Lai gan Latvijas būvnormatīvos vairs nav strikta regulējuma jaunceļamo privātmāju aizsardzībai no zibens un vairs nav jāsaņem ugunsdzēsēju atzinums, nama projektētājam tomēr ir jāparedz zibens aizsardzības pasākumi, Neatkarīgajai apliecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Inese Veisa.
Neatkarīgā rakstīja par Guntas Vīksnes nelaimi – viņas ģimenes mājā Ikšķilē jūlija beigās iespēra zibens, turklāt divas reizes.
Cerēja, ka iespers citur
Zibens trāpīja privātmājas ventilācijas caurulē un praktiski izkausēja visu nama jumtu – tik liela temperatūra radās zibens spēriena rezultātā. Apmēram stundu ugunsdzēsēji dzēsa ugunsgrēku (dienests precizē iepriekš izskanējušo informāciju, ka it kā ugunsdzēsēji ieradušies pēc stundas – pēc I. Veisas teiktā, glābēji ieradušies jau pēc desmit minūtēm), izmantojot milzīgu daudzumu ūdens, izsūknējot arī visu piemājas dīķi, kā rezultātā tika noplūdināta visa māja – grīdas, sienas.
Neatkarīgajai G. Vīksne minēja, ka, iegādājoties māju, bija jautājums par zibensnovedējiem, taču tika paskaidrots, ka tas nav obligāti. Viņa arī atzīst, ka tobrīd paļāvušies uz iedomu, ka zibens sper augstākajos objektos – kokos vai citās celtnēs. Netālu no mājām ir arī transformators – bija pat cerība, ka tas zibeni varētu novirzīt.
Projektētājiem jāparedz
VUGD skaidro, ka lielākā daļa pašreizējo privātmāju tika uzbūvētas saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gadā pieņemtajām ugunsdrošības normām un iepriekš spēkā bijušajām būvniecības normām, kurās būvju zibens aizsardzībai bija noteikti regulējumi. Taču šīs normas neattiecas uz pēdējos gados – nekustamā īpašuma burbuļa laikā – saceltajām ēkām, jo, kā izrādās, šis būvnormatīvs tagad nav spēkā.
"Tomēr tajā joprojām ir punkts, kas nosaka: neatkarīgi no ēkas nozīmes un ugunsdrošības pakāpes jāizpilda citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai to aizsargātu pret zibens primāro un sekundāro izpausmju iedarbību," skaidro
I. Veisa. "Uzskats, ka augstu būvju, stabu vai koku esamība mājas apkārtnē pasargās to no zibens izlādes, ne vienmēr ir pamatots, un uz to nedrīkst paļauties," uzsver I. Veisa. Tiesa, ugunsdzēsējiem privātmājas vairs nav jāpieņem, ar dienestu jāsaskaņo tikai sabiedriski nozīmīgas ēkas.
Projektētājiem Ikšķiles mājas gadījumā un visos citos bija un ir jāparedz zibens aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar būvnormatīviem projektētājam ir jānovērtē visi iespējamie riska faktori, kuri var rasties zibens izlādes gadījumā, un atbilstoši vērtējumam jāparedz konkrēti risinājumi. Īpaša uzmanība jāpievērš būvju iekšējo elektroinstalāciju izbūvei, jo zibens izlāde var radīt nopietnu apdraudējumu ēku iekšējiem tīkliem un izmantojamām iekārtām.
Zibensnovedēji ir nepieciešami jebkurai ēkai neatkarīgi no tās lieluma un lietojuma – tiesa, Neatkarīgā saskārās ar dažādiem viedokļiem: ka zibensnovedēji neesot vajadzīgi mājām, kurām blakus ir augsti koki vai augstākas celtnes, vai nav vajadzīgi mājām, kas nav augstākas par diviem stāviem. Ugunsdzēsēju viedoklis gan ir skaidrs: zibens aizsardzībai ir jābūt. Cits jautājums – kādai. Lētākie zibensnovedēji maksā 300 līdz 400 latu, bet dārgāko (aktīvo) cenas sniedzas pat vairākos tūkstošos. Aktīvie zibensnovedēji darbojas pretēji ierastajam – tie novērš zibeni, to pievelkot un neļaujot izveidoties lādiņam. Tiem ir sarežģītāka konfigurācija, un tie vieglāk nosedz noteiktu perimetru.