Elita Veidemane / Autori

1989. gadā, kad gatavojāmies 23. augusta Baltijas ceļam, mēs vēl dzīvojām Padomju Savienībā. Viss vēl bija neskaidri un nedroši, viss varēja notikt. Mūs varēja arestēt, izsūtīt, nejauši nošaut. 1991. gada janvāra notikumi to pēc tam pierādīja. Bet mēs domājām par vienotību un brīvību. Cilvēki rokrokā varētu sastāties no Tallinas līdz pat Viļņai caur Rīgu? Tas bija neticami. Tad, kad tas notika, šķita, sirds stāsies no pacilātības un laimes. Tu gāji caur sarkanbaltsarkanu karogu birzi un saprati, ka Latvija būs brīva.

... Tikai tad, kad tuvojāmies Rīgai, sapratu, kāpēc Norčēpingā kāds latviski runājošs vīrietis piedāvāja man palikt Zviedrijā. „Te būs drošāk,” viņš teica. Bija 1991. gada 18. augusta novakars, un mēs – tūristu grupa, - jau grasījāmies atgriezties uz prāmja, kas kuģos atpakaļ uz Latviju. 19. augusta agrs rīts sākās ar „Gulbju ezera” mūzikas monotoniem atkārtojumiem prāmja televīzijas monitoros...

„Iedomājies, pie Jurģa Liepnieka mājās ieskrien Marija Golubeva un Normunds Mežviets maskā, seši vīri un divi suņi maskās, iešauj četras reizes griestos un atņem viņam topošo grāmatu par filozofiju un viņa mūzikas kolekciju, proti, klēpjdatoru. Pēc tam šī kompānija izvanda arī Lato Lapsas māju, meklēdami Indriķa Latvieša dokumentu mapītes par ievērojamu personu dzīvi un nāvi. Politpulciņš „Par!” beidzot ir ticis pie Iekšlietu ministrijas un uzreiz metas virsū rakstošiem oponentiem,” fantāzijās ierokas dakteris Pēteris Apinis. Un tomēr galvenais viņa izpētes objekts ir un paliek vakcinācija.

„Tā ir garīgās vienotības sajūta, kas valda Aglonā,” teic kāda jauna sieviete, kad viņai jautāju par to, kāpēc viņa ik gadu dodas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. „Nē, es neesmu izteikti dievbijīga, mans augstākais sasniegums dievbijībā ir divreiz gadā – Ziemsvētkos un 15. augustā Aglonā – nolikt svecīti baznīcā un palūgt Dieviņa pretimnākšanu,” viņa teic.

„Ezermalā mēs ieraudzījām vienu pērli. Un tā ir Sūdu sala. Pieklājīgākā vārdā – Zirgu sala. Bet Sūdu sala tāpēc, ka vēsturiski tā bija atkritumu izgāztuve. To slēdza 1968. gadā. Soli pa solim esam gājuši uz to, lai varētu šo salu atvērt apmeklētājiem. Tagad tas tā ir noticis, un šī sala kļuvusi par iecienītu atpūtas un pastaigu vietu,” stāsta Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Liepājas pilsētas mērs. Šodien – intervija ar Gunāru Ansiņu.

"People often suffer from ideological intoxication, some even lose their common sense. There was a similar ideological intoxication in communist times, but I think many at the time were just pretending to be poisoned. Now, this intoxication is much more dangerous because it is not imposed by force, it is gently and imperceptibly instilled - through the media, the public sphere, social networks. Therefore, many perceive these ideological dogmas as their own. Unfortunately, not all people are capable of analysis and understanding,” Professor of the University of Latvia, Dr.hist. Harijs Tumans. He is one of the founders of the Latvian Men's Association. Today - an interview with Harijs Tumans.

