Eiropas Parlamentā (EP) no Nacionālās apvienības (NA) iekļuva Roberts Zīle un Rihards Kols. Pārsteigumu nav, NA ir otrajā vietā pēc “Jaunās vienotības” (JV) balsu skaita ziņā, kaut arī sākotnēji tika prognozēts, ka uzvarēs NA. JV uzvaras labā nostrādāja “Dombrovska faktors” un “Kariņa faktors”. Pirmais – kā pozitīvais pienesums, otrais – kā negatīvais, jo daudzi gribēja Kariņu vienkārši izsvītrot, bet to nevar izdarīt bez JV biļetena paņemšanas. Šodien – ekspresintervija ar EP deputātu Robertu Zīli.
Kā vērtējat Nacionālās apvienības sniegumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Vērtēju kā labu. Salīdzinot ar iepriekšējām EP vēlēšanām, mums plusā ir aptuveni 40 000 balsu. Arī iepriekšējās vēlēšanās nebija slikti: toreiz tāpat bija divas vietas EP. Rezultāts ir labs, tomēr gribējās uzvarēt “Jauno vienotību”. Vairāku faktoru dēļ uzvarēja JV, iespējams, tāpēc, ka par viņiem nobalsoja iepriekš neizlēmušie vēlētāji. JV mobilizēja savus vēlētājus - ar to, ka “Jaunajai vienotībai”, viņuprāt, uzbrūk nepamatoti.
Kas gan tur bija nepamatots? Paši izraisīja šos skandālus, pašiem pēc tam vajadzēja arī to visu izstrēbt.
Nē, viņiem tā šķita, ka uzbrukumi ir nepamatoti. Tāpēc vēlētāji strauji tika mobilizēti. Krišjānim Kariņam bija 33 000 svītrojumu, kas ir ļoti daudz, un es runāju ar daudziem sena gadagājuma cilvēkiem, kuri teica, ka grib izsvītrot Kariņu. Mēģināju skaidrot, ka tas īstenībā ir par labu JV, jo biļetens tiek paņemts, kaut arī Krišjānis tiek svītrots…
Bet kāpēc cilvēki balsoja par Dombrovski? Ko viņš labu ir darījis Latvijai?
Viņa elektorāts to ainu redz mazliet citādi. JV elektorāts EP balsojumā ir proeiropeisks. Tur ir daudz valsts pārvaldē strādājošo, bet ir arī inteliģence un radošo profesiju pārstāvji. Viņi redz, ka Dombrovska amats ir būtisks, viņš Eiropas Komisijā ir pirmajā trijniekā, viena no fon der Leienas “rokām”. Tas JV vēlētājiem ir ļoti svarīgi.
Bet kāds Latvijai no tā labums?
Viņš nemaz nevar darīt neko tieši Latvijas labā. Viņam vienmēr ir jādara viss Eiropas kopīgo interešu vārdā.
Konkrēti - ko jūs gatavojaties darīt EP un kāds no tā būs labums Latvijai?
Neviens parlamentārietis viens pats neko nevar izdarīt. Vienīgā iespēja, ja nav daudzskaitlīgs sastāvs - iegūt autoritāti, ko es, domāju, būšu ieguvis pa šiem gadiem. Slēgtā balsojumā mani ievēlēja par EP viceprezidentu, un es biju pirmais no Baltijas valstīm. Tas nozīmē, ka ietekme ir liela, kas savukārt paver laukumu, lai runātu ar kolēģiem no citām komitejām par Latvijai un Baltijas valstīm svarīgiem jautājumiem. Tas laukums ir palielinājies, un es to mēģināšu noturēt. Daži no bijušajiem biedriem būs pazuduši, daži savukārt būs jauni.
Galvenie jautājumi: iekšējā drošība, un tās sakarā mums pašiem Latvijā jāveic mājasdarbi. Jāsaprot, ka kopējā iekšējā drošība līdz ar ieplūstošajiem migrantiem ir vājināta. Jāpanāk, ka vairākums atbalsta Ukrainu un ir pret kremli, un tam jābūt lielam vairākumam. Eiropā nedrīkst pieļaut kļūdas militārās industrijas jomā, jāsadarbojas vairāk ar ASV un NATO, jāizvairās veidot kaut kādas alternatīvas struktūras, piemēram, Eiropas armiju.
Nākamā - transporta joma. Jāsaved kārtībā ātrvilciena projekts, proti, “Rail Baltica”. 2028. gadā sākas jaunais septiņu gadu budžeta periods, un tas nozīmē, ka 2025., 2026. gadā jāpieņem galvenie lēmumi. Nauda būs, bet kaut kas būs arī mums pašiem jāapmaksā vai jāpiesaista finansējums no Kohēzijas fonda.
Vēl viens svarīgs jautājums: Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā. Uzņemšanu NATO mēs nevaram tiešā veidā ietekmēt - tikai ar spiedienu uz ārlietu ministriem. Uzņemšanu ES formāli pieņem valdības. Lai cik grūts būtu šis process Ukrainas lielā izmēra un lauksaimniecības dēļ, mums tas ir jāizdara.
Vai EP vēlēšanas var ietekmēt Latvijas valdības stabilitāti?
Šoreiz ne. Arī tad, ja mēs nedaudz būtu apsteiguši JV, tas neko īpaši nemainītu. Arī daži vēstnieki interesējās par šo jautājumu.
Francijā un Beļģijā kaut kas mainīsies, arī Igaunijā var mainīties. Latvijā, domāju, nekas nemainīsies vismaz līdz 2025. gada otrajai pusei. Tuvojas Saeimas vēlēšanas…
Vispirms jau pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā.
Jā, kaut kas mainīsies pēc pašvaldību vēlēšanām. Koalīciju, visticamāk, var sagraut no iekšpuses. Patlaban es gan neredzu ZZS vai “Progresīvo” interesi gāzt valdību.
Kāpēc lai viņiem būtu interese gāzt valdību, ja atrašanās tajā sniedz lielisko iespēju gūt labumus.
Tieši tā. Iespējams, valdība noturas līdz 2026. gada beigām, bet vai JV spēs to noturēt ar visām nebūšanām budžetā, ar izmeklēšanas komisijām, ar “airBaltic” pārvaldības modeli? Tur būs daudz negatīvas informācijas. Tas nozīmē, ka 2026. gada Saeimas vēlēšanās mums jāapsteidz JV.
Taču tas nozīmē arī to, ka NA jābūt daudz aktīvākai - ne tikai uz vēlēšanu periodu, bet visu laiku.
Manuprāt, tagad ir labāk. Kaut arī neesam valdībā, deguni nav nokārti. Tā, piemēram, Artūrs Butāns ir ļoti aktīvs, tāpat Ilze Indriksone. Tie, kuri agrāk nebija aktīvi, tagad tādi ir. Sabiedrības aptaujās ir gadījies, ka esam apsteiguši JV, es neatceros, kad agrāk kas tāds būtu noticis. Tas ir labs dzinulis.
Labi ir tas, ka EP neiekļuva visādas “mazās ždanokas”.
Es tās partijas saucu par “ždanokas mantiniekiem”. Nils Ušakovs (“Saskaņa”) dažkārt mēdz ar tiem “mantiniekiem” flirtēt, tomēr viņš neslēpj publisko pozīciju par labu Ukrainai.
