Lāzers palīdz justies un izskatīties labi
Tas patiešām ir brīnumrīks. Tā iespējas ir gandrīz neierobežotas. Bet Andris pavisam vienkārši nosaka: «Esam uzsākuši jaunu projektu. Mums tagad ir lāzers, kuram ir dažādi viļņa garumi, līdz ar to šis lāzers balina, griež, stiprina, veicina profilaksi un likvidē.»
Lāzers ir neliela izmēra metāla kastīte, kas īpaši gatavota, atvesta no Vācijas un nu novietota zobārsta Andra Ozoliņa klīnikas darba kabinetā. «Lāzers veic daudz ko, sākot no endodontijas (zobu kanālu iekšējā ārstēšana), turpinot ar zobu saudzējošu balināšanu, profilaksi un mazo ķirurģiju, kas tiek veikta bez asinīm, un beidzot ar herpes vīrusa izraisītu čūlu likvidāciju,» stāsta A. Ozoliņš.
Dažādas iespējas
Lai apgūtu prasmes darboties ar lāzeru, Andris mācījās Prāgā, jo «ar tādu aparātu nedrīkst eksperimentēt». Eiropā šādu aparātu ir apmēram 1500. Latvijā – tikai divi. Andris Ozoliņš to bez pārspīlējuma uzskata par nākotnes medicīnas aparātu. «Tas ir jaunākās paaudzes lāzers, kam var mainīt frekvences, līdz ar to izmantot šo aparātu daudzos veidos – gan ķirurģijā, gan skaistumkopšanā, gan profilaksē. Tā, piemēram, ķirurģijā lāzers griež, sterilizē, atvelk šķidrumu. Apstrādājot zobu ar lāzeru, zoba virsma top cietāka, gludāka, līdz ar to neveidojas kariesa caurumi. Kad urbjam zobu, tā pamatnīte bieži vien ir ļoti jutīga, tad apstrādājam to ar lāzeru, iznīcinām mikrobus, kas tur varbūt vēl palikuši, tad liekam oderīti. Gadās, ka dakteris atver pulpas kameru, kur atrodas nervs, – kā mēdz teikt, ieurbj nervā, tad jāņem lāzers, ar to apstrādā zobu, aptur asiņošanu, kanālu nosterilizē. Un tad seko plombēšana. Ne tikai zobārstniecībā tā ir nākotne, bet medicīnā vispār,» ir pārliecināts Andris Ozoliņš.
Bieži tiek veikta zobu balināšana. Abām zobu rindām nepieciešamais laiks ir aptuveni stunda un 15 minūtes. «Kad pacients pieceļas kājās un palūkojas uz saviem zobiem, viņš aiziet palēkdamies,» smaida Andris. Varbūt tas ir sāpīgi vai nepatīkami? Ārsts skaidro: «Balināšanas laikā zobiņš jūt tikai siltumu. Vienīgi – tas ir diezgan garlaicīgs process: jāapbruņojas ar pacietību, jo pirms tam jāveic zobu higiēna, ja tā nepieciešama, jāuzliek aizsarggels un tad rūpīgi jāapstrādā katrs zobs.
Andris Ozoliņš piemin arī hemangiomas – asinsvadu dzimumzīmes, sarkanīgus vai zilgansarkanus veidojumus uz ādas vai gļotādas, kas bieži vien rada nepatīkamu kosmētisku efektu. «Hemangiomas ir ļoti grūti izoperēt, jo tās stipri asiņo, ja tiek pārgrieztas. Savukārt lāzers hemangiomu pārgriež un izžāvē. Un viss, hemangiomas vairs nav! Vienīgi jāuzliek neliela šuvīte: ja hemangioma ir uz lūpas, tā runājot kustas, līdz ar to dzīšanas process var ieilgt. Vai arī papilomas – nelielas dzimumzīmītes, kas turas it kā uz diedziņa un traucē, piemēram, uz kakla uzlikt ķēdīti. Arī šīs papilomas ir vienkārši un bez sāpēm noņemamas no ādas,» stāsta A. Ozoliņš.
Lāzera nākotne
Andra Ozoliņa dzīvesbiedre Marina Čēma, kurai ir ginekoloģiskā prakse tajā pašā ārstniecības iestādē, kur praktizē Andris, papildina: «Lāzers ir vairāk pazīstams kosmētiskajā ķirurģijā, taču tagad kosmētika ir pārnākusi arī uz zobārstniecību. Kosmētikā mēs sevi darām skaistus, savukārt šajā gadījumā ir ne tikai estētiskais, bet arī ārstnieciskais efekts.»
