„Roberts peldēja pāri Lielupei. Atpakaļceļam pietrūka spēka...” – teic Roberta mamma – grafiķe un gleznotāja Lilija Dinere. Tas notika 15. jūnijā, un Robertu atrada tikai pēc pāris dienām. Mājiņa Jūrmalas Valteros palika tukša – vien sunīte Lapsa skumji sēdēja un gaidīja saimnieku. Turpat bija arī kaķītis. Roberts ļoti mīlēja savus dzīvniekus.
Roberts Diners - mākslinieks, kam tuva mitoloģiska tēlainība, un savus darbus - īpaši sīkplastiku, - veidoja šīs tēlainības valodā. Visos Roberta darbos bija savs noslēpums, un viņš, šķiet, sarunājās ar tiem gariem, kas dzīvoja viņa īpatnajos tēlos. Un tēli bija dažādi - sākot ar cilvēkiem, beidzot ar dzīvniekiem.
Roberts studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), piedalījās mākslas plenēros un simpozijos, un tajos viņš guva ierosmi bakalaura darba tēmai. 2002. gadā mākslinieks absolvēja LMA, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās par darbu „Ojārs Feldbergs un Pedvāle”.
Maģistra studijas Roberts turpināja LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozarē. Veins no viņa pedagogiem bija tēlnieks Gļebs Panteļejevs. 2004. gadā Roberts Diners ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.
Izstādēs Roberts sāka piedalīties, jau studējot LMA, un pirmā bija 2.Vispārējā Latviešu mākslas izstāde 1998. gadā. (bij. Izstāžu zāle “Latvija”, LNMM, 1998). Pēc tam mākslinieks savus darbus eksponēja ļoti daudzās izstādēs: viņš bija aktīvs to dalībnieks - gan Latvijā, gan ārzemēs. Bieži vien izstādes notika, piedaloties arī Lilijai Dinerei. „Mums bija ciešs garīgs kontakts,” stāsta Lilija Dinere.
Brīnišķīga izstāde tika atklāta Jūrmalā 2015. gadā: Roberts kopā ar Kristapu Strautu izveidoja brīvdabas izstāžu tēlniecības projektu Jūrmalas pludmalē pie Dzintaru koncertzāles: tie bija „Atradumi”. Savukārt „Mākslas Molu” varēja aplūkot 2016. gadā, bet „Jūrmalas leģendas” - 2017. gadā.
Roberts Diners bija Latvijas Māksliniku savienības biedrs kopš 2001. gada. Bet tas, šķiet, nebija viņa svarīgākais mērķis: viņam galvenais bija - radīt. Savus mazos darbiņu Roberts dāvināja draugiem, lielie - rotāja izstādes. Roberts bija labestības pārpilns, bija gatavs palīdzēt ikvienam. Tik žēl, ka neatradās neviens, kurš viņam palīdzētu izkļūt no ūdens skavām. Tāpēc šodien var teikt, ka Roberts nevis aizgāja, bet gan iepeldēja Mūžībā. Ardievu, Robert. Gan jau reiz tiksimies, un Debesu pļavās tu ne tikai veidosi savus tēlus, bet arī pļausi zāli un saudzēsi dzīvniekus.