„Šajā gadījumā vajadzēja rīkoties pilnīgi citādi. Un to es teicu kolēģiem jau pirms nedēļās: cilvēki, kuri laužas pāri mūsu robežai, nav bēgļi klasiskajā izpratnē. Viņi ir instrumenti hibrīdkara apstākļos. Turklāt – patlaban notiek Krievijas militārās mācības „Zapad”. Krievija noteikti ir izpētījusi Eiropas klasisko pieeju draudzīgai attieksmei pret bēgļiem un to arī izmanto,” uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

„Noslēguma vakarā es piecēlos no galda, aizgāju uz autoostu un aizbraucu uz Tomsku. Domāju: ja jau esmu tik tālu atbraucis, man jāatrod vieta, kur dzīvoja mana opapa izsūtītā ģimene. Agri no rīta biju Tomskā, tur atradu taksometru, izstāstīju šoferim, kāpēc esmu atbraucis uz Tomsku, un viņš mani aizveda uz to ciemu, kur dzīvoja mani vecvecāki,” atceras Raimonds Tiguls, mēģinot atrast saknes, no kurām aug viņa mūzika. Šodien, 7. augustā, Raimonds atkal – nu jau desmito gadu pēc kārtas – koncertēs Talsu Tiguļkalnā: brīvā dabā, atraisītā gaisotnē, deviņpadsmit ozolu aplī, ar mūziku, siltu kā vasaras novakars...

„Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē,” citastarp lasāms atbildes vēstulē. Ministru kabinets sauļojas, tālab Krišjāņa Kariņa vietā atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Mana interese, protams, ir par kovidloteriju.

"How did the proportion of Latvians among the Latvian population change during the Soviet occupation?", "Why is Lāčplēsis Day celebrated in Latvia on November 11?" - such and similar questions are asked in the new digital tool, with the help of which interested parties can ascertain their knowledge and prepare for examinations for the acquisition of Latvian citizenship. Uldis Apsītis, Deputy Head of the Office of Citizenship and Migration Affairs, talks about the new tool.

„Tu vari uzauklēt un izskolot bērnus, uzmūrēt krāsnis, uzrakstīt simfonijas, izdziedināt cilvēkus, iznest sirmgalvi no degošas mājas, bet ja neesi uzvilcis autiņbiksītes sodomītu karoga krāsās, tev nav ar ko lepoties!” – gaidāmos Rīgas praida notikumus sarkastiski komentē kāds interneta tīklotājs. Nerēķināšanās ar sabiedrības vairākuma attieksmi pret LGBT uzbāzību rada tikai un vienīgi pretestību un nepatiku. Bet tieši tas praidistiem, iespējams, ir nepieciešams. Lai uztaisītu sevi par cietējiem.

„Nav jābrīnās, ka cilvēki neskrien un nestājas rindā pēc vakcīnas. Valdībai vajadzētu atbildēt uz visiem – visiem! – neskaidrajiem jautājumiem, dot garantijas par palīdzību, ja kaut kas notiek. Un nevis pēc pusgada, bet tūlīt. Taču valdība joprojām ignorē saucienus pēc informācijas, toties aizplīvurotā veidā draud un nodarbojas ar vakcīnu uzspiešanu. Tas izraisa pretreakciju,” spriež Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Šodien – intervija ar Valdi Keri.

„Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus,” teikts 2015. gadā publicētajā un 160 personu parakstītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, aicinot atvērt „bēgļiem” valsts un personīgās attieksmes robežas. Kas notiek ar dažādu jomu „izcilniekiem” Lietuvā, redzams jau šobrīd.

„Cilvēki nereti cieš no ideoloģiskās intoksikācijas, daži pat zaudē veselo saprātu. Līdzīga ideoloģiskā intoksikācija bija komunistu laikos, bet domāju, ka toreiz daudzi tikai tēloja, ka ir saindējušies. Tagad šī intoksikācija ir daudz bīstamāka, jo to neuzspiež ar varu, tā maigi un nemanāmi tiek iepotēta – caur medijiem, publisko sfēru, sociālajiem tīkliem. Tādēļ daudzi uztver šīs ideoloģiskās dogmas kā savējās. Diemžēl ne visi cilvēki ir spējīgi uz analīzi un izpratni,” pesimistisks par realitāti ir Latvijas Universitātes profesors, Dr. hist. Harijs Tumans. Viņš ir viens no Latvijas Vīru biedrības dibinātājiem. Šodien – intervija ar Hariju Tumanu.

