Elita Veidemane / Autori

Televīzija nav izņēmums. Proti, arī tas, ko redzam tālrādes dažādajos kanālos, ir pakļauts vispārējam haosam, kas valda valstī. Pie tā jau pierasts. Esam arīdzan pieraduši pie tā, ka TV kanāli naudas un ideju trūkuma apstākļos atgremo paši sevi, un tas šķiet tik dabiski, ka nerada vairs nekādus jautājumus.

"Esmu vīlies neatkarības atgūšanā," apgalvo 46% aptaujāto. Kaut arī iespējamā atbilde ir neveikla un diez vai respondenti ir gribējuši atsaukties tieši tādā toņkārtā, tā tomēr šķiet vistuvākā valdošajam noskaņojumam, kas kā smaga, slapja sega gulstas pāri ziemīgajai Latvijai.

"Jebkura cita partija tagad arī var veidot savu sabiedrisko komiteju," komentējot Saeimas priekšsēdētājas un Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas aktivitātes pagājušajā nedēļā, teica sociologs Aigars Freimanis.

"Nepatīkami, ka jūrmalnieki atkal izskatīsies pēc muļķiem," sarunas beigās secina Zigurds Starks, Jūrmalas domes deputāts. Līdzināšanās Muļķu zemes pavalstniekiem gan draud tikai deputātu korpusam, jo pērnā gada beigās viņi nodeva pilsētnieku apspriešanai Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu turpmākajiem divpadsmit gadiem.

Pirms divdesmit gadiem, 13. janvāra agrā rītā, Latvija uzzināja, ka tikko Viļņā notikusi asiņaina izrēķināšanās: mēģinot gāzt Lietuvas likumīgo varu, padomju karaspēka īpašās vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju, un šajā naktī no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāk nekā simt tika ievainoti. Ceturksni pirms pieciem no rīta Latvijas Radio izskanēja Daiņa Īvāna aicinājums pulcēties Augstākās Padomes un citu stratēģiski svarīgi objektu aizstāvībai. Tobrīd vēl neviens nebija pieminējis vārdu barikādes.

Raimonds Pauls atveras, dzīvo un priecājas tikai uz skatuves. Un vēl – šaurā, kompaktā draugu lokā, kas izveidojies garos gados. Vairāku viņa tuvu draugu vairs nav, bet šo iztrūkumu Pauls parasti aizstāj ar viņam vien raksturīgo ironiju, pie kuras spēj pierast tikai tie, kuri mīl un saprot šo cilvēku, tie, kuri nebrīnās, ja Maestro viņiem dažkārt piezvana, lai vienkārši dalītos ironijā, priekā, skumjās vai ikdienišķās pārdomās. Kontaktos ar pārējiem viņš izlīdzas ar sarkasma vai atturības trāpīgajiem lādiņiem.

Tīrs un apskaidrots jaunajā gadā ienācis Dzintars Zaķis, Vienotības filiāles – Jaunā laika – biedrs un draugs, Saeimas frakcijas vadītājs. Arī domas tādas gaišas un baltas, gluži kā krietnā pirtī izmiekšķētas.

"Es neko nepasūtīju un nepirku, kaut gan zināju, ka slimnīca iegādājas hibrīdzāles iekārtu. Neko arī neesmu parakstījis un neesmu piedalījies nevienā konkursā," teic profesors Romans Lācis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs.

Gaismas pilij tūdaļ uzlikšot metāla cepuri. Tā raksta mediji. Kultūras ministrijas amatpersonas līksmos, mediji līdzi ar tām. Grūti pateikt, vai lauku bibliotēkas vienīgā darbiniece, kas ir direktore, bibliotekāre un apkopēja vienlaikus, virtuāli dies kopā ar lielajām amatpersonām.

"Gan jau jūsu vietā atradīsies citi latvieši, kas būs gatavi mums stāstīt par jauniešu noskaņojumiem," čaukstēja uz redakciju atnākušais pusmūža čekistēns, ar rādītājpirkstu dusmīgi un bezpalīdzīgi bungodams pa rakstāmgaldu, jo saprata, ka šīs avīzes redakcijā, šķiet, nekāda aršana nebūs: viņš neatrada dzirdīgas ausis un saprotošu pretimnākšanu.

