Bens Latkovskis / Autori

Viens mans labs draugs darbojas nozarē, kurā viņam bieži jābrauc uz pagastiem, jāstaigā pa mājām un jārunā ar cilvēkiem. "Fantastiski jauki cilvēki ir latvieši. Vienkārši superīgi," viņš stāsta.

Nupat publicēts SVF ekspertu Ketrionas Mērijas Pūrfīldas un Kristofa Rozenberga raksts Pielāgošanās piesaistīta valūtas kursa apstākļos: Igaunija, Latvija un Lietuva globālajā finanšu krīzē 2008.–2009. gadā. Ziņojums ieturēts mērenos toņos, norādot, ka pagaidām vēl pāragri spriest, cik veiksmīga bijusi Baltijas valstu ekonomiskās krīzes pārvarēšanas stratēģija. Dokuments gan ir ievērojami labvēlīgāks nekā pirms tam publicētais ļoti kritiskais SVF ekspertu Baza Bakera un Annas Marijas Guldes ziņojums, kurā kā galvenais krīzes dziļuma cēlonis tika nosaukta neelastīgā Baltijas centrālo banku monetārā politika.

Pasaules mediju telpa ir pārblīvēta ar visdažādākajiem propagandas ziepju burbuļiem. Latvija nav izņēmums. Kā šos propagandistu uzpūstos burbuļus atšķirt no patiesiem faktiem? Visvienkāršākais veids ir pieņemt, ka viss, ko apgalvo propaganda, ir svēta patiesība.

Ārvalstiskā organizācija Delna izveidojusi deputātu kandidātu reputācijas antitopu, kurā sev netīkamos politiķus sarindojusi pēc šīs nepatikas pakāpes. Jo vairāk Delnai kāds politiķis nepatīk, jo tas ierindots augstākā vietā.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte Latvijā varēja kļūt notikums. Taču nekļuva. Tā bija samērā formāla vizīte kā apliecinājums Berlīnes vēlmei aktivizēt savu Baltijas politiku, ko Merkeles priekšgājēji bija lielā mērā atstājuši novārtā.

Tiem, kuri cer, ka pēc 2. oktobra varētu mainīties Latvijas politiskā gaisotne, ir divas ziņas. Labā ziņa ir tā, ka tas politiskais kurss, kurš valdīja mūsu valstī pēdējos 20 gadus, neatgriezeniski iziet no modes.

Premjera kandidāts no apvienības Visu Latvijai – TB/LNNK Roberts Zīle nule presei izteicās, ka krievu valoda būs otra valsts valoda, ja pie varas nokļūs Par labu Latviju un Saskaņas centrs. Diemžēl šī frāze raksturo Latvijas politiskās kultūras līmeni. Ikvienam, kurš daudzmaz orientējas politikā, ir pilnīgi skaidrs, ka ieviest otru valsts valodu Latvijā ir faktiski neiespējami. Tiklīdz Saeimā tiktu ierosināts mainīt Satversmi, lai ieviestu otru valsts valodu, un pastāvētu bažas, ka Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu to varētu arī izdarīt, tā tiktu iedarbināts Saeimas atlaišanas mehānisms ar viegli prognozējamu rezultātu. Zīle ir pieredzējis politiķis un to visu brīnišķīgi saprot. Taču norij krupi un turpina dzīt muļķi. Tāpēc, ka vajag. Jo to prasa viņa partijiskā piederība.

Latvijas politiķi norāda uz milzīgo plaisu, kas esot starp varu un sabiedrību. Un visi kā viens sola šo plaisu mazināt. Tiesa, sola sev ierastajā manierē. Proti, skandējot frāzes, ka pastāvot plaisa, tas esot slikti, plaisa jāsamazina, mēs darīsim visu, lai šo plaisu mazinātu, un tā tālāk, un tā joprojām. Tukšvārdībā Latvijas politiķus nepārspēt. Diemžēl ar darbiem viss iet pilnīgi pretējā virzienā. Lūk, piemērs.

Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo biežāk skanēs jautājums – par ko balsot? Un – vai vispār ir jāiet balsot? Sāksim ar pēdējo jautājumu, jo atbilde uz to ir šķietami vienkāršāka. Protams, ka jāiet, dzirdama atbilde no visdažādākajām pusēm. Pat vēl vairāk, tas bezmaz vai esot katra cilvēka pilsoniskais pienākums.

Visas pazīmes liecina, ka 10. Saeimas vēlēšanās galvenā politisko spēku robežšķirtne ies pa kori, kuras vienā pusē būs nacionālo un otrā svešu interešu aizstāvība. Problēma slēpjas apstāklī, ka neviens jau atklāti nesaka – mēs esam kangaru partija, kas kalpo svešzemniekiem. Nodevība vienmēr tiek maskēta ar skaistām frāzēm un apgalvojumiem, ka tā tautai būšot labāk. Tāpēc nodevējus ne vienmēr ir viegli atpazīt. Tos parasti nodod sīkumi.

