Vai Saeima paslīdēs uz Rēzeknes banāna mizas?

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.

Saeimas lēmums bija konceptuāli pirmajā lasījumā skatīt Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu. Tas tika virzīts, ņemot vērā to, ka pašvaldība esot pieļāvusi “Likuma par budžetu un finanšu vadību”, likuma “Par pašvaldību budžetiem” un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatēja, ka Rēzeknes nu jau bijušā mēra Aleksandra Bartaševiča vadībā pilsēta bija nonākusi ekonomiskās grūtībās un vairs nespēja pildīt savas finanšu saistības. 2023. gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības.

Šādos apstākļos ministre atstādināja Bartaševiču no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet tās spriedums vēl nav zināms.

Par bijušā mēra Bartaševiča darbību rēzekniešiem ir dažādi uzskati. Vieni apgalvo, ka populārāku mēru būs grūti atrast un ka atkārtotās vēlēšanās Bartaševiču ievēlēs atkal. Negaidīti (varbūt tieši prognozēti?) savu atbalstu, solot politisko sadarbību, Bartaševičam paudis Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”). Savukārt citi izsaka gandarījumu, ka Bartaševičs vairs nav “pie šprices”.

Latgales koktēlnieks un aktīvs politisko norišu vērotājs Antons Rancāns komentē situāciju: “Lielākā daļa Rēzeknes domes ir Bartaševiča piekritēji. Tie daži, kuri ir opozīcijā, tāpat neko nevar izdarīt. Atstādinātā Bartaševiča vietā iecelts Aleksejs Stecs, kurš pūš Bartaševiča stabulē.” Jāpaskaidro, ka pēc atstādinātā priekšsēdētāja aiziešanas par Stecu nobalsoja astoņi no 12 domes sēdē klātesošajiem deputātiem. Stecs dzimis 1980. gadā, beidzis Baltkrievijas Valsts Ekonomikas universitāti. Rēzeknes domē 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts no partijas “Saskaņa” saraksta. Pēc tam, kad tika nodibināta partija “Kopā Latvijai”, Stecs iestājās tajā.

“To gan grūti pierādīt, bet ļaudis runā, ka Bataševičam tiešā vai pastarpinātā veidā piederot puse Rēzeknes,” tā Rancāns. “Stāsta, ka liela daļa Bartaševiča pārbaudītāju tiek nopirkti, un visi balsta cits citu, lai beigu beigās atbalstītu tieši Bartaševiču. Manuprāt, lai mainītu Rēzeknes situāciju, vajadzētu apvienot pilsētu ar novadu, jo novada pamatā ir latviskais akcents,” turpina Rancāns.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis sarunā ar “Neatkarīgo”, raksturojot Rēzeknes situāciju, teic: “Visprecīzāk ir pateicis Saeimas juridiskais birojs: nav pietiekama pamatojuma, ka būtu konstatēts likumpārkāpums, tāpēc nav nekāda tiesiska pamata domes atlaišanai. Nav atkārtoti būtiski likumpārkāpumi.”

Rēzeknes problēmas sākās vairāk nekā pirms pusgada, un tad arī Kaminskis piekrita, ka Rēzeknes dome nav lemtspējīga. “Tajā brīdī tad arī vajadzēja lemt par domes atlaišanu,” tā Kaminskis, “bet šobrīd situācija ir tāda, ka Rēzeknes pašvaldība ir novērsusi pārkāpumus, budžets ir pieņemts, saskaņots ar attiecīgajām institūcijām - gan ar VARAM, gan ar Finanšu ministriju. Domes sēdes notiek Pašvaldību likumā noteiktajā biežumā, lēmumi tiek pieņemti, iedzīvotājiem tiek nodrošināti paredzētie pakalpojumi. Tas viss nozīmē, ka Rēzeknes dome ir rīcībspējīga.”

Kaminskis piebilst, ka Rēzekne sodu jau vienreiz ir saņēmusi: tika atstādināts domes priekšsēdētājs.

“Likuma anotācijai jābūt atbilstoši sakārtotai, lai būtu pamats atlaist Rēzeknes domi. Kāda jēga pieņemt neargumentētu likumu, ar kuru pēc tam Rēzekne ies uz Satversmes tiesu?” retoriski vaicā Kaminskis. Tas ir slidens jautājums, un Saeima nav ieinteresēta galīgajā lasījumā pieņemt nekvalitatīvu, uz emocijām balstītu likumu, viņš piebilst. “Un runa jau nav tikai par Rēzekni, tā var būt jebkura pašvaldība, kas pakļauta līdzīgiem riskiem. Rēzeknes dome Stabilizācijas padomē ir iesniegusi visus pieprasītos dokumentus, dome izpilda visu, kas uzdots,” tā Kaminskis, “tas nozīmē, ka dome ir lemtspējīga.”

Ja Saeima tomēr lems par Rēzeknes domes atlaišanu, var rasties problēmas, tās pārstāvjiem vēršoties Satversmes tiesā: nekvalitatīva argumentācija var radīt valstij krietnus zaudējumus. Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis atgādina, ka pašvaldības atlaišana ir reta prakse arī Latvijā un to jāspēj juridiski pamatot. Tikpat labi var gadīties, ka Saeima, pieņemot nekvalitatīvu lēmumu, paslīd uz Rēzeknes banāna mizas.

Komentāri

15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.