Tā kā astoņgadīgā meitene, kas bija lieciniece divus mēnešus vecā kucēna sakropļošanai kādās mājās Mālpils novadā, pastāvīgi dzīvo citur, Mālpils sociālais dienests visu informāciju par notikušo nodevis Smiltenes novada sociālajiem darbiniekiem, iesakot bērnam nodrošināt psihologa konsultācijas.
Vēlēdamies pārbaudīt apstākļus, kādos dzīvo ģimene un vai bērnam nedraud vardarbība no 43 gadu vecā vīrieša, kas aizvadītājās brīvdienās bērna acu priekšā ar lāpstu sakropļoja kucēnu, Mālpils sociālais dienests trešdienas vakarā devās pārbaudīt apstākļus vīrieša dzīves vietā. "Taču diemžēl nevienu nesatikām," Neatkarīgajai pastāstīja sociālā darbiniece Lūcija Vaivare. Vīrietis pēdējo gadu laikā nebija dienesta uzraudzībā, taču pats nācis no daudzbērnu ģimenes, viņam ir trīs pieaugušas meitas, ar kuru māti viņš kopā vairs nedzīvo. Kā noskaidroja sociālais dienests, astoņgadīgā meitene un viņas māte kopš šī notikuma vīrieša dzīvesvietā vairs nav redzēta. Iespējams, iemesls suņa sasišanai ar lāpstu bijis dusmu izgāšana, jo pieaugušie tovakar lietojuši alkoholu un strīdējušies. Policiju un veterinārstus izsaukusi sieviete.
Sieviete ar bērniem pastāvīgi dzīvo Smiltenes novadā, bez astoņgadīgās meitas ģimenē ir vēl divi nepilngadīgi bērni un viens pieaudzis. Lielākoties gan par bērniem rūpējas vecvecāki. "Nodevām visu informāciju saviem kolēģiem – sociālajiem darbiniekiem – ar ieteikumu, ka meitenei varētu būt nepieciešama psihologa konsultācija vai rehabilitācija, ko tādos gadījumos pašvaldība var bērniem nodrošināt," sacīja sociālā darbiniece. Dienests apņēmās arī izzināt situāciju ģimenē.
Nežēlība pret dzīvniekiem var liecināt par vardarbību ģimenē, uzskata L. Vaivare, tāpēc tik rūpīgi ir jāpārbauda šādi gadījumi. Sociālo darbinieku vērojumi liecina, ka cilvēki ir agresīvi, dusmīgi, depresijā un galvenokārt to izgāž uz tiem, kuri ir neaizsargāti.
Ja pieaudzis cilvēks klaji demonstrē agresīvu uzvedību pret pilnīgi neaizsargātu radību nepilngadīgas personas priekšā, tad pieaugušais nav spējīgs izvērtēt atbildību par savu uzvedību un to, kā tā ietekmē bērnu, Neatkarīgajai situāciju vērtē centra pret vardarbību Dardedze speciāliste Laila Balode. Pieaugušais savu agresivitāti vērš pret radījumu, kas pilnībā no viņa ir atkarīgs un nav spējīgs aizsargāties.
Viena no iespējām ir arī tāda, ka pilngadīgais apzināti sāpina bērnu, liekot viņam uz to noskatīties, tā faktiski emocionāli traumējot bērnu, ko var saukt par emocionālu vardarbību. "Tiesa, lai izvērtētu konkrēto gadījumu, jāzina vairāk par notikušā apstākļiem," piebilst L. Balode.