Ilze Strautiņa / Autori

Hardija Legzdiņa uzskata, ka norvēģu ārsts un rakstnieks Aksels Munte, sakot, ka suns ir pēdējais eņģelis, ko Dievs atstājis cilvēkam zemes virsū, laikam domājis par loenbergeru. Kas meklē, tas atrod, un tā Hardijas ģimenē cēli iesoļoja Bārtons.

Receptes iesaka Krimuldas muižas kafejnīcas Milly pavāre Ligita Aļķe.

Receptes iesaka Krimuldas muižas kafejnīcas Milly pavāre Ligita Aļķe.

Receptes iesaka Krimuldas muižas kafejnīcas Milly pavāre Ligita Aļķe.

Pie­dā­vā uk­rai­ņu ka­fej­nī­ca Dņip­ro.

Vis­i zi­na, ka ce­pe­ša la­bā­kais draugs, pro­tams, ir skā­bē­ti kā­pos­ti. It se­viš­ķi, ja tos svēt­ku gal­dā ceļ sa­sau­tē­tus brū­nus. Dau­dzi skā­bē pa­ši, ne­va­ļī­gā­kie do­das kā­pos­tus pirkt. Žur­nāls Mā­ja tes­tē skā­bē­tos kā­pos­tus, ko šo­ziem pie­dā­vā liel­vei­ka­li.

Ziemas laikā jādomā par sātīgām pusdienām.

Jau se­no grie­ķu, ro­mie­šu un ēģip­tie­šu ēdien­kar­te ne­bi­ja ie­do­mā­ja­ma bez mār­rut­kiem. Šis garš­augs drau­dzē­jas ar ga­ļas ēdie­niem, zi­vīm, put­niem un dār­ze­ņiem. Tos iz­man­to kā­pos­tu skā­bē­ša­nā, sā­lī­ju­mos un mā­jas kon­ser­vos. Ja vē­las gar­šu pa­stip­ri­nāt, mār­rut­kiem pie­vie­no si­ne­pes, ķip­lo­kus vai pi­pa­rus. Asu­mu ne­daudz mīk­sti­na sal­dais vai skā­bais krē­jums, jo­gurts un ābo­li. Ja mār­rut­ki pras­tu ru­nāt, mums tie bū­tu jā­uz­ru­nā ar jūs, jo šis garš­augs sa­tur vai pus­i Men­de­ļe­je­va ta­bu­las, C, E, B gru­pas vi­ta­mī­nus un fo­lij­skā­bi.Šo­reiz žur­nāls Mā­ja tes­tē­ja des­mit da­žā­du ra­žo­tā­ju pie­dā­vā­tos mār­rut­kus.

Mā­jās ne­gai­dī­ti vie­si? Trauk­sme! Ar ko pa­cie­nāt? Ti­kai mie­ru, jo gan­drīz vai kat­rā le­dus­ska­pī at­ro­da­mas da­žas olas, kaut vai ne­liels ga­ba­liņš sie­ra, aiz­sāk­ta ma­jo­nē­zes pa­ci­ņa, si­ne­pes un, pro­tams, arī dzelzs re­zer­ve – bun­dži­ņa špro­tu.

Vai zi­nāt, kas špro­tēm ko­pīgs ar la­bu vī­nu? Arī tām jā­no­ga­ta­vo­jas. Ja šie kon­ser­vi ir ēda­mi jau di­vas ne­dē­ļas kopš ra­žo­ša­nas brī­ža, tad sa­vu pa­tie­so garš­u tie ie­gūst, ātr­ākais, pēc se­šiem mē­ne­šiem vai, vēl la­bāk, pēc ga­da. Žur­nāls Mā­ja. Vir­tu­ve tes­tē­ja des­mit da­žā­du Lat­vi­jas ra­žo­tā­ju špro­tes.

Žurnāla Māja rīkotajā degustācijā izvērtējām, kā mainās šo gadu tūkstošiem uzturā lietoto pākšaugu garša, tos konservējot.

Variācija par zaļo zirnīšu tēmu - ēdienus svētkiem un ikdienai piedāvā Sintija MIKSONE (kafejnīca Loja).

Māk­sli­nie­cei Rū­tai Me­ža­vil­kai vien­mēr bi­jis sap­nis par lie­lu mā­ju un ka­ķiem dār­zā. Mā­ja pa­šu ro­kām top, at­va­sa­ras sau­lī­tē zā­lie­nā lais­ko­jas di­vas ka­ķe­nī­tes.

Lin­da Kui­ku­lī­te ir pār­lie­ci­nā­ta, jeb­kurš suns ir sa­va saim­nie­ka spo­gu­lis. Tais­nī­ba vien esot ame­ri­kā­ņu tei­cie­nam: bei­dziet vai­not pa­va­das ne­pa­rei­zo ga­lu! Ag­re­sī­vus su­ņus nav ra­dī­jis Dievs, vi­ņus par tā­diem pa­da­ra saim­nieks.

«Mana 90 gadu jubilejas izstāde tiks atklāta 15. augustā 2015. gadā pulksten piecos Rīgas mākslas telpā. Agrāk jau nevar, cilvēkiem jāstrādā,» pasmaida tēlniece Ēvī Upeniece. «Izstāde beigsies, ko muzejs ņems,» Ēvī uzsver, «ņems, nevis pirks, to es došu, un pārējos izdalīšu draugiem, kuriem ir bērni. Uzdāvināšu. Līdz pēdējai foršākai skulptūrai. Lai būtu pie vietas.

Par Ie­vu un Rei­ni Kļav­jiem jā­sa­ka – viss no­tiek kā pa­sa­kā, vis­pirms vel­nam ie­dots ma­zais pirk­stiņš, pa­šu prie­kam ar flo­ris­ti­ku no­dar­bo­jo­ties, bet ta­gad nav pa­gā­ju­ši ne pie­ci ga­di, kad jaun­ajiem cil­vē­kiem pa­sū­tī­jums se­ko pa­sū­tī­ju­mam.

Neticami, bet fakts: rudens aveņu ražu var novākt arī tad, kad jau uzsnidzis sniegs! Kas jādara, lai no jūlija beigām līdz pat pirmajām salnām dārzā ienāktos avenes?

Salāts salātam brālis, tomēr katra šķirne citādāka: atšķiras krāsa, lielums, lapu stingrums, garša un spēja paciest karsēšanu. Ja, katlam tuvojoties, lapu salāts no šausmām ģībst, tad Āzijas kāposts Pak choi vokpannā pārvēršas kraukšķīgā gardumā. Šoreiz Māja vērtē lielveikalos iegādātus no tuvām un tālām zemēm nākušus salātus.

Receptes piedāvā Trusis kafe pavāri Kārlis Karnītis un Kristaps Glūdiņš

Pavasarim piestāv veselīgi ēdieni

Ārprāts, jūs teiksiet, uzzinot, cik šajā mājā kaķu. Lai vai cik centīgi meita skaitīja un pārskaitīja, tiekot pāri diviem simtiem, Martai Elīzai skaits sajuka. Un kā tu visiem izsekosi, jau pārdesmit minču ir ceļā uz otro stāvu.

«Tā bija mīlestība no pirmā acu skata!» bija pārliecināta gan Elita, gan Aivars. Grūti noticēt, ka sapņu mājā abi kopā nodzīvoja vien pusotru gadu. Žurnāls Māja ir pateicīgs par saules pilno dienu Elitas Veidemanes un Aivara Brīzes ar sirds siltumu veidotajā dārzā.