Lielauces baznīcas un ērģeļu vairs nav, bet koncerts notiks
Lielauces baznīca 9. jūnijā pulksten 18 svinēs jubileju ar garīgās atdzimšanas koncertu: ir 280 gadi pagājuši kopš pamatakmens iesvētīšanas un 200 gadi – kopš ērģeļu uzbūvēšanas. Koncerts notiks pie baznīcas drupām, jo arī ērģeļu vairs nav.
Uz koncertu aicina izcilais saksofonists Aigars Raumanis un soprāns Iveta Apine, kas kopā ar Rīgas Doma ērģelnieku Aigaru Reini atskaņos Georga Frīdriha Mīteļa baznīcas būvniecības laikā Rīgā rakstītu mūziku, kā arī latviešu komponistu - Emīla Dārziņa, Ērika Ešenvalda, Romualda Jermaka, Ingmāra Zemzara un Jāņa Lūsēna skaņdarbus. Koncertu organizē biedrība “Lielauces attīstībai” ar Dobeles novada pašvaldības atbalstu. Sirsnībā un gaišumā ievadvārdus teiks Vecauces evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Jānis Erno.
Lielaucē ir bijušas trīs koka baznīcas - tā liecina vēstures avoti, bet ceturtā - mūra baznīca - tika uzbūvēta pusotra gada laikā. Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā izpētes projekta laikā tika noskaidrots precīzs pamatakmens likšanas datums, un tas ir 1744. gada 9. jūnijs.
1744. gadā par baznīcas būvkungiem iecēla Vecauces muižas īpašnieku Hermani Frīdrihu fon Grothusu un Vītiņu muižas īpašnieku Engelbrehtu Aleksandru fon Fītinghofu. Tad sākās jaunās baznīcas būvniecība.
Baznīcas pamatakmeni rotāja sudraba plāksne, kurā bija iegravēti Polijas karaļa, kā arī baznīcas kompatronu un būvkungu vārdi. Baznīcas būvniecībai nepieciešamos materiālus piegādāja draudzes muižas, bet darbu apmaksai tika izmantoti draudzes muižnieku dāvātie līdzekļi. 40 000 ķieģeļu baznīcas būvniecībai veda no Jaunpils. Mūrnieka darbus veica mūrniekmeistars Pēteris Dua. Baznīca tika uzcelta garāka un platāka, nekā paredzēja celtniecības līgums. Jauno baznīcu iesvētīja 1745. gada 12. decembrī.
Baznīcai bija mūra sienas, pati celtne segta ar dakstiņu jumtu. Dievnamam bija neliels, virs kores ieejas galā būvēts koka tornītis, ko pilnībā sedza tam uznaglotas melnā metāla skārda plāksnes.
Lielauces baznīcas lielākās vērtības bija kokgriezumi ap altāri, kanceli un ērģelēm. Kancele tapusi vienā laikā ar altāri un mantota no iepriekšējās koka baznīcas. Grezno kokgriezuma kanceli Lielauces baznīcai dāvinājusi kambarjunkura Ēvalda fon Sakena sieva Katarīna, dzimusi fon Fītinghofa. Altāri baznīcai uzdāvināja Vītiņu muižas īpašnieks Gothards Ernsts fon Fītinghofs - Šēls un viņa sieva Doroteja Luīze, dzimusi fon Netelhorsta (Īles muižas īpašnieka meita).
Savukārt ar zeltu un sudrabu rotāto biktssolu baznīcai dāvinājis majors fon Bolšvings. 17. gadsimtā muižnieki sacentās ar dāvinājumu greznību, kas bija goda lieta. Pateicoties šai sacensībai, baznīca ieguva tik greznu izskatu. Baznīcas iekārtas priekšmeti bija nozīmīgi Kurzemes manierisma un baroka dekoratīvās mākslas paraugi.
Lielauces baznīca ir bijusi centrālā baznīca plašākā apkaimē, ko devēja par draudzes novadu. Draudzes novadā ietilpa 15 muižas, tostarp Īle, Vecauce, Jaunauce, Ropmuiža, Ķevele, Bēne, Zebrene, Vadakste, Sirmele, Krūškalne, Slagūne, Sniķere… Īles baznīca un Vecauces baznīca (līdz 1935. gadam) bija Lielauces evaņģēliski luteriskās baznīcas filiālbaznīcas.
Otrā pasaules kara beigās, 1944. gadā, kad Lielaucei cauri stiepās Kurzemes cietokšņa aizsardzības līnija, baznīcas tornis, ko izmantoja vācu artilērijas uguns koriģētāji, tika sašauts. Gāžoties tornis sagrāvis trešdaļu baznīcas jumta un griestu.
Astoņdesmit gadus drupas stāvēja neskartas. Kopš 2021. gada aprīļa biedrība “Lielauces attīstībai” ir organizējusi 12 talkas, kurās likvidēts apaugums, izvākti gruveši, salaboti kapsētas krusti, sakārtotas kapenes. 2022. gadā te īstenots Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēts projekts “Lielauces baznīcas mūru iekonservēšanas priekšizpēte”, kas ir pirmais solis uz baznīcas mūru pasargāšanu no tālākas sabrukšanas.
Informāciju par Lielauces baznīcu sniedza Rīgas Doma mūzikas direktors, katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis