«Jaunā informācija par KNAB priekšnieka Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem varētu būt šā biroja uzsāktā pārbaude sakarā ar Dombrovska varbūtējo atrašanos interešu konfliktā,» ironizējot par valdības vadītāja neseno paziņojumu, bilda kāds politiķis. Pirmdien Dombrovskis atklāja, ka par Vilnīti iegūtā informācija esot «pietiekami nopietna, lai pagarinātu darbības laiku ģenerālprokurora vadītajai komisijai, kura izvērtē Vilnīša atbilstību amatam». Par informācijas saturu premjers klusēja, jo tā, raugi, esot slepena. Martā valdība pieņēma lēmumu izveidot komisiju, kas vērtē Normunda Vilnīša atbilstību amatam, taču komisijas locīklas bijušas valstiski tik ļoti aizņemtas, ka nav spējušas laikus tikt galā ar sarežģīto KNAB priekšnieka izpēti, tāpēc komisijas pilnvaras esot jāpagarina vēl uz mēnesi.
Ko vajag, to vajag. Valdība nolēma locīklām dot laiku līdz galam pārbaudīt to nešpetno Vilnīti, kura darbības Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (PS) jau paspējis novērtēt kā «neadekvātas». Atklāti sakot, Normunda Vilnīša baudīšana nav piegriezusies varbūt vienīgi kādiem sadomazohistu pulciņa aktīvistiem, taču dziesma faktiski nav par KNAB šefa, tā ir par politiķu neadekvātumu, kas uzmilst ne pa dienām, bet pa stundām. Un interesanti, ka to pamana pilnīgi visi, izņemot pašus politiķus. Tomēr būsim saprotoši: valdošajai sugai ir citas, daudz nopietnākas rūpes – tai jāturpina pumpēt valsts makroekonomiskie rādītāji.
Kamēr sabiedrība šūmējās par ekonomikas guru Arta Kampara biezputraini aizpildīto amatpersonas deklarāciju, kamēr tā ņirdza par viņa «kaut kur dzirdētajām» prognozēm, ka «Latvija pēc pieciem vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts», kamēr apbrīnoja citus viņa domas gigantiskos lidojumus, tikmēr viņa partijas biedrs un premjers klusi, mierīgi un, galvenais, godīgi peldēja pa interešu konflikta rāmo upi.
Īsi sakot, uz fiziskas personas iesnieguma pamata KNAB ķēries pie Dombrovska iespējamā interešu konflikta pārbaudes: Dombrovska sievas Ārijas un viņa juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīra – Induļa Bukana – uzņēmums ir parādā Hipotēku un zemes bankai (HZB), kas savukārt pieder valstij, vairāk nekā vienu miljonu latu. Dombrovskis nav slēdzis laulības līgumu ar sievu, tāpēc nekustamā īpašuma biznesiņš attiecas arī uz Valdi, ne tikai uz Āriju vien. Valdības vadītājs daudzas reizes piedalījies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz HZB. Tas, protams, nav nekāds interešu konflikts, nu ko jūs. Arī tas nav konflikts, ka šī banka vēlīgi atlikusi Dombrovska sievai daļēji piederošā uzņēmuma parādsaistību pildīšanu uz vēlāku laiku. Aizkustina premjera iejūtība: viņš, rūpēdamies par draugu ģimenes labklājību, sakārtoja lietas tā, lai Bukanes kundze, būdama liela ostu speciāliste, strādātu arī Ventspils brīvostas valdē. Pagājušajā gadā viņa tur nopelnīja vairāk nekā 33 000 latu. No premjera iemācījusies dāsnumu, Bukanes kundze neatpalika: piemēram, valstij piederošās Parex bankas valdes priekšsēdētāja Kristofera Gviljama pieticīgo aldziņu – 11 300 latu mēnesī – Bukane izcīnīja kopā ar vēl četriem latvju ierēdņiem.
Taču nedz Dombrovska, nedz Kampara finansiālie brīnumi nespēja iedragāt Vienotības akmenī cirsto pārliecību par abu dižvīru kristālskaidro godīgumu. Ja nu vienīgi mazliet: iespējams, ka laikā, kad amatu atstās iekšlietu Linda Mūrniece, to nāksies darīt arī Kamparam. Un tomēr šķiet, ka ministra Kampara muļķīgi vētrainā darbība ir pārāk labs aizsegs citiem, daudz sūrākiem notikumiem, kas tiek rūpīgi slēpti vai parādīti citā, varnešiem izdevīgā saulītē, tāpēc Kampars arī paliek savā vietā. Kā tāds nosauļojies lietussargs: uz āru viss smuki, bet gaismu cauri neredz.
Gaismu neredz daudz kur. Piemēram, valstij piederošo mežu biezokņos tās nav galīgi nemaz: valsts zaļā bagātība novērtēta 945 miljonu latu apmērā. Izklausās gan pēc sviestmaizes cenas. Īpaši tad, ja daudzi eksperti mežu cenu redz kādas desmit reizes augstāku. Valdības solījumi nepārdot
šo valsts stratēģisko resur-su izskan nepārliecinoši, daudz pārliecinošāks ir starptautisko aizdevēju spiediens uz saviem vasaļiem – sak, pārskatiet savu neprivatizējamo objektu sarakstu! Lēnām jau pārskata: kailcirtes izplešas arvien lielākās teritorijās, bet tos, kas mēģina Latvijas mežus sargāt, aizbīda no teikšanas. Jānis Kinna, Valsts meža dienesta vadītājs, jau iesniedzis atlūgumu. Privatizētāji snaikstās pēc Latvenergo, tāpat pa lēto varētu pārdot arī LMT. Diezgan asprātīgi: par neadekvātu summu pārdot lielu peļņu nesošus valsts uzņēmumus, lai ieguvumu, kā teica finanšu ministrs Vilks, «varētu investēt kaut kādās jomās». Sanāk tāds krievu bizness: pārdevām kasti ar šņabi, nopirkām pudeli šņabja un piedzērāmies.
Kamēr vietējie varneši sacenšas, kā gludenāk izkalpoties Briseles un citiem kungiem, tikmēr valsts palēnām noasiņo. Diez vai valdošo pīlāru tukšās runas spēs pārliecināt iedzīvotājus par to, ka «augšupeja ir sākusies». Kam augšupeja, kam – deguns dūņās. Dombrovskis un viņa komanda, principiāli skaldīdami matus uz KNAB galvas, tikpat principiāli ir aizmirsuši savu personisko – valstisko! – atbildību tautas priekšā.