8. septembrī Latvijas Nacionālā opera ar divdaļīgu galā koncertu atklāja jauno sezonu, baleta jomā atrādot baleta jauno mākslinieku pagājušās sezonas individuālos sasniegumus baleta konkursos un pieredzējušāko – horeogrāfijas jomā, kā arī atsevišķus numurus no klasiskā repertuāra, bet opermūzikā ieskicējot šīs sezonas jauniestudējumu vadmotīvu – romantismu un tā nacionālo daudzveidību vācu, franču un krievu operās, kuras pavisam drīz jau klausīsimies no jauna.
Galā koncerta baleta numuri - lielākoties īsas variācijas - parādīja, ka Rīgas baleta potenciāls individuāli joprojām ir augsts. Sevišķi iepriecināja Jūlijas Braueres temperamentīgā un virtuozā Kitrijas variācija. Taču ļoti būtisks, sevišķi klasiskajā repertuārā, ir darbs ar kompetentiem repetitoriem, kuru vadībā spodrināt sinhronitāti un precizitāti, piemēram, Mariusa Petipā horeogrāfijās, kas skatītājiem pazīstamas ļoti labi. Kultivējams lauciņš ir laikmetīgā horeogrāfijā, kurā šobrīd roku izmēģina jau briedumu sasniegusī baleta mākslinieku paaudze - galā koncerta programmu rotāja Milanas Komarovas Tuvāk ekvatoram no Neiepazītajām teritorijām ar abām izcilajām solistēm Baibu Kokinu un Viktoriju Jansoni. Arī Raimonda Martinova iestudētie Izstādes gleznu fragmenti - spilgts Andra Pudāna rakstursolo! Tehniskās meistarības paraugstundu sniedza viesi - japāņu pāris Asami Nakašima un Juja Omaki, kas strādā Slovēnijas Nacionālajā baletā. Ar austrumniekiem raksturīgu skrupulozitāti tipiskos Rietumu mākslas žanros Juja Omaki demonstrēja fantastisku lēcienu tehniku Verga lomā fragmentā no baleta Korsārs, izpelnoties skaļas ovācijas.
Opermūzikas sadaļā izskanēja ārijas no topošajiem jauniestudējumiem. Vāgnera Tanheizera blokā Riharda Mačanovska interpretācijā skaisti izskanēja Volframa fon Ešenbaha romance. Spriežot pēc programmiņas, ja vien tajā nebija ieviesusies kļūda, Volframa lomu Tanheizera jauniestudējumam gatavo arī Jānis Apeinis, savukārt Rihards Mačanovskis plāno iemēģināt titullomu Jevgeņijā Oņeginā, taču šiem jaunumiem abu dziedātāju repertuārā droši vien vēl jānobriest. Ļoti pietrūka apsolītās, bet diemžēl nesagaidītās Lienes Kinčas Elizabetes, taču laikam jāpaciešas līdz pavasarim, kad arī Latvijā beidzot atkal dzirdēsim mūsu skanīgo soprānu Vāgnera operā. Jevgeņijs Oņegins un Karmena mūsu operteātra repertuārā ir pastāvīgi, tāpēc jauniestudējuma pieteikums ir drosmīgs un atliek turēt īkšķus, ka visiem solistiem jaunajās lomās izdosies paveikt iecerēto kā vokāli, tā aktieriski. Tuvākās pirmizrādes kontekstā galā koncertā vokāli apžilbināja jaunais un talantīgais Valentīns Ditjuks ar Fausta kavatīni. Daudzsološais ukraiņu tenors savulaik debitēja Rīgā kā Ļenskis, vēl būdams students. Neizpalika arī negaidīts pārsteigums - Egils Siliņš Mefistofeļa izteiksmīgajās kuplejās.
Izvēlētā romantisma repertuāra dēļ gan baletā, gan operā šosezon būs daudz māksliniecisku izaicinājumu - solistiem, diriģentiem, režisoriem un horeogrāfiem - piemēram, jaunā versijā veidot Johana Štrausa hrestomātisko baletu Pie skaistās, zilās Donavas. Pēc ilgāka laika iestudēt Vāgnera Tanheizeru, jaunā veidolā parādīt LNOB repertuārā regulāro Karmenu un Jevgeņiju Oņeginu. Sezonas beigās solīts arī muzikāls saldais ēdiens belkanto gardēžiem - Bellīni operas Norma koncertuzvedums ar pagājušās sezonas opermūzikas čempioni Marinu Rebeku titullomā, kā arī sezonas kvintesence vasaras festivālā Viva Romantica. Intriģē arī solistu sastāvi - paredzēts, ka tiksimies lielākoties ar jaunajiem censoņiem gan pašmāju, gan starptautiskajā arēnā. Pirmā operas pirmizrāde - Šarla Guno Fausts - gaidāma jau 30. septembrī, iestudējuma režisors būs Aiks Karapetjans. Uz operas skatuves režisores ampluā ar Jevgeņiju Oņeginu decembrī debitēs Rēzija Kalniņa.