Bens Latkovskis / Autori

Pirms gada īsākās nakts un latviešu tautas dzīvespriecīgākajiem svētkiem par Jāņu nakts tradīcijām pasaules kultūras kontekstā runājam ar atdzejotāju, poliglotu Uldi Bērziņu. Patlaban viņš strādā pie Korāna tulkojuma.

Bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa atgriešanās aktīvajā politikā nevar tikt uzskatīta par lielu pārsteigumu. Taču viņa izvirzīšana par apvienības Par labu Latvija valdes priekšsēdētāju gan. Dažiem Ulmaņa izvēle bija pat ļoti nepatīkams pārsteigums. Priekšvēlēšanu laikā notiek cīņa par vēlētāju balsīm. Ulmaņa iekļaušanās apvienībā Par labu Latviju ir būtisks šā spēka pastiprinājums un vienlaikus trieciens politiskajiem konkurentiem. Pirmām kārtām Vienotībai. Kāpēc?

Valsts prezidents Valdis Zatlers pirms pašreizējā Saeimas sasaukuma pēdējā brīvlaika nāca klajā ar savu politiskās sistēmas uzlabošanas plānu. Jāatzīst, ka piedāvājums ir visnotaļ atzīstams, jautājums vienīgi, kā tas tiks realizēts. Par to ir vislielākās bažas.

Droši vien latvieši nav vienīgā tauta, kurai šķiet, ka citur ir labāk, citi ir spējīgāki un prot dzīvot labāk. Bet mums kaut kā tas īpaši raksturīgs. Gandrīz ik reizi, kad kāds sabiedrisks darbinieks runā par dzīvi Latvijā un tās problēmām, tiek piesaukta Igaunija gluži kā tāla, nesasniedzama ziemeļmeita. Tur viss esot nesalīdzināmi labāk, valsts pārvalde strādājot kā pulkstenis, un atliek vien nopūsties – ja mums būtu viņu vadītāji. Savukārt, kad runā par ekonomisko uzrāvienu, tad jau kā sugas vārds tiek lietots Nokia zīmols. Bet varbūt nav ko pāri sētai uz svešām sievām skatīties? Varbūt labāk ir paskatīties, ko paši protam un ko esam sasnieguši? Varbūt nemaz nav viss tik melns, kā viens otrs to zīmē?

"Tas [mehāniska 400 miljonu griešana] nozīmē tālāku iešanu bezdibenī uz priekšu... Nevar tik akli skatīties mutē un gaidīt padomus no starptautiskajiem aizdevējiem.

Saeimas balsojuma rezultāti par ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju ir dziļi simboliski. Kampars šajā gadījumā bija kā simbolisks tēls, kāds rotāja antīko kuģu priekšgalus. Kampara palikšana amatā simbolizē to, ka Latvijas ekonomiskais kurss netiks mainīts. No šīs Saeimas sastāva grūti bija gaidīt citu rezultātu. No politisko tehnoloģiju viedokļa opozīcijai bija visas iespējas panākt ekonomikas ministra demisiju, ja šai demisijai būtu bijusi nopietna, stratēģiska nozīme.

Partijas LPP/LC 5. kongress aizritēja mierīgi, bez pārsteigumiem. Varētu pat teikt miegaini. Tā kā apgaismota bija tikai skatuve un zālē sēdošie atradās krēslas zonā, tad ne viens vien debašu laikā atklāti snauduļoja, lai neteiktu – gulēja. Rāmā gaita izrietēja no kongresa formālā rakstura.

LNT raidījums Tautas deklarācijas nedēļa ir izraisījis noteiktu politisko spēku neviltotu sašutumu. Partijas Jaunais laiks ētikas komisijas loceklis Jānis Egliņš pat nopelnījis konjaka pudeli, raidījuma tiešraidē paziņojot – "visi taču saprot, ka šis marasms, kas te notiek, ir AŠ kvadrātā reklāma". Kāds Vienotības fans sola Kafkas grāmatu Process un trīs pudeles vīna tam, kas tiešraidē pateiks, ka "par šo balagānu maksā Šlesers un Šķēle". Interneta vidē Vienotības atbalstītāji aizgūtnēm gāna šo raidījumu un spļauj sēru. Rodas jautājums – par ko?

Pirmdien Sarmīte Ēlerte beidzot sabiedrību iepazīstināja ar mistisko "domubiedru" grupu. Grāmatnīcas Satori otrā stāva šaurajā zālītē, vienā stūrī kā cieši bariņā saspiedušies trusīši stāvēja 10 cilvēki, kurus klātesošajiem stādīja priekšā pasākuma patronese – Sarmīte Ēlerte.

