Miljonu meklēšana sociālajā budžetā ir vieglākais ceļš, kā panākt izdevumu samazināšanu nākamā gada budžetā. Turoties pie pagaidu solījuma – nesamazināt pensijas, valdība gatavojas veikt izmaiņas, kas skars nākotnes pensionārus, no kuru sociālajām iemaksām veidojas uzkrājumi 2. pensiju līmenī.
Aptuveni simt miljonus latu iegūtu budžets, ja arī nākamgad spēkā būtu samazinātā procentu likme – tikai divi procenti no cilvēka veiktajām sociālajām iemaksām. Tie nonāk pensiju 2. līmenī, pārējie paliek pirmajā, no kura pensijas maksā pašreizējiem pensionāriem.
Ideja ne no vācelītes
Ja Labklājības ministrijas (LM) koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un stabilitāti varētu nosaukt par ideju vācelīti, kur apkopoti priekšlikumi izmaiņām sistēmā, tad šis premjerministra Valda Dombrovska (JL) piedāvājums nav no šīs vācelītes. Mēneša laikā valdība sagatavos priekšlikumus par samazināto likmju saglabāšanu 2. pensiju līmenī, un pauž uzskatu, ka citi risinājumi būtu sāpīgāki. Premjers atgādina, ka attiecībā uz sociālo budžetu ir trīs iespējas – mazināt sociālā budžeta izdevumus būtiski; celt sociālās apdrošināšanas likmi, pret ko ir ļoti ievērojama pretestība; un izmaiņas 2. pensiju līmenī. Tiesa, šādi trīs varianti izskan tikai tagad, iepriekš, arī tiekoties ar Pasaules bankas vadītāju, premjers pieturējās pie LM koncepcijas, kurā no viņa iepriekšminētajām alternatīvām ir iekļauta tikai sociālo likmju iespējama
paaugstināšana.
Pēc premjera teiktā, ar grozījumiem attiecībā uz otro pensiju līmeni nedrīkst kavēties, jo, "ja gribam gūt pilnu ietaupījumu nākamā gada budžetā, uz priekšu jāvirzās jau šā mēneša laikā". Nedrīkst gaidīt līdz budžeta paketei. Taču labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) par izmaiņu veikšanu pensiju vai sociālajā sistēmā kopumā runā tieši saistībā ar nākamā gada budžeta veidošanu – konkrēti priekšlikumi (pamatā ņemot pašu koncepciju) izmaiņām tikšot virzīti uz valdību tikai tad, kad būs zināmi makroekonomiskie rādītāji.
Tikai 11 miljonu
Tagad izrādās, ka tādu koncepciju nemaz tik ļoti nevajag, jo tā dod "tikai" 11 miljonu ietaupījumu sociālajā budžetā jau nākamajā gadā. Kur plānots ietaupīt šādu summu jau nākamgad? Vispirms tā ir pensiju indeksācijas iesaldēšana līdz 2016. gadam. LM izrēķinājusi, ka 2011. gadā, neindeksējot pensijas, ietaupījums pensiju speciālajā budžetā ir 677 200 latu, invaliditātes budžetā – 69 300, bet darba negadījumu budžetā (atlīdzības par darbspēju zaudēšanu) – 7200 latu.
Otrs priekšlikums, kas dotu jau lielāku ietaupījumu, ir – pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, ņemot vērā faktiski veiktās sociālās iemaksas gan 1., gan 2. pensiju līmenī. Tas ir saistīts ar to, ka par cilvēku nereti tiek deklarētas sociālās iemaksas, bet ne reāli veiktas. Ap 10% no aprēķinātajām iemaksām 2. pensiju līmenī faktiski netiek veiktas un tiek segtas no sociālās apdrošināšanas budžeta, kas vērtējami kā papildu izdevumi. Ietaupījums tiek lēsts ap 11,2 miljoniem latu.
Jāatgriežas pie 6%
Pensijām tiek ieturēti 20% no algas – ieņēmumi tiek pārdalīti starp pensiju sistēmas 1. un 2. līmeni. Jau vienreiz nepatīkamas izmaiņas 2. pensiju līmeni ir skārušas – pērn Saeima pieņēma Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, būtiski samazinot likmi no 8 līdz 2%. Arī šogad tā ir 2%, bet 2011. gadā bija plānots paaugstināt līdz 4%. Ja par 8% likmi, kas tika novirzīta 2. pensiju līmenim, šaubījās pat LM speciālisti, uzskatot par pārāk lielu, tad 2% vai pat 0% samazina jebkādu cilvēku vēlēšanos domāt par savas nākotnes pensijām. LM Neatkarīgajai uzsver, ka no pensiju politikas viedokļa ir ļoti svarīgi vidējā termiņā atgriezties pie optimālas 6% iemaksu likmes 2. pensiju līmenī. Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu, pārējiem – dalība brīvprātīga.