Cilvēki ir noguruši no negatīvas informācijas. Viņi vēlas dzirdēt ko jauku. Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma rādītājus. Statistikas datiem ir tāda īpatnība, ka gandrīz vienmēr tos var dažādi interpretēt un rādītāju gūzmā atrast sev vēlamos.

Publiskajā telpā nerimst pukošanās par politisko partiju programmu bezjēdzīgi ūdeņaino saturu, kas šo programmu lasītājus nostāda nepatīkamā situācijā. Vēlētājs tiek tik acīm redzami muļķots, ka rodas iespaids, ka viņš par muļķi tiek arī uzskatīts. Taču nebūsim tik kritiski.

Cilvēku izpratne par naudu pārsvarā saistās ar banknošu skaitu maciņā vai cipariem bankas norēķinu kontā. Līdz ar to saprotamas un pareizas liekas frāzes – var tērēt tik, cik nopelnām, pietrūkst naudas, tāpēc jāsavelk jostas – un līdzīgas. Ekonomikā, kur cilvēki stājas savstarpējās preču – naudas attiecībās, sadzīviskie priekšstati par ekonomiku ne tikai neder, bet kļūst kaitīgi. Var teikt, ka darbs rada naudu, bet tikpat labi – nauda rada darbu.

Teorētiski demokrātija nozīmē, ka dažādi politiskie spēki piedāvā savus risinājumus un katrs vēlētājs izšķir, kurš no piedāvājumiem ir viņa sirdij tuvāks. Par to arī nobalso. Praksē viss ir nedaudz citādi.

Ekonomikas ministram Artim Kamparam atkal jātaisnojas. Žurnāls Lietišķā Diena atklājis, ka pie ekonomikas ministra piestaigājot kāds uzņēmējs ar stāstiem par nepieciešamību atbalstīt RVR gaidāmajā konkursā par vilcienu piegādi uzņēmumam Pasažieru vilciens. Žurnāls rūpīgi izpētījis šā uzņēmēja biznesa kontaktus un partnerus, apvaicājis vairākus ekspertus un amatpersonas par šo tikšanos likumību un atbilstību godīga biznesa normām.

Pasaules banka ir publicējusi pētījumu par ēnu ekonomikas īpatsvaru dažādās pasaules valstīs. Ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā laikā no 1999. līdz 2007. gadam esot nemitīgi pieaudzis, liecina pētījums. Tajā norādīts, ka 1999. gadā ēnu ekonomika Latvijā veidoja 39,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2007. gadā šīs daļas īpatsvars sasniedza jau 44,3% no IKP.

Nav nekā grūtāka kā pierādīt nepatiesību. Ja tavā pusē ir patiesība, tad viss ir vienkārši – fakti un pierādījumi galdā un vārds oponentam, kuram nekas cits neatliek kā ķerties pie demagoģijas.

Starptautiskais valūtas fonds publicējis darba ziņojumu par ekonomiskās krīzes dziļuma cēloņiem Austrumeiropā. Apjomīgo dokumentu ar virsrakstu Neveiksme vai slikta politika sagatavojuši SVF eksperti Bazs Bakers un Anna Marija Gulde. Galvenais secinājums: ekonomiskā krīze skāra visas Austrumeiropas valstis, bet pie tā, ka tā īpaši smagi skāra Latviju, vislielākā vaina jāuzņemas Latvijas Bankai.

Sava iekšējā tirgus, Klaipēdas ostas un Lietuvas dzelzceļa interesēs Lietuvas valdība izdevusi rīkojumu uzsākt it kā remontdarbus un tagad jau sliežu demontāžu dzelzceļa posmā Mažeiķi–Reņģe, tādējādi apgrūtinot Mažeiķu naftas produktu tranzītu caur Latviju.

Politikā tāpat kā futbolā ir iespējami visnegaidītākie pavērsieni. Vēl tikai pirms dažiem mēnešiem nacionālo spēku flangā valdīja pavisam sērīgas noskaņas. Tēvzemieši atgādināja vājiniekus neglābjamo slimnieku palātā un jau nolūkoja vietas politisko līķu kapsētā līdzās Demokrātiskajai partijai Saimnieks un Zīgerista partijai. Visu Latvijai! apsvēra iespēju par divām vietām vēlēšanu sarakstā atdoties apvienībai Vienotība. Svētdien notikušais partiju Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai! apvienošanās kongress aizritēja jau pavisam citā noskaņojumā. Valdīja pacilātības un brīnumainas izglābšanās eiforija. Kas tad ir noticis šajos pāris mēnešos?

8. jūlijā paredzēta ballīte, kuras laikā oficiāli tikšot nodibināts jauns politiskais spēks – Pēdējā partija. Jaunveidojamās partijas dibinātāju vidū ir cilvēki ar visai ekstravagantu pasaules redzējumu.

Pirmais, kas jāielāgo katram, kurš pretendē oktobrī tikt pie kārotās Saeimas deputāta apliecības, ir – mīli pensionārus kā sevi pašu. Latvijā pensionāri veido teju vai pusi no visu vēlētāju skaita, un tas izsaka visu.