Nacionāli noskaņoto spēku cerības tikt uzņemtiem uz Vienotības kuģa klāja ir bijušas veltas. Vienotība ir izrādījies tikai smuks nosaukums ar gluži pretēju jēdzienisko saturu. Pretēji solītajam, partijas Visu Latvijai un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, ir atstātas aiz borta.

Ne pārāk bieži gadās, ka kādas partijas kongresā viesa uzstāšanās izraisa lielākas zālē sēdošo ovācijas nekā pašu partijas priekšsēdētāja runa. Tautas partijas 13. ārkārtas kongresā LPP/LC līdera Aināra Šlesera uznāciens gandrīz vai noēnoja galveno varoņu priekšnesumu.

Sestdien notikušajā Pilsoniskās savienības kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju bezalternatīvās vēlēšanās tika ievēlēts Ģirts Valdis Kristovskis. Kurš gan cits? Līderis nosaka organizācijas būtību. Kas pēc aicinājuma un pirms darbošanās politikā ir Kristovskis? Dzejnieks. Ļoti latviskas profesijas pārstāvis. Un cilvēki ar dzejisku domāšanu tika savēlēti partijas valdē.

Nacionālā radio un televīzijas padome patlaban izstrādā koncepciju priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolei atvēlēto līdzekļu izlietojumam. Priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolei valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir nolēmusi novirzīt 47 075 latus.

Ikvienā kolektīvā gaisotni gandē cilvēki, kuri sūdzas un aprunā citus un par savu neizdarīto vaino kolēģus, kuri tiem traucējuši strādāt vai labi mācīties. Sevišķi riebīgi izskatās, ja visi kopā kaut ko sastrādājuši, bet, kad pieķerti, sāk stāstīt, ka tie jau citi, ne es. Šādi cilvēki tiek uztverti kā sekli un maziski.

Ja gribam atveseļot valsts ekonomiku, ir jāuzlabo valsts pārvaldes darbs, kas nav iespējams bez politiskās vides uzlabošanas, uzskata Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas zinātņu prorektors Vulfs Kozlinskis.

Trešdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rīko semināru, lai skaidrotu raidorganizāciju un preses izdevumu pienākumus attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu pirms Saeimas vēlēšanām.

Cilvēkus, kuri rūpējas nevis par savas valsts un savas tautas interesēm, bet gan aizstāv svešzemnieku intereses, parasti sauc par nodevējiem. Negribētos ar šādiem smagiem apvainojumiem mētāties, tāpēc pieņemu, ka tie latvieši, kuri kvēli aizstāv ārvalstu intereses, to dara vienkārši aiz muļķības. Par ko ir runa?

Pirms dažiem mēnešiem tolaik vēl topošo priekšvēlēšanu apvienību Vienotība raksturoju kā ideoloģiski pietuvinātu aziātiskajai pasaules uztverei. Tagad šis raksturojums pilnībā pierādās darbos.

Partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kongress atšķirībā no daudziem citiem pēdējā laika līdzīgiem sarīkojumiem bija īsts darba kongress, kurā tika spraigi diskutēts un lemts par partijai ļoti nozīmīgām lietām.

Darbadienas vidū, pavisam ikdienišķi, bez jebkādas svētku atribūtikas, karogiem vai ziedu pušķiem Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika dibināta kustība Par labu Latviju. Salīdzinot dažādus partiju un apvienību dibināšanas kongresus, kustības Par labu Latviju dibināšanas sapulci no režijas viedokļa var vērtēt kā pieticīgu, bez ārējā spožuma.

Senais latīņu sakāmvārds Quod licet Iovi, non licet bovi, pārtulkots latviski, skan – kas atļauts Ēlertei, nav atļauts Šleseram un Šķēlem. Atcerēsimies, ka pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika nodibinātas vairākas sabiedriskās organizācijas – Sabiedrība par vārda brīvību un Pa Saulei, kuras diezgan atklāti nodarbojās ar priekšvēlēšanu aģitāciju.

Starptautiskajām organizācijām, kuras patiesi vēlas paaugstināt tiesiskuma un demokrātijas standartus Latvijā, būtu nekavējoties jāpārtrauc finansēt tādas struktūras kā Delna, Providus, Politika.lv , jo to darbības rezultāts ir pilnīgi pretējs publiski paustajiem mērķiem.