Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā krasi aktivizējušies „visu ģimeņu” aizstāvji. Lietuviešu laikraksts „Respublika” ziņo, ka Seima liberāļi piedāvā patlaban izskatāmajā civilās savienības likumprojektā iekļaut atrunu, ka civilās savienības juridiska noslēgšana nerada ģimenes tiesiskas attiecības. Izklausās absurdi, bet tādā veidā acīmredzot iespējams pielauzt uz balsošanu tos deputātus, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl šaubās atbalstīt civilās savienības likumu.
Šāda atruna paredzēta tiem, kuri pēc šaubīšanās ar skābiem ģīmjiem tomēr balsotu par „visu ģimeņu” aizstāvību, tajā pašā laikā nevēlēdamies izskatīties slikti tradicionālo ģimeņu aizstāvju acīs. Bet tādu Lietuvā - tāpat kā Latvijā, - ir absolūts vairākums.
Daudzās valstīs civilā partnerība tiek pasniegta kā „diskriminācijas likvidēšana”. Taču šo pašu valstu pieredze liecina arī par ko citu: par centieniem mainīt tradicionālās ģimenes jēdzienu, būtībā - par centieniem likvidēt šādu ģimeni. Gan Lietuvā, gan Latvijā sabiedrības vairākums iebilst pret viendzimuma pāru pielīdzināšanu ģimenēm, tāpēc „visu ģimeņu” aizstāvji rīkojas gudrāk: zinot sabiedrības pretestību, uz priekšu jāiet mazākiem soļiem, toties pārliecinoši - lai katrs nākamais solis veicina neapturamu notikumu secību.
Kas notiek? Notiek kampaņas medijos, sevišķi - sabiedriskajos, daudzviet tiek izmantoti arī privātie mediji - tiem asinsnaudu maksā dažādi fondi, nereti ir arī valsts atbalsts. Notiek tiesas prāvas, lai divu vīriešu vai divu sieviešu savienību atzītu par ģimeni. Nebūs brīnums, ja arī svingeru klubi pieteiksies par ģimenēm. Visas šīs „kustības” aktivitātes beidzas vienādi: ar pieprasījumu adopēt bērnus.
Diemžēl Igaunijā nesen tika pieņemts likums par laulību vienlīdzību, un no 2024. gada 1. janvāra tur varēs apprecēties divas pieaugušas personas neatkarīgi no dzimuma. Latvijas „visu ģimeņu” aizstāvjiem šis lēmums ir kā meduskūka.
Tomēr vajadzētu atcerēties, ka ģimene ir divu vai vairāku cilvēku kopums, kurus saista laulība vai asinsradniecība, kur tēvs ir vīrietis, māte - sieviete. Pamatģimene ir tāda, kurā ietilpst vecāki un viņu bērni, paplašināto ģimeni veido radinieki no vairākām paaudzēm - māsas, brāļi, vecvecāki, tēvoči, māsīcas, brālēni, mazbērni... Ģimenē var ietilpt arī adopcija. Bet ģimene NAV divi vīrieši vai divas sievietes, nerunājot nemaz par plašāku seksa partneru pulciņu.
Turklāt zināmas neērtības šiem „visu ģimeņu” apoloģētiem varētu sagādāt arī tas, ka Satversmes 110. pantā ir teikts, ka valsts „aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti”. Ak, jāmaina Satversme? Tam nepieciešamas divas trešdaļas no Saeimas deputātu balsīm. Šajā Saeimas sastāvā tas nav iespējams. Jācer, ka arī nākamajās Saeimās tomēr pietiks saprātīgu, konservatīvu deputātu.
Un vēl. ES dokumentos, kuros ir runa par ģimeni, ir skaidri norādīts, ka definēt to, ko nozīmē laulība, ir dalībvalstu kompetencē. Tātad - katra valsts izlemj to, kā juridiski un likumiski definēt laulību. Līdz ar to - kā jau tika teikts, - ģimene ir divu vai vairāku cilvēku kopums, ko saista laulība vai asinsradniecība.
Cerēsim, ka Latvijas iedzīvotāji un līdz ar viņiem arī likumdevējs un valdība iestāsies par tradicionālajām ģimenēm un to aizsardzību, nevis par to nonivelēšanu līdz nulles līmenim.
