Lai gan tikai trešdaļu no arodbiedrību prasībām pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām politiskie spēki četru gadu laikā ir ņēmuši vērā un īstenojuši, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izstrādājusi un partijām nosūtījusi jaunas, cerot uz atvērtu dialogu. Arodbiedrības īpaši akcentē minimālās darba algas un neapliekamā minimuma palielināšanu. LBAS līderis Pēteris Krīgers arī norāda: arodbiedrības pašlaik neplāno slēgt nekādus sadarbības memorandus, taču pilnībā šādu soli izslēgt nevar.
Pirms kārtējām parlamenta vēlēšanām arodbiedrības izpētījušas iepriekšējo gadu partiju paveikto saistībā ar darba ņēmēju interesēm, un tikai apmēram trešā daļa prasību vispār ir ņemtas vērā, stāsta LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. Taču arodbiedrības nav nolaidušas rokas un sagatavojušas jaunas prasības – kopumā 51, turklāt arodbiedrības ne tikai aicina politiskos spēkus tās izlasīt, bet arī pieprasa iekļaut partiju vēlēšanu programmās.
"Kā darba ņēmēju interešu aizstāvjiem mūsu galvenais uzdevums ir panākt, lai stabilizējas situācija ar darba atalgojumu un lai cilvēki saņemtu adekvātu atalgojumu par darbu," uzsver P. Krīgers. Otrkārt, jāsamazina kopējais nodokļu slogs. Pēc P. Krīgera teiktā, taupības režīmā visvairāk cietuši darba ņēmēji, kuri iepriekš "nav saņēmuši nekādas treknās algas, bet algu apcirpšanas rezultātā un pieaugot nodokļu slogam, tagad ar savu algu nevar uzturēt vienu bērnu". Tāpēc darba ņēmējiem un bezdarbniekiem šobrīd ir būtiska konkrēta nodokļu, nodarbinātības un tautsaimniecības attīstības politika.
Daļa no prasībām, kuras izstrādājušas arodbiedrības, attiecas jau uz nākamā budžeta sagatavošanas laiku un nākamo gadu, bet pārējās – ilgtermiņā. P. Krīgers norāda uz trim galvenajām prasībām, kuras var uzskatīt par aktuālākajām. Viena no tām ir izstrādāt jaunu koncepciju par minimālās darba algas palielināšanu, mērķtiecīgi to tuvinot Eiropas Savienības valstu līmenim. Tiesa, nesen valdība, izskatot jautājumu par minimālo darba algu, nepieņēma nekādu konkrētu lēmumu, bet sociālo partneru sanāksmē tika panākta vienošanās, ka tiks izstrādāta jauna koncepcija, jo iepriekšējā konsekventi netika ievērota. Minimālās algas jautājums ir būtisks, jo pašlaik vismaz 30% strādājošo saņem šādu algu.
Minimālās algas palielināšanai jāiet kopā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, bet neapliekamo minimumu par apgādājamiem jānosaka 60% apmērā no šī minimuma. Tas būtu vismaz viens reāls solis ģimeņu ar bērniem atbalsta virzienā, uzskata arodbiedrības. P. Krīgers norāda, ka šī prasība pavisam noteikti attiecas jau uz nākamā gada budžetu.
Arodbiedrības savās prasībās iekļāvušas arī atbalstu pensionāriem – tās uzskata, ka jāpalielina neapliekamais minimums pensionāriem, priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja jāsaglabā līdz pat 2016. gadam, kā arī pieprasa, lai sociālā nodrošinājuma pabalsts tiktu palielināts līdz 60 latiem (kā tas arī tika plānots). LBAS iestājas arī par lielāku finansējumu veselībai – 4,5% no iekšzemes kopprodukta (pašlaik tas nesasniedz pat 3%), bet zinātnei – 1%.
***
UZZIŅAI
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasības politiskajām partijām pirms 10 . Saeimas vēlēšanām
- izstrādāt jaunu koncepciju par minimālās darba algas palielināšanu, mērķtiecīgi to tuvinot Eiropas Savienības valstu līmenim
- palielināt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu līdz iztikas minimumam
- neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām noteikt 60% apmērā no neapliekamā minimuma
- samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem un vidējiem ienākumiem, ieviešot progresīvā nodokļa likmju skalas sistēmu
- palielināt neapliekamo minimumu strādājošiem pensionāriem
- palielināt atbalstu veselības nozarei līdz 4,5% (pašlaik ap 3%) no iekšzemes kopprodukta līdz 2015. gadam
Avots: LBAS (kopā ir 51 priekšlikums)