Inga Paparde / Autori

Tā kā astoņgadīgā meitene, kas bija lieciniece divus mēnešus vecā kucēna sakropļošanai kādās mājās Mālpils novadā, pastāvīgi dzīvo citur, Mālpils sociālais dienests visu informāciju par notikušo nodevis Smiltenes novada sociālajiem darbiniekiem, iesakot bērnam nodrošināt psihologa konsultācijas.

Miljonu meklēšana sociālajā budžetā ir vieglākais ceļš, kā panākt izdevumu samazināšanu nākamā gada budžetā. Turoties pie pagaidu solījuma – nesamazināt pensijas, valdība gatavojas veikt izmaiņas, kas skars nākotnes pensionārus, no kuru sociālajām iemaksām veidojas uzkrājumi 2. pensiju līmenī.

Mālpils novada Sociālais dienests pārbaudīs apstākļus ģimenē, kurā vīrietis astoņus gadus veca bērna acu priekšā sakropļojis kucēnu, jo, kā Neatkarīgajai atzina sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem Lūcija Vaivare, nežēlība pret dzīvniekiem var liecināt arī par vardarbību ģimenē.

Šogad pieciem cilvēkiem, kuri cietuši no zibens spēriena, sniegta medicīniskā palīdzība. Zibens pēc būtības ir dabas radīta elektrība, kas tiek izvadīta caur ķermeni, tāpēc ātrā palīdzība jāizsauc arī tajos gadījumos, kad pēc zibens spēriena nekādi redzami vai jūtami veselības traucējumi nav.

Pirmklasniecei Beātei grāmatu saraksts nemaz nav paņēmies līdzi, tāpēc viņa atklāti saka: nezinu, kādas grāmatas būs vajadzīgas. Iespējams, tās visas būs skolas bibliotēkā, cer meitene. Viņa kopā ar vecomammu Valentīnu un māsīcu Renāti atnākusi uz sociālās akcijas Mantinieks norises vietu, kas solās būt grāmatu un citu skolai nepieciešamu lietu apmaiņas punkts.

Cīsiņi, sardeles, žāvēta desa neatbilst veselīga uztura principiem, norāda dietologi. Taču vēl pavisam nesen Bērnu slimnīcā, kur strādā labākie bērnu ārsti – speciālisti, kuriem par bērnu veselību jāzina visi par un pret, katru nedēļu mazajiem pacientiem pusdienās tika dotas sardeles, ko uztura speciālisti neiesaka dot. Sardeles šobrīd ir izņemtas no ēdienkartes, Neatkarīgajai apliecina Bērnu slimnīcas speciāliste Romēna Namniece.

Līdzekļu trūkuma dēļ aizvien lielāks skaits trūcīgo iedzīvotāju saviem bērniem nespēj nodrošināt nepieciešamos mācību materiālus skolai, un, pēc organizācijas ziedot.lv datiem, šogad palīdzība vajadzīga jau vairāk nekā 3000 ģimenēm.

Lēmumi sociālajā joma ir jāpieņem Latvijas valdībai – ne Pasaules banka, ne citi starptautiskie aizdevēji nevar tās vietā šos lēmumus pieņemt, šodien Siguldā atzina Pasaules bankas prezidents Roberts Zēliks.

Mūsdienās diemžēl cilvēku novērtē pēc tā, kā viņš ģērbies, kā izskatās un cik var samaksāt tā vietā, lai jebkuru uztvertu kā līdzvērtīgu un neatkarīgi no mantiskā stāvokļa jautātu: kā es varu tev palīdzēt? Ar šādu situācijas vērtējumu un pasaules uzskatu sevi publiskojušas divas jaunas organizācijas – Latvijas Kristīgo mediķu apvienība un apvienība ģimeņu atbalstam Baltā zvaigzne.

"Vai esat apmierināti ar darbu, kādu atalgojumu saņemat?" - šie bija pirmie Pasaules bankas (PB) vadītāja Roberta Zēlika jautājumi Siguldas novada bezdarbniekiem, kuri iesaistīti simtlatnieku programmā. Saņemot atbildi, ka bezdarbnieki saņem 100 latus, R. Zēliks pārjautāja: dienā? Smejoties bezdarbnieki atbildēja: Nē, mēnesī!

"Nē, mēs pilnīgi tam nepiekrītam," šodien Siguldā nra.lv atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš pat pauda zināmu sašutumu par to, ka kārtējo reizi no Pasaules bankas (PB) amatpersonām izskanējis rosinājums – samazināt pensijas.

No cilvēku viedokļa – tā ir katastrofāla situācija, atzīst Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vadošā referente Ineta Pikše. Pašlaik rindā uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu gaida gandrīz seši tūkstoši cilvēku, taču gada laikā naudas pietiek tikai labi ja pusei cilvēku ar dažādu invaliditāti.

Pilnīgi noteikti nākamgad būs jāsamazina vai nu simtlatnieku stipendiju apmērs, vai to cilvēku skaits, kas tiks iesaistīti šajā programmā, Neatkarīgajai apliecināja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Lai saņemtu Eiropas globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) naudu bezdarbniekiem, ir jāpierāda, ka globalizācijas procesu dēļ darbu vienā uzņēmumā vai nozarē zaudējuši vismaz 500 cilvēki.

Lai gan Latvijas būvnormatīvos vairs nav strikta regulējuma jaunceļamo privātmāju aizsardzībai no zibens un vairs nav jāsaņem ugunsdzēsēju atzinums, nama projektētājam tomēr ir jāparedz zibens aizsardzības pasākumi, Neatkarīgajai apliecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Inese Veisa.

Faktiski abas puses ir nesamierināmas, uz šīs nots Saeima ārkārtas sēdē sāka izskatīt grozījumus Farmācijas likumā, kas vainagojās ar grozījumu pieņemšanu – tādā variantā, kādus tos izstrādāja atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Vētra, kas svētdien pēcpusdienā plosījās Latvijas austrumu un dienvidu rajonos – Madonā, Daugavpilī, Preiļos, Viļānos un citviet, radījusi postījumus – nogāzti koki, mājām norauti jumti, cilvēki palikuši bez elektrības. Vēju papildināja stipras lietusgāzes ar krusu – kā stāsta aculiecinieki, krusas graudi bijuši pat plūmes lielumā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Farmācijas likumā, un tie jau pirmdien nonāks Saeimas plenārsēdē.

Šodien un rīt gaisa temperatūra Latvijā var sasniegt 36 grādus. Mediķi brīdina ilgi neuzturēties saulē, parūpēties par veselību un īpaši pieskatīt bērnus.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par stipendiju piešķiršanas nosacījumiem, un savu spriedumu gatavojas pieņemt līdz šā gada beigām.

Lai gan tikai trešdaļu no arodbiedrību prasībām pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām politiskie spēki četru gadu laikā ir ņēmuši vērā un īstenojuši, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izstrādājusi un partijām nosūtījusi jaunas, cerot uz atvērtu dialogu. Arodbiedrības īpaši akcentē minimālās darba algas un neapliekamā minimuma palielināšanu. LBAS līderis Pēteris Krīgers arī norāda: arodbiedrības pašlaik neplāno slēgt nekādus sadarbības memorandus, taču pilnībā šādu soli izslēgt nevar.

Aizbildnei Intai Brālēnai vārdos ir grūti aprakstīt tās emocijas, kuras izjuta mazais Uldis, kad lidostā Rīga viņiem atteica reģistrāciju.