Elita Veidemane / Autori

Intervija ar Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri.

"I hope dr. Slucis will lose his job,"* Mayo klīnikas interneta mājaslapā raksta kāda paciente ar niku Natasha. Diskusiju forumā ir vairāk nekā 300 komentāru, kurus lielākoties rakstījuši cilvēki ar krieviskiem nikiem.

"Ziniet, mans līdzšinējais atalgojums pēdējos gadus ir bijis vismaz divreiz lielāks," tālrādē sūkstījās apvienības TB/LNNK biedrs Emīls Jakrins, stāstīdams par jaunajiem algotajiem pienākumiem Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), kur, darbojoties valdē, viņam turpmāk nāksies mēnesī saņemt kaut kādus absolūti nožēlojamus 2000 latus, turklāt pirms nodokļu nomaksas. Viņu šajā vidēji dāsni apmaksātajā amatā dienu pirms došanās atpūtā iekārtoja bijušais satiksmes ministrs – Jakrina partijas biedrs Kaspars Gerhards. Vai tas nebija klaji bezkaunīgs protekcionisma paraugs? "Nekādā veidā, es šādā veidā to neredzu," kā auns no jauniem vārtiem vairījās Jakrins.

"Es ilgi nevarēju saprast, kāpēc mamma, svinēdama savu vārda dienu – viņu sauc par Mārīti, nekad nav īsti priecīga. Atmodas laikā viņa man visu izstāstīja: mamma piedzima 1949. gada 1. februārī, un pēc nepilniem diviem mēnešiem viņa kopā ar tēvu un māti tika izsūtīta uz Sibīriju, uz Tomsku.

Intervija ar telekompānijas LNT līdzīpašnieku un direktoru Andreju Ēķi.

"Vēl ir laiks, lai koalīciju izveidotu no četriem politiskajiem spēkiem," teic partiju apvienības Vienotība valdes loceklis un partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Požže, požže*, atvainojiet," murmināja jaunizceptais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (SC), nervozi atkārtodams, šķiet, vienīgo latviski zināmo vārdu - "atvainojiet". Sākumā laipni atbildējis uz manu latvisko labdienu, viņš pēkšņi kļuva steidzīgs, tiklīdz uzzināja, ka zvana žurnāliste, kas nezin kādēļ pat negrasās pāriet uz krievu valodu, kaut arī dzirdams, ka biedram Kravcovam ir neaptveramas grūtības saprast latviešu valodu, kur nu vēl tajā runāt. Kravcovs nometa klausuli, pēc tam uz zvaniem vairs neatsaucās. Jaunizceptais Saeimas deputāts (tātad valsts amatpersona), kam jāieklausās vēlētāju satraukumā un bažās, vairs nebija sazvanāms. Bet jautājums bija tikai viens: kādā veidā Valērijs Kravcovs, nezinādams valodu, varēs strādāt Latvijas Republikas Saeimā?

"Kārlis Ulmanis bija visīstākais kolaborants. Tikai tagad viņš uztaisīts par varoni," teic viens no Saskaņas centra (SC) līderiem Sergejs Dolgopolovs, kad runājam par SC kategorisko nevēlēšanos atzīt Latvijas okupācijas sākumu 1940. gada 17. jūnijā. Atzīšanas gadījumā nāktos teju pusi no Latvijas iedzīvotājiem vainot kolaborācijā, proti, sadarbībā ar okupācijas, respektīvi, padomju, varu – tā domā Dolgopolova kungs. Lai no tā izvairītos, viņaprāt, jāatsakās no jēdziena "okupācija", tā vietā izmantojot aneksiju vai inkorporāciju, jo "šī situācija nav acīm redzama un līdz galam noskaidrota".

"Dombrovskis ir situācijas radīts līderis," uzskata sociologs Aigars Freimanis, "iepretim, piemēram, Kristovskim, kurš, meklēdams līderības izpausmes, pats ir gatavs pārgrauzt sliedi."

Intervija ar Saeimas deputāti, Pilsoniskās savienības valdes locekli profesori Inu Druvieti.

No Liepājas piezvanīja Zentas kundze. "Izdzīvojusies Sibīrijā, un ne jau sanatorijā," viņa par sevi mēdz teikt. Šoreiz Zentai asinis uzsita tie, kuri solās rūpēties par Latviju, neprazdami valsts valodu.

"Viena lieta ir darboties kā nevalstiskajai organizācijai vai ārpus parlamenta esošai partijai, kas var rīkot lāpu gājienus un dziedāt fašistiskas dziesmas, bet otra lieta ir būt valdībā un piedalīties koalīcijas darbā," nesen izteicās politologs Ivars Ījabs.

"Man ir nelāga priekšnojauta," teic sociologs Aigars Freimanis, komentēdams situāciju pēc Saeimas vēlēšanām, kad konkrēti spēki ir guvuši morālo uzvaru, taču viņiem nav ne jausmas, kā to pārvērst politiskā uzvarā.

"Par ko balsosiet? Par Raivi Dzintaru un Jāni Dūklavu? Nu, tad pateiksim, kur atrodas vēlēšanu iecirknis," smaida divas kundzes labākajos gados, kad tām vaicājam par balsotavas atrašanās vietu Madonā.

"Tā ir vilšanās politiķos, un tā ir arī vēlētāju muļķība," vērtējot socioloģisko aptauju visai pārsteidzošos datus par latviešu gatavību Saeimas vēlēšanās balsot par prokrievisko Saskaņas centru (SC), teic advokāts un rakstnieks Andris Grūtups.

Intervija ar VL/TB/LNNK premjera kandidātu Robertu Zīli.

Intervija ar vides ministru Raimondu Vējoni, Zaļo un zemnieku savienības Rīgas deputātu kandidātu saraksta 1. numuru.

Tas, ka vēlēšanu listēs palaikam atrodam komponistu, gleznotāju, rakstnieku, aktieru, dziedātāju un citu radošu profesiju pārstāvju vārdus, nav nekas dīvains: katrai partijai gribas paspīdēt ar vienas vai otras slavenības atbalstu grūtajā priekšvēlēšanu cīņā, sak, mēs esam labi un gudri, ja jau X vai Y ir mūsu sarakstā!

"Visi deputāti tik gudri un pareizi! Nu lai tad atklāj, kādus labus darbus viņi darījuši Jūrmalas labā," jauneklis, kas pārstāv protesta akcijā demonstrējošu jūrmalnieku pulciņu, aktualizē visus interesējošu jautājumu – jā, tiešām, ko gan Jūrmalas domes deputāti darījuši pilsētas labā? Jaunā vēlētāja uzstājība mudināja šo jautājumu uzdot pašiem deputātiem.

"Jaunups – mērs. Trakāk jau vairs nevarētu būt," teica Par labu Latviju (PLL) premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers, komentējot Rīgas domes Jaunā laika (JL) frakcijas vadītāja Edgara Jaunupa palaisto pīli par politisko rudens tirdziņu:

Ļaužu valodās nonācis Ainars Leščinskis-Šlesers. Šoreiz ne ar pacelšanos priekšvēlēšanu domkratā savu atbalstītāju aplausu un gaviļu pavadījumā, bet gan ar kārtējo grāmatu, ko sensāciju kārajiem lasītājiem sarūpējis ārkārtīgi produktīvais rakstnieks Lato Lapsa.

Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs).