Lai saņemtu Eiropas globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) naudu bezdarbniekiem, ir jāpierāda, ka globalizācijas procesu dēļ darbu vienā uzņēmumā vai nozarē zaudējuši vismaz 500 cilvēki.
Tas ir reāli izpildāms nosacījums Eiropas lielvalstīm. Vai Latvija kā maza valsts tiek diskriminēta? Izpētot līdz šim fonda atbalstītos pieteikumus, jāsecina, ka naudu saņem ne tikai lielvalstis, piemēram, Lietuva pratusi pierādīt, ka valsts ir cietusi būtiskus zaudējumus.
Lai arī Latvijā atbildīgie par šīs naudas apguvi ir visai skeptiski – neesot tādu uzņēmumu ar tik lielu skaitu strādājošo, tāpēc nav reālu izredžu naudu no Eiropas saņemt, līdz šim nemaz nebija attiecīga valdības dokumenta, kā pieteikties uz šo Eiropas naudu. Otrdien valdība šādus noteikumus nu ir pieņēmusi, un tajos teikts, ka turpmākos četrus gadus Latvijai vajadzības gadījumā varētu būt pieejami 2 194 272 lati. Tiesa, kā noskaidroja Neatkarīgā, ir daudz un dažādu "bet".
Pirms tam jābankrotē
Labklājības ministrija (LM) skaidro: sagatavotie noteikumi paredz šā fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumus. Atšķirībā no citiem Eiropas naudas fondiem, šis ir specifisks – naudu var saņemt to bezdarbnieku interesēs, kuri darbu zaudējuši liela mēroga atlaišanās, piemēram, globalizācijas procesu vai ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē, bankrotējot kādam lielam uzņēmumam. Tādā gadījumā šie cilvēki varētu iesaistīties aktīvos darba tirgus pasākumos, piemēram, apmācībās.
"Šie noteikumi pasaka, kā rīkoties, ja notiek liela, masveida darbinieku atlaišana, ja ar to naudu, kas mums ir, nepietiktu, lai palīdzētu bezdarbniekiem," noteikumu būtību skaidro LM Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa. Tas attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kuru bankrota gadījumā bez darba paliktu vismaz 500 cilvēku. Tiesa, tā varētu būt arī kāda konkrēta nozare, kurā krīzes apstākļos tiek atbrīvoti simtiem cilvēku. "Jāpierāda saikne starp bankrotu un globālo finanšu krīzi ar datiem, analīzi," saka I. Zvīdriņa.
Vilciens aizgājis?
Nevienam Latvijā nav šaubu, ka valsti būtiski ietekmējusi krīze, un Latvijā, pēc Eurostat datiem, jau vairākus mēnešus ir augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā. Taču, kā izrādās, ar to nepietiek, lai saņemtu vēl papildus naudu no Eiropas. Kāpēc Latvija tikai tagad pieņem dokumentu, kas vismaz teorētiski ļautu pretendēt uz finansējumu?
Izrādās, vairākkārt šī iespēja ir apspriesta, taču vēl pērn, kad bezdarbs arvien pieņēmās spēkā, šādi noteikumi netika gatavoti. Kā izriet no pieejamās informācijas, Saeima šā gada martā uzdevusi veikt valdībai grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, lai paredzētu iespēju saņemt naudu arī no EGF.
I. Zvīdriņa atzīst, ka vairākas reizes bijušas diskusijas par iespēju Latvijai pieteikties uz šo naudu, taču ir bijuši vairāki apsvērumi, kāpēc tas galu galā nav darīts. "Valsts prioritāte bijusi un ir Eiropas sociālā fonda apguve – bezdarba seku mazināšanai saņemam ievērojamus līdzekļus no Eiropas sociālā fonda, šīs naudas apguve arī ir vienkāršāka," skaidro speciāliste. EGF jau sākotnēji bijis kā fonds lielajām valstīm – par to mēģināts runāt arī Eiropas Komisijā, atvieglojot šos kritērijus naudas saņemšanai mazajām valstīm, taču vienīgais panākums ir tāds, ka kādreiz bija noteikts, lai saņemtu atbalstu, jābūt atlaistiem 1000 darbiniekiem, tagad – 500.
