Pētījumi apliecina, ka ksantelazmas ap acīm ir agrīna sirds slimību riska pazīme.
Pacientiem ar ksantelazmām ir ievērojami augstāks infarkta un insulta risks, pat ja asins analīžu rezultāti ir normas robežās.
Lai gan paši veidojumi ir nekaitīgi, tie liecina par aterosklerozi un citiem riska faktoriem.
Uz plakstiņiem parādījušies dzeltenīgi plankumi bieži tiek uzskatīti tikai par kosmētisku problēmu, un cilvēki risinājumu meklē skaistumkopšanas klīnikās vai pie dermatologiem. Tomēr nesens Stenforda universitātes zinātnieku pētījums atklāj, ka šīs ādas izmaiņas var liecināt par ko daudz nopietnāku, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā.
Ko patiesībā ksantelazmas atklāj par mūsu asinsvadu stāvokli, un kāpēc zona ap acīm varētu norādīt uz turpmāku sirdslēkmes vai insulta risku? Nozīmīga jauna analīze ļauj uz šiem nelielajiem plankumiem paraudzīties pilnīgi jaunā gaismā.
Pētījums, kas publicēts žurnālā "Atherosclerosis", aplūko stāvokli, ko sauc par ksantelazmu, kad ap acīm parādās dzelteni plankumi.
Šie plankumi pietūkst, kad imūnās šūnas, ko sauc par makrofāgiem, ir piepildītas ar holesterīnu un citiem taukiem. Šis stāvoklis bieži (bet ne vienmēr) ir saistīts arī ar augstāku holesterīna līmeni asinīs.
Tā kā tauku salipumiem ir nozīme aterosklerozes attīstībā, Stenforda universitātes pētnieki domā, ka te varētu pastāvēt saikne, raksta “Science Alert”.
"Daži pētījumi apstiprina saistību starp ksantelazmu un paaugstinātu sirds un asinsvadu sistēmas bojājumu risku, savukārt citi pauž viedokli, ka tā, iespējams, nav neatkarīgs riska faktors, ja tiek ņemti vērā tradicionālie riska faktori," savā rakstā norāda Stenforda universitātes oftalmoloģijas pētniece Negina Javari un viņas kolēģi.
"Turpinoties pētījumiem, kuru mērķis ir noskaidrot saistību starp ksantelazmu un sirds un asinsvadu, kā arī cerebrovaskulāriem riska faktoriem, mēs vēlējāmies izvērtēt saistību starp ksantelazmu un nozīmīgiem sirds un asinsvadu sistēmas un cerebrovaskulāriem procesiem plašā pētījuma dalībnieku grupā."
Pētījumā tika analizēti veselības dati par 17 925 cilvēkiem, kuriem diagnosticēta ksantelazma, un tikpat lielu kontrolgrupu, kurā tika iekļauti cilvēki ar presbiopiju (stāvokli, kas izraisa tālredzību); šī diagnoze tika izvēlēta tāpēc, ka tā paredz acu pārbaudi, tādējādi nodrošinot, ka kontroles grupas dalībniekiem nav ksantelazmas.
Pirmajā novērošanas gadā sirdslēkme piemeklēja 1% pacientu ar ksantelazmu (178 pacientus), salīdzinot ar 0,35% (jeb 63) kontroles grupas dalībnieku.
Attiecīgie rādītāji insulta gadījumā bija 0,95% un 0,3%, bet pārejošas išēmiskas lēkmes (PIL) jeb tā dēvētā mini insulta gadījumi - attiecīgi 0,6% un 0,19%.
Lai gan šie procentuālie rādītāji ir zemi, ksantelazmas grupā risks bija vairākas reizes augstāks.
Laika gaitā atšķirība starp abām grupām nedaudz samazinājās, taču arī pēc 5 un 10 gadiem risks pacientiem ar ksantelazmu joprojām bija ievērojami augstāks.
"Ksantelazma ir saistīta ar augstāku nozīmīgu kardiovaskulāru un cerebrovaskulāru saslimšanu biežumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā (līdz 10 gadiem), kas apliecina tās kā klīniskā marķiera nozīmi sirds un asinsvadu, kā arī galvas smadzeņu asinsvadu slimību riska stratifikācijā un profilaktiskajā aprūpē," raksta pētnieki.
Šo sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas biežums ksantelazmas grupā bija līdzīgs neatkarīgi no tā, vai pacientiem bija vai nebija patoloģiski augsts tauku līmenis asinīs, - tas liecina, ka šis nav vienīgais pamatā esošais faktors.
Lai gan bālie, nedaudz paceltie plankumi, kas raksturīgi ksantelazmai, paši par sevi tiek uzskatīti par nekaitīgiem, pētījuma rezultāti sniedz papildu pierādījumus tam, ka tie var liecināt par ko citu un, iespējams, par nākotnē gaidāmām sirds un asinsvadu problēmām.
"Mūsu pētījums liecina, ka ksantelazmu var uzskatīt par riska faktoru turpmākām smagām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām," raksta pētnieki.
"Vairums pacientu ar ksantelazmu vēršas pie dermatologa kosmētisku apsvērumu dēļ, taču viņiem var būt nediagnosticēti vai nekontrolēti sirds un asinsvadu slimību riska faktori, kas veicina šo paaugstināto risku."
Nav norāžu, ka paši plakstiņu plankumi izraisītu infarktu vai insultu, taču pētnieki ierosina, ka nākotnē cilvēkiem ar ksantelazmu varētu veikt skrīningu, lai laikus atklātu iespējamās sirds veselības problēmas.
Ārstiem ir viegli pamanīt ksantelazmas plankumus, un vismaz šiem cilvēkiem tie var kalpot kā noderīga brīdinājuma zīme, ļaujot laikus veikt dzīvesveida izmaiņas vai uzsākt medikamentozu terapiju, pirms notikušas smagas sirds un asinsvadu komplikācijas.
Turpmākajos pētījumos varētu sīkāk izpētīt iemeslus, kāpēc cilvēkiem ar ksantelazmu ir tik augsts sirdslēkmes un insulta risks, un galu galā gūt labāku izpratni par to, kā šīs problēmas attīstās.
"Regulāra uzraudzība un aprūpe, ko nodrošina primārās aprūpes ārsti, var palīdzēt īstenot tādus profilaktiskus pasākumus kā dzīvesveida korekcija, terapija ar lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem un hipertensijas (augsta asinsspiediena) kontrole," raksta pētnieki.
"Tādējādi mūsu pētījuma rezultāti uzsver, cik svarīgi ir izvērtēt pacientus ar ksantelazmu agrīnā stadijā, lai identificētu un kontrolētu pamatā esošās sistēmiskās saslimšanas, tādējādi palīdzot novērst potenciālus smagas sirds un asinsvadu sistēmas slimības."
Pētījums publicēts žurnālā “Atherosclerosis”.