"Cilvēki nespēj būt līdz galam godīgi paši pret sevi," domā Rēzija. "Varbūt tāpēc, ka viņos mājo gan tumsa, gan gaisma, un viņi nezina, kas uzvarēs. Bet es skaidri zinu, ka uzvarēs gaisma. Nē, es neesmu pareģe. Es vienkārši zinu," viņa turpina. Viņa ir mierīga, jo zina. Gadu lappušu pāršķiršana Rēzijai ir kā jaunas grāmatas sākums, un viņa sākusi to lasīt ar dzīvesgudras sievietes acīm. 23. decembrī Rēzija Kalniņa, Dailes teātra aktrise, svin dzimšanas dienu.

Intervija ar Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Ak,ko nu mēs varam. Labāk jau pastāvēsim pie ratiem, kamēr zirgs lasa avīzi, jo mazums, kas var notikt. Var vēl iespert, nedod, die"s. Un vai tad mums grūti zirgam panākt pretim? Maigi nogaidoša, pat izpratnes pilna ir latvieša pozīcija visos gadījumos, kad viņam ierāda vietu – vai nu pie ratiem, vai nu pie parašas, zeku valodā runājot. Mentalitāte, kā smejies.

"Piedodiet, bet tualeti izmantot nedrīkst," atvainojas mājas saimniece Vera, "ūdens neplūst prom, saprotiet, ko tas nozīmē." Nedrīkst izmantot arī trauku mazgāšanas mašīnu, dušu un vannu.

"Viņam jāizskata liela čupa ar dokumentiem," Vera Griņova, Saeimas deputāta Valērija Kravcova (Saskaņas centrs) palīdze, atgaiņājas no žurnālistiem, kas cenšas noskaidrot, kā viņš ieguvis Latvijas Republikas pilsonību, nemācēdams latviešu valodu. Tas, ka Kravcovam ir čupa, uz kuras viņš ikdienā tup, tomēr nenozīmē, ka viņš no tās nevarētu vairāk vai mazāk cēli nošļūkt, lai atbildētu uz vēlētāju (un žurnālisti arī tādi ir) jautājumiem – kā jau pieklājas kārtīgam tautas kalpam.

"Neesmu sastāvējis nevienā partijā," īpatnējā latviešu valodā uz deputāta jautājumu par partijisko piederību atbildēja Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas topošais vadītājs Reinholds Pelše.

"Man šķiet, viņš nekur nav aizgājis, viņš ir tepat. Juris ir no tiem cilvēkiem, par kuriem nekad nav iespējams pateikt: viņš bija," Antra, uz mirkli atvilkusi elpu nepārtrauktajā dienas skrējienā, koncentrējas uz atmiņām par Juri Podnieku.

"Šajā dienā Lāčplēsis iegrūda Daugavā Melno bruņinieku," viena no atbildēm, kas atradās vistuvāk vēsturiskajai patiesībai, nāca no kāda latviešu jaunekļa, kurš minēja 11. novembra nozīmi Latvijas notikumu kartē. Līdzīgas atbildes nāca no citiem aptaujātajiem. Kā ikkatru gadu – arī šoruden mediji ar tradicionālu skepsi jautāja nejauši satiktiem cilvēkiem: ko tad svinam 11. novembrī?

Intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (Zaļo un zemnieku savienība).

Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini.

Nauris pārsteidz ar pirmo teikumu: "Esmu uzaudzis īstā komunistu ģimenē." Satrūkstos: mēs taču gatavojāmies runāt par latvisko patriotismu, par 18. novembri, par nacionālismu...

Mans sarunbiedrs ir Arnolds Dzirne, dzimis 1918. gada 18. novembrī. Viņš kopā ar Latvijas valsti šodien svin savu dzimšanas dienu.