“Kremli jaunam ļaunumam var iedvesmot ne pārāk spēcīgā pasaules reakcija uz Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu,” nesen teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Grūti paredzēt, vai iespējamā Zaporižjas atomelektrostacijas uzspridzināšana, ja par to izšķirsies Kremļa bandīti, “pamodinās” Eiropu no kara ierastības. Bet Zaporižjas AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un viena no 10 lielākajām pasaulē. Sprādziena sekas var būt neparedzamas.
Par to, kā Latvijas dienesti gatavojas reaģēt uz notiekošo, “Neatkarīgajai” stāsta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts: “Sekojam informācijai, kas nāk no Ukrainas. Mēs esam nosacīti drošā zonā, jo atrodamies pietiekami tālu no Zaporižjas AES - vairāk nekā 1000 kilometru. Atomelektrostacijām ir noteiktas četras vai piecas drošības zonas. Tie ir pieci kilometri ap AES - tā ir visaktīvākā zona, kur nepieciešama tūlītēja evakuācija, tad ir 30 kilometru zona, kurā nepieciešama joda profilakse. Tālāk ir 100 kilometru zona un 300 kilometru zona.”
Nakurts piebilst, ka nevar zināt, kādi būs nokrišņi, un tā ir katras valsts problēma. Radioaktīvajam piesārņojumam nonākot atmosfērā, viss tālākais ir atkarīgs no tā, kādi ir valdošie vēji, kāds būs vēja virziens konkrētajā brīdī. “Mūsu Radiācijas drošības centrs ar savu monitoringa staciju ir pieslēgts Eiropas kopīgajam tīklam, un, ja kaut kas notiek, respektīvi, ja tiek konstatētas radiācijas līmeņa izmaiņas, pirmā stacija, kas to detektēs, raidīs ziņu visu valstu radiācijas drošības centriem,” saka Nakurts.
Latvijas līmenī Civilās aizsardzības pārvaldei ir sadarbība ar Latvijas vides un ģeoloģijas meteoroloģijas centru, ir savstarpēja vienošanās, lai sekotu līdzi tam, kā notiks radioaktīvā mākoņa kustība - ja tā notiks. Tad varēs noteikt potenciāli piesārņotās zonas. Ir arī vienošanas ar visiem nacionālajiem TV un radio kanāliem, lai pārraidītu nepieciešamo informāciju. Ja situācija būs ļoti kritiska, tiks ieslēgtas sirēnas. Pēc tam, kad cilvēki dzird sirēnas, ir jāieslēdz radio un TV. Sociālie tīkli un elektroniskie mediji arī informēs par notiekošo.
“Vienmēr aicinām iedzīvotājus: nevis klausīties, ko stāsta kādi “gudrie”, bet uzticēties tikai valsts dienestiem. Tas ir Radiācijas drošības centrs, meteoaģentūra. Tie būs pirmie avoti, kas izskaidros situāciju: ir mums draudi vai to nav. Netiks ierosināti kādi pasākumi, lai kaut ko ierobežotu, pirms nebūs skaidra bilde: mēs spējam vai nespējam ar esošajiem resursiem un mehānismiem paveikt to, kas jāpaveic cilvēku drošībai. Tiks pieslēgta MK krīzes padome. Ierobežojumi varētu būt, piemēram, tādi: neiet ārā no telpām. Tad acīmredzot tiks pieprasīta ārkārtas situācijas izsludināšana. Ja būs jāievēro tikai piesardzība, respektīvi, ka netiek rekomendēts pamest telpas, šī rekomendācija būs nesaistoša,” skaidro Nakurts.
Ja būs sliktais variants, proti, ja nokrišņi nāks Latvijas virzienā, tad Radiācijas drošības centrs kopā ar citiem dienestiem, kam ir radiometri, tiks iesaistīti virsmas monitoringa veikšanā. Teritorija tiks sadalīta tādos kā kvadrātos, un tos pakāpeniski pārbaudīs. PVD organizēs augsnes un ūdens paraugu ņemšanu. “Tas, protams, būs laika un resursu ietilpīgs process. Ja mums kaut kā pietrūks, varēsim izmantot ES civilās aizsardzības mehānismus, un tas nozīmē: pieprasīsim radiometrus vai ekspertīzi, kā arī komandu, kas to spēj veikt. Šis mehānisms tika izmantots kovidlaikā, lai varētu iegūt papildu resursus,” teic Nakurts.
“Mēs esam optimisti, tomēr - reālisti. Ja godīgi - mēs gatavojamies sliktākajam scenārijam. Ceru, ka mūsu gatavošanās būs tikai gatavošanās,” brīdinoši piebilst Nakurts.
