Elita Veidemane / Autori

Stambulas konvencija atkal nāk virsū kā lietuvēns, un šoreiz dažādus tās aspektus trešdien skatīja Saeimas Ārlietu komisijā, ko vada Rihards Kols (NA). Komisijas sēdē piedalījās sabiedrisko iniciatīvu portāla “manabalss.lv”, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas pārstāvji un Saeimas deputāti. Ministrijas, protams, karsti aizstāvēja konvencijas ratifikāciju, dažas deputātes aizrāvās ar briesmu stāstiem, bet Kols mēģināja būt objektīvs.

Bizness pāri visam! Aptuveni tāds varēja būt zemsvītras skaidrojums Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Krievijas galvenā kara noziedznieka Vladimira Putina tikšanās faktam. Abi pat necentās panākt Melnās jūras graudu iniciatīvas atjaunošanu, jo tas, izrādās, nebija svarīgākais mērķis.

Latvijas krievu savienība (LKS) kārtējo reizi izcēlās ar kārtējo aktivitāti: pie Saeimas tika sarīkots “pikets par dzimto krievu valodu – pirms traģiskā 1. septembra, kad pirmklasnieki nedrīkstēs mācīties krievu valodā”. Piketa fotomirklis, kurā varēja aplūkot partijas līderi Miroslavu Mitrofanovu un aktīvisti, Rīgas domes deputāti Innu Djeri, tika ievietots tīmeklī. Un tad bija tikai viens jautājums: kāpēc šī politkopa joprojām nav likvidēta?

Otrdienas Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt projektu “Rīgas Latviešu biedrības nama (RLBN) atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programma 2023.–2030. gadam”. Pēc mīņāšanās uz vietas valdība (aizejošā) beidzot pieķersies būtiskiem darbiem, kam šoreiz ir labi nolūki. Ir pamats cerēt, ka neaktivizēsies tradicionālie latviskā gara sliktie atzari – strīdi, kašķi, nenovīdība un lipīgas rociņas, kam pieķeras katrs naudas gabaliņš, kas slikti piestiprināts.

“Līgumcena: 56 190,07 eiro” – mums vēsta Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Tur teikts, ka Veselības ministrija atklātā procedūrā “iepērk” īpaši dārgas konferences organizēšanu. “Pirkuma” piegādātāja ir Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Līgums ar to noslēgts šā gada 24. jūlijā.

Valdis Dombrovskis (JV), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, būtu gatavs turpināt darbu arī nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā, ja šāda iespēja būtu, to viņš apliecināja intervijā Latvijas Televīzijā. Savukārt Krišjānis Kariņš (JV) intervijā aģentūrai “Politico” vēstīja, ka viņš “nejūtas īpaši noguris” un viņa interese ir turpināt nodarboties ar politiku. Viņa skatiens nešaubīgi ir vērsts uz eirokomisāra amatu. Konkurenti!

“Humanitāro profesiju pārstāvju pie mums saražots ļoti daudz, var pat teikt, ka ir divas zudušās paaudzes – ja viena paaudze ir divdesmit gadi. Savukārt inženiertehnisko un to atbalstošo profesiju pārstāvju mums ir absolūts iztrūkums,” sarunā ar “Neatkarīgo” pragmatiski spriež Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Par profesijas izvēli domāt nekad nav par vēlu, it sevišķi, ja tuvojas Zinību diena – 1. septembris.

Latvijas studenti sadarbībā ar Engures ostas pārvaldi un uzņēmējiem veic pētījumus un eksperimentus, kā racionālāk atbrīvot jūru no nogrimušajiem zvejas tīkliem jeb “spoku tīkliem” un kā, tos pārstrādājot, iegūt jaunas, vērtīgas lietas.

“Mēs nevarējām noskatīties Latvijas un Francijas komandu spēli basketbolā, jo mums nerāda TV3,” tā un līdzīgi sūdzējās daudzi cilvēki. Protams, var pavīpsnāt par viņu neprasmi darboties ar dažādiem digitālajiem rīkiem, ar kuru palīdzību varēja sekot līdzi spēlei, tomēr rodas arī cits jautājums: kāpēc šo nacionāli nozīmīgo spēli netranslēja mūsu nacionālā un sabiedriskā televīzija?

Kijeva un Vašingtona jau nedēļām nevarot vienoties par Ukrainas pretuzbrukuma stratēģiju, ziņo “The Wall Street Journal”, Polijas interneta portāls “wnp.pl” un citi mediji. Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” aicina nesteigties ar secinājumiem.

Somija pēta iespējas ražot bruņutransportierus Ukrainā, ziņo Igaunijas tīmekļa portāls “err.ee”. Tās ir iespējas, kā vēl vairāk palīdzēt Ukrainai, saka Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena. Faktiski tas nozīmēs, ka Ukrainā drīz varētu sākties bruņutransportieru “Patria” licencēta ražošana. Nesen arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka Ukraina ir ieinteresēta šāda veida ražošanas attīstībā. Ko par bruņutehnikas un ieroču ražošanu domā Latvijas militārais resors?

