“Baidos, ka rudenī man nāksies izkaut lielāko daļu lopu,” teic kāds lopkopis, un viņš nav tālu no asarām. Aukstais, sausais pavasaris, saulē izdedzinātā vasara, ko lietus mākoņi tikai tagad atnākuši veldzēt, neļāva izaudzēt kaut cik pamanāmu zāli lopbarībai. Manis pieminētais lopkopis nav vienīgais ar savu bēdu. Tādu ir daudz. Un šī nav pirmā krīze, ko nākas pārciest latviešu zemniekiem.
Savulaik Krievija pieņēma lēmumu par embargo: no 2014. gada 7. augusta uz vienu gadu aizliegt importu noteiktai lauksaimniecības produkcijai, izejvielām un pārtikai, un tas Latvijai nodarīja zaudējumus aptuveni 140 miljonu eiro apmērā, bet zaudējumi piena ražotājiem pārsniedza 50 miljonus eiro.
Toreiz Zemkopības ministrija atzīmēja: Krievijas ieviestās sankcijas būs spēkā līdz 2016. gada 5. augustam, tātad var prognozēt, ka eksporta samazinājums un tā radītie zaudējumi lauksaimniecības un piena produktu ražošanas nozarei būs vairākas reizes lielāki.
Sāka veidoties gatavās produkcijas pārpalikumi, un tas uzņēmumiem lika samazināt piena iepirkuma cenas: 2014. gada jūlijā piena cena bija 293 eiro par tonnu, savukārt 2015. gada jūlijā - jau tikai 210 eiro par tonnu.
Bija arī mazākas krīzes, tās veiksmīgi tika pārvarētas, tad pienāca 2023. gads, kad piena cenas nokrita zem pašizmaksas. Vēl 2022. gadā par vienu litru piena zemniekiem maksāja 54 centus, bet 2023. gada februārī - vairs tikai 28 centus. Daudzi zemnieki sāka dalīt pienu par velti. Tas bija viņu protests.
Kādas Kurzemes saimniecības vadītājs Kaspars Tapiņš toreiz izstāstīja, ka viņa saimniecībā ir 160 lopu, no tiem slaucamo govju - ap 90. Gada laikā no tām iegūst aptuveni 800 tonnas piena, to pārstrādei nogādā uz Lietuvu. “Visi trallina, ka pērn (2022. gadā - E.V.) zemnieki saņēmuši rekordaugstu samaksu par pienu, bet kāpēc neviens nepiemin, ka arī izmaksas bija rekordaugstas? Tiem pašiem miltiem cenas pāris gadu laikā trīskāršojušās, proteīna avotiem - rapsim, sojai - dubultojušās. Par degvielu arī dubultas izmaksas, par algām nemaz nerunājot. Smagi ir visiem, bet fermām it sevišķi, jo neviens tādu darbu negrib darīt, tāpēc algas attiecīgi “uzskrējušas”, bet arī to kaut kā neviens nepiemin,” Kaspars Tapiņš bija sašutis.
Saimniecība ar 160 lopiem tomēr ir liela, bet mazajām saimniecībām diemžēl bēdīgs liktenis - tās, visticamāk, pamazām likvidējas. Taču joprojām dzīvs ir aizvainojums: lopkopji uzskata, ka valdībai ir maz daļas gar viņu problēmām. Protams, kad jāpaaugstina tautas priekšstāvju algas, viss notiek zibenīgi un bez aizķeršanās, bet tad, kad jāsāk domāt par tiem, kuri reāli cieš zaudējumus, darbiņš nesokas... Tad valdības vadītājs aiziet atvaļinājumā, jo valstī taču viss kārtībā.
Zemkopības ministrija atbildēja uz “Neatkarīgās” jautājumiem. Viens no tiem bija šāds: “Daudzi lopkopji ir izmisumā: sausuma dēļ siena nav, tas nozīmē, ka rudenī nāksies izkaut ganāmpulkus. Vai ministrija ir uzklausījusi lopkopju bēdas?”
Atbilde: “Zemkopības ministrija veic nepārtrauktu tirgus situācijas un ražošanas tendenču uzraudzību visās lauksaimniecības nozarēs, tostarp arī liellopu gaļas nozarē. Jāatzīmē, ka šis gads būs grūts lauksaimniekiem. Ja gada sākums iezīmējās ar būtisku svaigpiena iepirkuma cenas samazinājumu, tad 2023. gada pavasaris iezīmējās jau ar vairākām nopietnām problēmām lauksaimniecības sektorā - ne tikai postošās pavasara salnas, bet arī ilgstošais un ekstrēmais sausums aprīlī - jūnijā, kas ir būtiski ietekmējis augkopības un
lopkopības nozares. Ne tikai tiek vērtēti statistikas dati, bet aktuālā situācija nozarēs tiek pārrunāta arī Zemkopības ministrijas vadītās Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sanāksmēs, kuru laikā lauksaimnieki ir informējuši un pauduši bažas arī par zāles trūkumu lopbarībai un to radītajām problēmām.”
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem, 2023. gada jūnijā gaļas šķirņu liellopu kopējais skaits Latvijā bija 164 504 dzīvnieki. Bet kas notiks, ja izkaus īpašu šķirņu liellopus? Ministrija atbild: “Liellopu nozares izlaide 2022. gadā (77,6 miljoni eiro) veidoja 3,4 % no lauksaimniecības nozaru izlaides kopējās vērtības. Kad tiek izkauti dzīvnieki jeb likvidēts ganāmpulks, viennozīmīgi nozare zaudē, t.i., samazinās ganāmpulku un dzīvnieku skaits, samazinās saražotās produkcijas apjoms, tiek zaudēts darbs, lauki paliek tukšāki. Ganāmpulka atjaunošana ir daudz grūtāka, un tas ir ilgstošs process. Tālab ir nepieciešami atbalsta pasākumi, lai tā nenotiktu.”
