Elita Veidemane / Autori

„Viss ir relatīvs: ja paskatāmies, kādi laiki brīžiem bijuši Latvijā, ja pavērojam, kas patlaban notiek Baltkrievijā un Krievijā, par spīti mūsu vietējām ķezām un ķibelēm – Latvija patlaban vēl aizvien ir laba miera osta,” vispirms izteicis bēdīgas prognozes, Arnis Kaktiņš nogludina rūgtumu ar mierpilnu atziņu. Šodien – saruna ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītāju Arni Kaktiņu.

„19% Latvijā izpīpēto cigarešu ir kontrabanda. Arī tie pasūtījuma slepkavas iebrauc caur Latvijas robežu, nosit advokātu ar dēli, nošauj futbolistu un atkal aizbrauc prom. Vai mūsu robeža ir caura kā siets?” – intervējot iekšlietu ministri Mariju Golubevu („Attīstībai/Par”), jautā kolēģis Imants Vīksne. „Šis ir tendenciozi uzdots jautājums,” atbild Golubeva, „nē, mūsu robeža nav caura kā siets.” Ar apzīmējumu „tendenciozi uzdots jautājums” parasti tiek ievadīta doma, ka vispār jau nav, ko atbildēt...

„Es pat varētu vairs neko ekstravagantu nedarīt, neizpausties sociālajos tīklos, esmu pārliecināts, ka arī bez tā visa nākamajās Saeimas vēlēšanās mēs uzvarēsim. Un tas dos man iespēju nonākt līdz premjera nominācijai. Mani neinteresē strādāt par Saeimas deputātu, es nekad neesmu gribējis būt deputāts, mani interesē vadīt valsti,” teic Aldis Gobzems, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" priekšsēdētājs. Šodien intervija ar viņu.

„Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parakstītais politiskais paziņojums* par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesībām nav juridiski saistošs,” intervijā kanālam „Rīga TV24” lielo noslēpumu atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Tas esot bijis „nostājas jautājums”, un tas iepriekš nebija jāsaskaņo. Nuja, privātpersona Kariņš publiski pauda savu privāto nostāju, iegrūžot valsti divdomīgā situācijā. Šoreiz klusēšana būtu bijusi kā zelts, bet sanāca kārtējā govs pļeka.

"A father with a gay son had come to me for a consultation. He was involved in LGBT public activities. "Everyone hates me," the son said. He usually dressed in some daring clothes, filmed himself and posted the video on Instagram. Of course, all the classmates knew it, and the least they did was sneer. Some also elbowed him,” says Viesturs Rudzītis.

„Pie manis uz konsultāciju bija atnācis tēvs ar dēlu – geju. Viņš bija ievilkts LGBT sabiedriskajās aktivitātēs. „Visi mani ienīst,” dēls teica. Viņš parasti ietērpās kaut kādās izaicinošās drēbēs, nofilmēja sevi un video ielika „Instagramā”. Protams, visi klasesbiedri to zināja, un mazākais, ko viņi darīja – viņi vīpsnāja. Kāds viņu laikam bija arī iedunkājis,” stāsta Viesturs Rudzītis.

„Ontūn, Ontūn!” – otrpus ceļam sauc Praņa, jo vajag iet pēc meijām, bet Ontūns aizgājis pie Staņislava – noprovēt alu. Tā ir svēta lieta, tā noprovēšana, jo var taču gadīties, ka uz Jāņiem būs negaršīgs alus. Tiešām? Nē, tā nu gan nekad nav bijis. Staņislava alus vienmēr bija dzirkstošs un apiņoti stingrs. Redzu, ka pāri Latgalei un Rušonai karsti peld baltputu mākoņi, un kāds arī iekrīt Staņislava alus mucās. Silti plūst manas bērnības vasara.

„Gan jau es kādreiz atbraukšu uz darbu ar motociklu,” smaidot saka Anita Muižniece. Motobraukšana ir viņas hobijs jau piekto gadu. Kaut kas stilīgs un citāds ir šajā solījumā atbraukt uz ministriju ar moci, un varbūt tieši tāpēc – arī cerīgs. Pretēji daudzu iepriekšējo ministru sterili stīvajai pareizībai un akadēmiskajai garlaicībai. Šodien intervija ar LR izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP).