Gaismas pārpilns. Tāds, spriežot pēc fotogrāfijām un atstāstiem, bija katoļu bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura 130. dzimšanas dienu šogad atzīmēs cilvēki, kuri ciena un piemin slaveno latgalieti un viņa devumu garīguma saglabāšanā. Boļeslavs Sloskāns piedzima 1893. gada 31. augustā Stirnienes pagasta Tiltagalā, bet pieder viņš ne tikai Latgalei vai Latvijai, bet arī Baltkrievijas, Krievijas, Beļģijas, Eiropas un faktiski visas pasaules kristiešu kopienai.

Otrdien slēgtā valdības sēdē Iekšlietu ministrijai tika uzdots sagatavot Imigrācijas likuma grozījumus: Krievijas pilsoņiem divu gadu laikā jānokārto latviešu valodas pārbaude, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Tas nozīmē, ka 1. septembrī neviens nezaudēs savu termiņuzturēšanās atļauju (TUA), nebūs jākārto nekādi latviešu valodas eksāmeni, jo skaidrs, ka “divi gadi” pagarināsies vēl uz “diviem gadiem”, pēc tam vēl… uz diviem. Nav zināms, vai tas būs pēdējais šīs “valdības” spļāviens Latvijas sejā, bet paspēt vēl var daudz ko.

Nacistiskās Krievijas agresija dažādu valstu aizsardzības plānos ievieš korekcijas, un tādas acīmredzot realizēsies arī kaimiņvalstī Lietuvā: portāls “kauno.diena.lt” ziņo, ka Valsts aizsardzības ministrija apsver bruņotai aizsardzībai apmācāmo pilsoņu skaita palielināšanu. Iesaukšanas sarakstos varētu iekļaut visus jauniešus, kuri sasnieguši 17 gadu vecumu. Arī studentiem būtu obligāti jākalpo valstij: viņi vairs nevarētu atlikt dienestu.

Kad Latvijas Radio (LR) uzsāka raidījumu sēriju “Dzīve bez robežām”, katru darba dienu stāstot par homoseksuāliem cilvēkiem, kas dzīvo dažādās Eiropas valstīs, tas nebija nekāds brīnums: vai nu mazums tēmu, ko sabiedriskais medijs uzskata par svarīgām? Kad LR ēterā nokļuva stāsts par Robertu Putni, loģiski radās jautājums: vai sabiedriskais medijs reklamēs arī Putņa homoseksuālās pornogrāfijas piedāvājumus, kas pārpludinājuši sociālos tīklus?

Latgale nav iespējama bez pārsteigumiem. Arī šogad tie bija. Piemēram, Daugavpils. Domājām: latviešu valodu nedzirdēsim. Nē, mēs nedzirdējām krievu valodu. Ak, jā, kāda kundzīte man krieviski pajautāja: kur atrast bankomātu? Es latviski atbildēju: kā, lūdzu? Viņa zibenīgi pārgāja uz latviešu valodu, un viss tika noskaidrots. Protams, tas nav galvenais aspekts, lai raksturotu Latgali, turklāt ne visur viss ir ideāli. Bet ceļojums varēja sākties…

“Kas ir tās izcilās kvalitātes, kuru dēļ Evika Siliņa ir izvirzīta par “Jaunās vienotības” premjera amata kandidāti? Varbūt makroekonomikas jautājumu pārzināšana? Varbūt viņai padomā valsts pārvaldes inovatīvi risinājumi?” vaicā kāds politikas vērotājs. Jāteic, vientiesīgi jautājumi. Kvalitātes slēpjas citur. Mēģināsim tās izprast.

“Šobrīd “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei,” pirmdien tviterlentē pauda nu jau ekspremjers Krišjānis Kariņš. Vai AS un NA kaut ar pušplēstu zilbi iebilda ekspremjera meliem par darbu bloķēšanu? Neesmu dzirdējusi. Un jūs?

Skatoties nākotnē, faktiski būtu tikai viens jautājums, ko uzdot nākamajam Ministru prezidentam: kā jūs plānojat aizsargāt Latvijas nacionālās intereses? Vienlaikus sarežģīts un vienkāršs jautājums. Taču – tā kā uz to neatbildēja ekspremjers Kariņš, atbildi nāksies meklēt un skaļi teikt nākamajam premjeram.

Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?

“Kamēr atklāti rīkli pušu negriež, tikmēr jau varam paciest,” rūgti ironizē kāds sabiedrības vērotājs, komentēdams nule saņemtos elektrības rēķinus, kas šokējuši lielu daļu šīs enerģijas patērētāju. Bet nu jau ir sajūta, ka griež gan to rīkli mums pušu, turklāt ar pareizības izteiksmi sejā, sak, tas ir “jaunais normālais” – kā izteicās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

“Mēs jūtam Krievijas draudus no Kēnigsbergas ne tikai Polijā vien. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem,” teikts poļu interneta portālā “wnp.pl”. Un tas ir saprotams: nelielo teritoriju Baltijas jūras krastā, ko Krievija savulaik – pēc Otrā pasaules kara – ir anektējusi un nodēvējusi par Kaļiņingradas apgabalu, no Baltkrievijas teritorijas šķir tikai Suvalku koridors. To daudzi ir nodēvējuši par aizsardzības sistēmas Ahilleja papēdi: ja krievi “aizver” šo koridoru, Baltijas valstis ir kā nogriezts pīrāga gabals – bez sauszemes pieejas citām NATO valstīm.