Kādu valsts palīdzību var gaidīt lopkopji, kuri sūdzas par barības trūkumu? Ministrija: “Tā kā vairākas nozares šogad saskaras ar ļoti izteiktām problēmām un grūtībām, tādējādi tiek darīts viss iespējamais, lai sniegtu palīdzību lauksaimniekiem. Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielākus avansa maksājumus. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta avanss tiks izmaksāts 70 % apmērā, bet bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums - 85 % apmērā.
Šogad, ņemot vērā krasās cenu svārstības svaigpiena tirgū, Zemkopības ministrija rada iespēju palielināt piensaimniecības nozarei ciltsdarba maksājumus par 2 miljoniem eiro, un kopumā piensaimniecībai ir piešķirti un izmaksāti 8,2 miljoni eiro.”
Ministrijas pārstāvji turpina, ka kopš 2023. gada sākuma ir veikts aktīvs darbs, lai panāktu ES ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem. Reaģējot uz nelabvēlīgo tirgus situāciju, ar ko dažādas lauksaimniecības nozares daudzās dalībvalstīs saskaras,
vērtējot ne tikai tirdzniecības norises ar Ukrainu, bet arī nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus, augstās resursu izmaksas, lauksaimniecības produktu cenu samazināšanos un dažādus ar tirgu un tirdzniecību saistītus jautājumus (tostarp sarežģīto situāciju piena sektorā Latvijā un Lietuvā), Eiropas Komisija piešķīra papildu finansējumu ES lauksaimniekiem. Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts ir 6 796 780 eiro ar iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu, nepārsniedzot 200 procentus no piešķirtās summas.
Ārkārtas atbalsta mērķis ir lauksaimniekiem visvairāk skartajās nozarēs kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju dzīvotspēju. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi dalībvalstīm jānosaka pašām, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un ņemot vērā visvairāk skartajiem lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus.
Ministrija uzsver, ka atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un lai novērstu pārkompensācijas risku; atbalsta piešķiršanā dalībvalstīm jāņem vērā citi valsts vai ES atbalsti, kas piešķirti šo ekonomisko zaudējumu novēršanai. Zemkopības ministrija šobrīd izvērtē, lai noteiktu nelabvēlīgās situācijas visvairāk skartās nozares Latvijā, kurās lauksaimniekiem būs iespēja saņemt ārkārtas atbalstu. Tiks arī izskatīts jautājums par iespējamu līdzekļu paredzēšanu šim atbalstam arī no valsts budžeta.
Ņemot vērā, ka virkne nozaru šogad saskaras ar ļoti izteiktām problēmām un grūtībām, taču budžeta iespējas atbalstu sniegt ir ierobežotas, Zemkopības ministrija pieņems izsvērtus lēmumus negatīvās ietekmes mazināšanai.
Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aicinājuma 13. jūlijā tika sasaukta Krīzes vadības padome, kas atzina, ka pavasara salnu un ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā un meža atjaunošanā un ieaudzēšanā ir definējamas kā valsts mēroga dabas
katastrofa. Krīzes vadības padome aicināja saglabāt lauksaimniekiem tiesības uz atbalstu gadījumos, kad atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi tieši ietekmēja vai kavēja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi.
Ir palielināts valsts atbalsta apmērs īstermiņa aizdevuma veidā no 40 līdz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru. Atkārtoti iesniedzot LAD iesniegumu, būs iespēja saņemt papildu 20 eiro par hektāru.
Piešķirot marķēto dīzeļdegvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi lauksaimniekam par 2024./2025. saimniecisko gadu, Lauku atbalsta dienests, vērtējot minimālos ieņēmumus, ņems vērā labāko finanšu rādītāju par 2022. vai 2023. taksācijas gadu.
Zemkopības ministrija ir panākusi banku izpratni par saistību atlikšanu lauksaimniekiem, paredzēts arī lielāks kredītprocentu atbalsts un lielāks atbalsts sausuma apdrošināšanas riskiem nākamgad. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests gatavs atlikt un sadalīt nodokļu maksājumus.
Šos Zemkopības ministrijas tekstus ieteicams ierāmēt un pielikt pie sienas, lai vajadzības gadījumā varētu atgādināt ierēdņiem par publicētajiem solījumiem. Bet to ir daudz, un tie ir nopietni.
No dabasmātes nekādus solījumus nesagaidīsim, varam tikai cerēt uz viņas labvēlību, jo lietutiņš, kas pāris dienas lijis, ir spējis tikai atveldzēt zemes virskārtu. Lopkopji cer uz augusta un septembra atālu, lai varētu savākt vismaz daļu no nepieciešamās lopbarības. Ar grūtībām tiek pildīts skābbarības plāns: dažviet ir tā, ka no 20 hektāriem tiek izvestas 12 savācējpiekabes ar zāli, kamēr citugad no tās pašas platības izveda no 40 līdz 50 piekabēm.
Ja tā turpināsies un ja rudens pusē nebūs atāla, lopiem nebūs barības. Bet tas tiešām draud ar to, ka Latvijā var izbeigties piena un gaļas lopkopība. Par smago situāciju jādomā, tā jārisina jau tagad.
