskajā kvalitātē spēja aizraut publiku tikai daļēji, jo lietuviešu valodu tomēr lielākā daļa nepārvalda. Turklāt, kā jau pieminēts iepriekš, mūzikls kā žanrs un arī konkrēti Aīda Latvijā nav plaši zināms. Lai arī sižets, vismaz operas cienītājiem, ir pazīstams un ir arī pārstāstīts programmiņā, mūzikls tomēr ir būvēts tā, lai muzikālajos numuros mūzika un teksts skatītāja uztveri sasniegtu sinhroni, tāpēc sižeta nianšu uztveršanai arī runātie dialogi ir ļoti būtiski. Personīgi šoreiz izlīdzējos, sekojot līdzi mūzikla oriģināltekstam angļu valodā savā tālrunī, bet tā noteikti nebūtu ieteicamākā viesizrāžu baudīšanas forma. Tulkojuma problēma, starp citu, arī dramatiskos teātrus nereti attur no Baltijas teātru savstarpējas viesizrāžu organizēšanas. Ja Operas dienu sadarbība ar Kauņas muzikālo teātri turpināsies, tad, nodrošinot tulkojumu, piemēram, ar virstitru palīdzību, Jēkabpils pašvaldība pat varētu kalpot par pozitīvo piemēru valsts mērogā, veicinot Baltijas kultūras produktu apriti.