„Rudevska ir vienkārši pretekle. Kas tas ir: „Bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte – sieviete un tēvs – vīrietis”? Tagad visiem vientuļajiem vecākiem jau tā savā nevieglajā dzīvē būs vēl arī aktīvi jāmeklē laulātais? (Un cits pants nosaka, ka nelaulātie NAV ģimene),” sašutis ir tvitera aktīvists Dmitrijs Golubevs (startējis uz Rīgas domi „Jaunās Vienotības” sarakstā), pie reizes uzliekot kārtīgu zīmogu tiesību zinātņu doktorei, juristei Baibai Rudevskai, kura ir ieguldījusi lielu darbu, konkretizējot un izslīpējot Satversmes grozījumu projektu.

„Kad jūs beidzot slēgsiet robežu ar Krieviju, no kuras nāk vīrusnesēju tūkstoši?” – šādu jautājumu nosūtīju uz Ministru kabinetu, sagaidot atbildi tieši no premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV), kura oficiālais tviterkonts šo vairākkārt izteikto jautājumu ignorēja, kaut gan ļoti daudzi sociālo tīklu lietotāji vēlējās izlasīt atbildi.

„Kā padomju okupācijas gados izmainījās latviešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū?”, „Kāpēc 11. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena?” – šādi un līdzīgi jautājumi tiek uzdoti jaunajā digitālajā rīkā, ar kura palīdzību interesenti var pārliecināties par savām zināšanām un sagatavoties pārbaudēm Latvijas pilsonības iegūšanai.

„Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību,” ar šādiem vārdiem tēlnieks Kristaps Gulbis raksturoja savu ideju par pieminekli latviešu leģionāriem, kuri pēc kara beigām bija ieslodzīti Zedelgemas (Beļģija) karagūstekņu nometnē. Viņu bija gandrīz 12 000. Piemineklis ir atklāts 2018. gadā. Taču tagad pret to uzsākta netīra melu kampaņa...

"The nation is a bee colony. The country is their hive. With its own army, laws and order. Bees are peaceful - they do not attack anyone. They defend, fight and die for their hive, family, freedom,” with such words the sculptor Kristaps Gulbis described his idea of a monument to Latvian legionnaires who were imprisoned in the Zedelgem (Belgium) prisoner-of-war camp after the end of the war. There were almost 12,000 of them. The monument was unveiled in 2018. But now a dirty lie campaign has been launched against it...

"I'm still waiting for people not to be sorted and discriminated against just because they choose not to voluntarily inject something into their body that is not and cannot be mandatory, because it is experimental," the great pianist Vestards Šimkus addressed the audience at the beginning of his concert. This sentence caused, as it is now said, a shitstorm for the musician.

„Es joprojām gaidu, kad cilvēki netiks šķiroti un diskriminēti tikai tāpēc, ka izvēlas brīvprātīgi neinjicēt savā organismā kaut ko, kas nav un nevar būt obligāts, jo ir eksperimentāls,” ar šādiem vārdiem sava koncerta sākumā skatītājus uzrunāja izcilais pianists Vestards Šimkus. Šis teikums izraisīja, kā tagad mēdz teikt, šitstormu (shitstorm, sūdu vētra – angļu val.), kas gāzās pāri mūziķim.

„Vicemērs Ķirsis (JV) pārstāv premjera partiju, Staķis („Par!”) – partiju, kurai ir veselības ministrs, Linda Ozola (JKP) – pārstāv partiju, kurai ir satiksmes un izglītības ministri. Jau sen esmu teicis: jums vajadzētu rūpēties par rīdziniekiem gan no veselības, gan ekonomiskās puses, jo tieši Rīgā ir visaugstākais inficēto skaits. Bet viņi klusē. Baidās no partijas vadoņiem? Varbūt mēram un vicemēram nav atbilstošas autoritātes savā partijā?” ironizē Oļegs Burovs, Rīgas domes (RD) deputāts no partijas „Gods kalpot Rīgai”. Šodien intervija ar Oļegu Burovu.