„Modernās „rečekistes” visu pagriezušas kājām gaisā. Tā vietā, lai nostātos pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, „rečekistes” ir sākušas sargāt varu pret tiem, kuri to apdraud. Un nevajag man stāstīt, ka tas viss ir saistīts ar kaut kādiem principiem. Tas ir vienkārši bizness. Arī mani „rečekistes” ir mēģinājušas apsūdzēt melos... kurus es neesmu paudis. Ja mēs savā ceļā pievērsīsim uzmanību katram rejošam sunim, mēs nekad nenonāksim līdz mērķim,” ironizē Vjačeslavs Dombrovskis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par to un daudz ko citu – šodien intervija ar viņu.

Uzreiz pēc Latvijas Republikas okupēšanas 1940. gada 17. jūnijā sākās aresti un deportācijas. Sarkanā armija – saskaņā ar PSRS un LR 1939. gadā noslēgtajiem militārajiem līgumiem – Latvijā jau atradās ar pilnām tiesībām un nekaunīgu labsajūtu. Tie bija tūkstošiem militāristu un „brīvā līguma darbinieku” kopā ar ģimenēm. Arestu un deportāciju augsne jau bija sagatavota. Latvijas Republikas iznīcināšana sākās strauji un nenovēršami.

„Ja valsts kontrolieris ir tik principiāls, kādēļ viņš nerosina atlaist visu valdību, kas izplata sagrozītu, melīgu un divdomīgu informāciju? Nav ne dzirdēts, ne lasīts, ka Valsts kontrole būtu kaut ko aizrādījusi valsts augstākajām amatpersonām par šādu muldēšanu. Bet vēstule ar jautājumiem, kas tiek uzdoti valdošajiem, izrādās, ir „toksiska”, savukārt vēstules parakstītāji – gandrīz vai valsts nodevēji!” – tā izpaužas politvērotāji sociālajos tīklos.

Mana vecmamma Eleonora nekad nestāstīja par to, kas bija noticis Sibīrijā. Nezinu, kāpēc. Varbūt tāpēc, ka gribēja aizmirst. Bet rētas nav iespējams aizmirst – it sevišķi, ja tās ieplēstas dvēselē. Kārlim laimējās: viņa vecmamma atklāja notikušo.

"I am not opposed to expressing different opinions! In this case, there is a shadow of doubt over the employee, namely that she is involved in a disinformation campaign,” says Rolands Irklis, Chair of the State Audit Office (SAO), answering the question of whether he is worried that Līga Krapāne – God forbid! - might express her opinions again. I am talking about the “incredible daring” of Līga Krapāne, an employee of the SAO, to sign a letter of opinion about the vaccination process and the government's failures in this process.

„Es neiestājos pret atšķirīgu viedokļu paušanu! Šajā gadījumā pār darbinieku ir šaubu ēna, proti, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā,” teic Rolands Irklis, Valsts kontroles (VK) vadītājs, atbildot uz jautājumu par to, vai viņam ir bažas, ka Līga Krapāne – nedod, Dievs! – vēlreiz varētu paust savu viedokli. Runa ir par VK darbinieces Līgas Krapānes „neticamo uzdrīkstēšanos” – parakstīties zem viedokļvēstules par vakcinācijas procesu un valdības neizdarībām šajā procesā.

„Ministru daļējā nomaiņa bija valdības iekšējais „bizness”. Valdība smuki apveda ap stūri medijus, pasakot, ka viss notiks pēc pašvaldību vēlēšanām. Visi noticēja, spriedze tika noņemta, valdība klusi kuluāros visu sarunāja. Jautājums ir tikai tāds: cik ilgi mediji atcerēsies šo apčakarēšanu?” ironiski spriež politologs Filips Rajevskis. Šodien intervija ar viņu par pašvaldību vēlēšanām, valdības piruetēm un tuvo nākotni.