Tā kā Andra un Marinas kopuzņēmums A.Klīnika ir pirmais, kas savā darbā aktīvi izmanto šāda veida lāzeru, ir nodoms veidot lāzeru centru. Austrieši, kas Andrim Ozoliņam pārdeva lāzeraparatūru, atbrauca uz Latviju, aplūkoja viņa praksi un secināja, ka tik labi aprīkotu mazo ārstniecības iestādi viņi līdz šim nav redzējuši. «Protams, labai ārstniecības praksei nav jābūt izdaiļotai ar zelta izlietnēm, taču jādomā par to, lai telpās būtu klimatkontrole, ventilācija un tamlīdzīgas lietas. Ēkas trešajā stāvā iekārtojam lekciju un semināru zāli. Austrieši, novērtējuši mūsu pūliņus, piedāvāja šeit veidot Baltijas apmācību centru, uz kuru brauktu lektori no Austrijas un Vācijas, savukārt no Baltijas valstīm uz šejieni dotos tie, kuri vēlas apgūt lāzermedicīnas iemaņas,» informē dakteris. Neaizmirstu arī Krieviju – plašās kaimiņvalsts dentisti jau sākuši interesēties par iespējām mācīties Andra Ozoliņa klīnikā.
Taču ne tikai zobi, to spodrināšana vai papilomu likvidēšana ir lāzera nākotne. «Domāju, ka šāds lāzers var veiksmīgi tikt izmantots arī ginekoloģijā. Čūla, kas radusies, piemēram, uz dzemdes kakla, ir tāda pati čūla uz gļotādas kā, teiksim, čūla uz lūpas. Abās vietās ir vienādi epitēlijaudi. Protams, manā rīcībā pašlaik ir stomatoloģiskais lāzers, bet gļotāda ir gļotāda, un es neredzu principiālu atšķirību, jo lāzers vienādi iedarbojas gan uz lūpas, gan uz dzemdes kakla čūlu,» nākotnē skatās A. Ozoliņš. Klīnikā ar lāzeru varēs veikt arī frenulektomiju – vestibulo plastiku. Ar frenulektomijas palīdzību pārgriež saitītes, kuras traucē lūpu un mēles kustībām. Vestibulo plastika padziļina vai atbrīvo saitītes visā augšžokļa, apakšžokļa vai nepieciešamajā garumā.
Andris, patiesību sakot, ir nākotnes kalējs un nemiera gars. Jau 80. gados, būdams pavisam zaļš mediķis, viņš kļuva par jaunāko implantologu Padomju Savienībā. Pirmā oficiālā implantācija notika Jelgavā 1987. gada vasarā, kad to veica Ozoliņš kopā ar ārstu Ondzeli. «Sanāk, ka tāds pionieris esmu arī tagad. Vienmēr esmu tiecies uz jauno. Kad vēl dzīvoju Zolitūdē, mamma man teica: tā, dēls, tagad tu esi pieaudzis, tagad tev jāpelna pašam. Un nebija tā, ka mamma man nevarēja iedot, – viņa varēja! Taču man bija jādara pašam. Un es dzīvoklī uztaisīju turbīnu ar ūdens dzesēšanu – tas bija 1983. gadā. Tādu kārtīgu urbjmašīnu! Un sāku strādāt mājās.» Kā tas notika? Pavisam vienkārši: istabā gultas tika pastumtas malā, no skapja izņēma turbīnu un laboja pacientiem zobus. «Ja atceramies pirmās prakses mājās, tas šodien var šķist pilnīgi nereāli. Bet tos, kurus interesē jaunais, tas interesēs visu mūžu,» atzīst Andris.
Atbilstoši vecumam
Vislielāko interesi, šķiet, ir izraisījusi ziņa par zobu balināšanu. Pacientiem allaž ir tradicionāli jautājumi, uz kuriem Andris labprāt atbild. Piemēram: cik ilgi saglabājas balinājums? Vai mūžīgi? «Pasaulē nav nekā mūžīga,» viņš smejas, «bet ar šo balināšanu efekts ir diviem līdz četriem gadiem. Un daudz kas ir atkarīgs no pacienta dzīvesveida. Proti, vai viņš smēķē, vai dzer sarkanvīnu, kafiju un melno tēju, vai bieži ēd mellenes, sarkanās bietes un tamlīdzīgi. Jauniem cilvēkiem balināšanas efekts redzams ātrāk un tas ir izteikts, cilvēkiem gados – nu, tur jāpacenšas ilgāk. Bet tik un tā ar lāzeru dabū savus trīs toņus uz balto pusi. Tas saprotams: zobi dzīves laikā savu krāsu jau pamainījuši.» Protams, ir cilvēki, kas vēlas sniegbaltus zobus. Taču Andris Ozoliņš mēģina atturēt šādus gribētājus: «Sniegbalti zobi 50 gados... Nu, tas nav dabiski. Tomēr jāizvēlas krāsa atbilstoši vecumam.» n