Par Ievu un Reini Kļavjiem jāsaka – viss notiek kā pasakā, vispirms velnam iedots mazais pirkstiņš, pašu priekam ar floristiku nodarbojoties, bet tagad nav pagājuši ne pieci gadi, kad jaunajiem cilvēkiem pasūtījums seko pasūtījumam.
Ieva prot gandrīz vai visus floristikas knifus un knifiņus, tomēr viņas augstā dziesma ir Jāņu vainagi lieliem un maziem.
Sākumā bija rotājumi pašu mājām un neparasti iesaiņotas dāvanas draugiem. Tad jau viens palūdza, tad cits, vai nu svētku galdu noformēt, vai Ziemassvētku vainagu dāvanai sarūpēt. Tomēr vismīļākais abiem ir Jāņu laiks, kad vecāki ņem brīvas dienas, lai kopā ar bērniem bristu puķu pļavās, Jāņu zāles vainagiem lasīt. Kad jautāju, kāds tad bija pirmais izgājiens tautās, Reinis smejas: «Tolaik Ieva strādāja izdevniecībā, priekšniecība viņai uzticēja Zāļu tirgū enciklopēdijas tirgot. Lai uz galda neslietos plikas grāmatu grēdas, Ieva sarūpēja arī divus lauku ziedu pušķus mīļumam.»
Liels bijis Ievas pārsteigums, kad cilvēki taujājuši – vai tad jaukos pušķīšus arī var nopirkt? Viņa atceras: «Es sapratu, ka nākamajā gadā pašiem jānāk ar pušķiem. Tad skatījos, ka sievietes blakus tirgojas ar vainagiem. Un kāpēc ne es? Man taču arī sanāk. Pirmajā gadā braucām uz dullo, pilna vanna ar ziediem, pušķus un vainadziņus uz vietas taisīju. Tagad jau zinām, ka jāgatavojas laikus, jo ir pieprasījums arī pēc sausajām kompozīcijām un tādiem ziediem, kas ne tik ātri vīst.» Un, protams, pircēji iecienījuši arī Reiņa darinātos zvērus un zvēriņus. Reinis pasmaida: «Sapratu, ka vajag arī kaut ko paliekošāku. Kā jau katram vecim, man patīk taisīt taustāmas lietas. Un tā es sāku eksperimentēt ar sienu. Pašu pirmo uztaisīju cūku. Ja godīgi, tā iznāca diezgan pabriesmīga. Juka ārā, domājām, ka tādu neviens nepirks. Bet, par pārsteigumu, nopirka.»
Ieva gan metas cūciņu aizstāvēt: «Nemaz nebija pabriesmīga, viņa smuki izskatījās.» Reinis turpina: «Ar laiku viss mainījās, sapratu, kā pareizi taisīt klūgu skeletus, lai salmi turētos. Mans ganāmpulks gados divos necik nav cietis, vienīgi krāsa mainījusies. Arī pārvadāšanu viņi pacieš tīri labi.» «Un tik jauki smaržo, mājās ienesti!» piebilst Ieva. Reiņa salmu figūras tagad pērk restorāni un privātie. Cūkas ar vainadziņiem iecienījuši Zāļu dienas apmeklētāji.» Kā Reinis smejas: «Jaunās paaudzes cūkas jau top, būs arī eži, zosis un, protams, arī vēl kāds rumaks.»
Kad jau Kļavjiem šķita, ka viss ies ierastajā ritmā, negaidīti paziņa Ievai piedāvāja pārņemt floristikas veikaliņu tirdzniecības centrā Olimpija. Kārtīgi apdomājuši, Kļavji nolēma piekrist. Kā saka Ieva: «Jāiet un jāmēģina. Jādara. Tagad mūsu veikumu var aplūkot ne vien mājaslapā www.gadalaikudekori.lv, bet arī tāda paša nosaukuma veikalā. Uz tikšanos Zāļu tirgū!»