„Kas ir „naida runa”?” – jautā juriste un tiesību zinātņu doktore Baiba Rudevska. „Tas ir neskaidrs, izplūdis un subjektīvs jēdziens, kura attiecināšana uz konkrētiem gadījumiem ir atkarīga nevis no objektīviem kritērijiem, bet no „aizskarto” personu un tiesībsargājošo iestāžu subjektīvās uztveres. Tātad kāda cilvēka subjektīvā aizvainotība kalpos par pamatu tam, lai kādu citu cilvēku, kurš izmantojis savu vārda brīvību, sauktu pie kriminālatbildības?”

„Kopīgā aina ir līdzīga iepriekšējām vēlēšanām. Šogad labus panākumus guva NA, ZZS un LRA. Par lielākajiem šo vēlēšanu zaudētājiem var uzskatīt vairākas koalīcijas partijas: „Latvijas attīstībai”, „Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju. Nerunāsim par KPV LV, kuras vēlēšanu rezultāti bija ļoti pieticīgi,” teic Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA). Šodien – intervija ar Jāni Dombravu.

„Vēlos patiešām izteikt ļoti lielu atzinību Ilgai Šuplinskai. Viņa ir bijusi tāds simbols tam, kā ir jācīnās par savu nozari. JKP turpinās šo darbu, aizsāktās reformas,” Jaunās konservatīvās partijas boss Jānis Bordāns kvēli deklamē slavinošu dzeju savai partijas biedrenei Ilgai Šuplinskai, pie reizes palūdzot pamest ministres amatu – acīmredzot tāpēc, ka viņa ir bijusi simbols cīņai par nozari. Ne mazāk neloģiska ir citas ministres atnākšana – vēsturniece un filoloģe Marija Golubeva („Kustība Par”) nu komandēs iekšlietu orgānus.

„Šausmīgā steiga, ar kādu bīda likumprojektu, liek domāt par LGBT lobija spiedienu. Nav bijusi diskusija par likuma grozījumiem – ne ar tiesnešiem un advokātiem, ne ar policiju, ne ar mācībspēkiem un krimināltiesību speciālistiem,” teic tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska. Saeimā tiek bīdīti Krimināllikuma grozījumi, kas pavērs durvis vārda brīvības būtiskai ierobežošanai un liks cilvēkiem aizvērt mutes gluži tāpat kā padomju laikos. Baiba Rudevska komentē šo likumrades procesu Saeimā.

"The terrible haste with which the bill is being pushed suggests the pressure of the LGBT lobby. There has been no discussion about the amendments to the law - neither with judges and lawyers, nor with the police, nor with teaching staff and criminal law specialists,” says Baiba Rudevska, Doctor of Law and lawyer. Amendments to the Criminal Law are being considered in the Saeima, which will open the door to a significant restriction of freedom of expression and force people to shut their mouths just as in Soviet times. Baiba Rudevska comments on this legislative process in the Saeima.

„Protesta akcijās nogalināti astoņi vai deviņi cilvēki. Pirmais bojāgājušais bija Aleksandrs Traikovskis – viņu nošāva. Brestā gāja bojā Genādijs Šutovs – viņu sašāva, un viņš nomira slimnīcā. Gomeļā tika nogalināts Aleksandrs Vihors. Savukārt Romanu Bondarenko, kurš izgāja no savas mājas, lai uzzinātu, kāpēc nepazīstamas personas rauj nost baltsarkanās lentes, piekāva līdz nāvei. Mirušu atrada protestu dalībnieku Ņikitu Krivcovu. Tādu gadījumu diemžēl ir daudz,” stāsta Baltkrievijas žurnāliste Dzijana Seradzjuka.

„Māsa pateica, ka vairs nevēlas mani redzēt savās mājās, un piekodināja, lai es nedomāju tuvoties viņas bērniem,” valdot asaras, stāsta kāda sieviete. Viņa, neticot pretkovida vakcīnu pozitīvajam iedarbīgumam un jēgai, jau sen izvēlējās iet nevakcinēšanās ceļu. Viņas māsa – tieši pretēji – ir dedzīga vakcinēšanās atbalstītāja. Nu ģimene ir sašķēlusies. Izskatās, ka uz ilgu laiku. Un tas nav vienīgais šāds gadījums.