Varēja pretendēt Rebir
Vēl viens iemesls, kāpēc Latvija nav koncentrējusies uz naudu no EGF, ir birokrātija. Proti, fonds sedz 65% izmaksu, pārējais – jāmaksā valstij (tā gan ir visos Eiropas fondos), taču EGF gadījumā valstij jāparedz atsevišķa naudas plūsma tikai konkrētā uzņēmuma bezdarbnieku atbalstam, jāapmaksā tas no, iespējams, līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un tad pēc gada varētu gaidīt Eiropas naudu. "Var gadīties tā, ka valsts sāk finansēt, bet Eiropa pēc tam nolemj nefinansēt, tas ir arī risks," norāda I. Zvīdriņa.
Viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas krīzes brīdī pārtrauca darbu, ir Rēzeknes Rebir. Taču arī tur atlaisto darbinieku skaits nesasniedz piecus simtus. I. Zvīdriņa atminas, ka tieši Rebir gadījums apspriests, bet nostrādājis tas pats arguments, ka vienkāršāk, ātrāk ir izmantot citus, jau darbojošos fondus. Tomēr, ja Latvija spētu pamatot, kāpēc jāpalīdz Rēzeknes bezdarbniekiem, ka šis reģions ir īpašs un ka arī mazāka skaita cilvēku atlaišana ir kā "globālā krīze" vietējā mērogā, iespējams, nauda tiktu piešķirta. Tagad mums ir vienkārši noteikumi katram gadījumam.
Lietuva rosās
Izpētot EGF informāciju, patiešām lielāko naudu saņem valstis ar lielāku iedzīvotāju skaitu, un nav jautājumu, kāpēc Spānija pieteikusies vairākkārt – tur ir otrs augstākais bezdarba līmenis aiz Latvijas. Taču interesanti, ka atbalstam pieteikusies gan bagātā valsts Nīderlande (fonda gada pārskats rāda, ka pēdējo divu gadu laikā pieteikti vismaz deviņi uzņēmumi), gan Austrija, gan mūsu kaimiņi – Lietuva, kas jau 2008. gadā pieteicās naudai un to arī saņem – 806 darbinieki, kuri zaudējuši darbu celtniecībā, un 480 slēgtās AB Snaige rūpnīcas darbinieki. Pēc EGF datiem, Lietuvas bezdarbnieku apmācībai atvēlēti 1,3 miljoni eiro (fonds nemaksā pabalstus). Lietuva pieteikusies arī atbalstam 636 mēbeļu ražošanā un 491 apģērbu rūpniecībā darbu zaudējušu cilvēku atbalstam.
***
Eiropas globalizācijas pielāgošanas fonda naudu saņēmuši*:
Valsts; Nozare; Atlaisto cilvēku skaits
Beļģija (Oost-West Vlaanderen) Tekstils 1568
Beļģija (Limburg) Tekstils 631
Itālija (Gruppo Merloni) Sadzīves tehnika 2577
Zviedrija (Volvo) Autoražošana 1500
Lietuva (AB Snaige) Sadzīves tehnika 480
Nīderlande (Heijmans) Celtniecība 435
Īrija (Waterford Crystal) Glāžu ražošana 598
Spānija (Valencia) Keramika 1600
Dānija (Danfoss Group) Elektronika 1010
Lietuva (–) Mēbeļu ražošana 636
Lietuva (–) Celtniecība 806
Lietuva (–) Apģērbi 491
Francija (Renault) Autoražošana 3582
Bulgārija (Kremitkovtsi) Metālražošana 643
Īrija (SR Technics) Lidmašīnu aprīkojums 850
* publicēts izlases kārtībā