Arnis Kluinis / Autori

Satiksmes ministrijas rīkojums samazināt valsts dotēto apjomu pasažieru pārvadājumiem ar starppilsētu autobusiem ir izraisījis skaļus un jau iepriekš paredzamus pašvaldību protestus. Vai tiešām tagadējā valdība nevarēja novilcināt šo rīkojumu līdz Saeimas vēlēšanām un atstāt autobusu reisu slēgšanu mantojumā nākamajai valdībai?

«Šogad 24. maijs būs pēdējais, ko es vadu, virzu, kārtoju,» saka Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Runa ir par gatavošanos 24. maijā atzīmēt 282. gadadienu pils pamatakmens likšanai. Šķiet, ka I. Lancmanis pili pārvalda apmēram kopš tā paša laika, bet bez jokiem pils atjaunošanā viņš iesaistījās 1964. gadā, šā darba vadīšanu uzņēmās 1976. gadā un panāca, lai pils atjaunošana apsteigtu Latvijas Republikas atjaunošanu. Pils uzmundrināja tautu pirms valsts atgūšanas un kopš tās funkcionēšanas pirmās dienas kalpo par skaistu ietvaru, kurā valsts rāda sevi gan augstiem viesiem, gan tūristu masām. Valsts par to atlīdzināja I. Lancmanim ar Triju Zvaigžņu ordeni jau 1994. gadā. Vai pils tagad ir tāda pati kā toreiz? Uz ko I. Lancmanis virzījis pili pēdējos pāris gados, kad viņš jau bija paziņojis par nodomu šogad atteikties no pils pārvaldnieka pienākumiem?

Valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei šogad atkal mazliet piebriedīs un sazarosies.

Latvijā izaugušo koku eksports grauj Latvijas ekonomiku tieši tāpat kā Latvijā izaudzināto cilvēku emigrācija.

Ja brēkšanai par un pret Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā vispār ir kāda jēga, tad tā ir vietējai lietošanai vajadzīga uzmanības novēršana no fakta, ka Latvija izpilda un pārpilda Stambulas konvencijas prasības – īstenībā vienu vienīgo prasību nodrošināt iedzīvotāju izmiršanu.

Rīdzinieki Ļevs Kliots un Anatolijs Goffs cenšas atpelnīt Ziemeļkiprā nopirktos mājoklīšus ar tādu pašu pirkumu ieteikšanu citiem.

Divreiz izputējušais metālkausēšanas uzņēmums Liepājas metalurgs gatavojas pārtapt atpakaļ par drāšu un naglu fabriku, no kādas tas cēlies.

Brīnums nav noticis – neviens nav pieteicies ieguldīt savu naudu tiesvedību un ģeopolitisko risku apvītajā Latvijas lidsabiedrībā airBaltic.

Dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecību organizējošās iestādes vakar Viļņā uzstājās zem lozunga «galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana».

Diennakts vidējā elektrības cena Latvijai NordPool spot biržā piedzīvoja lēcienu no 35,54 eiro par megavatstundu 21. janvārī līdz 78,67 eiro vakar un atgriešanos izejas pozīcijās 33,50 eiro vērtībā jau šodien.

Latviju uz dažām dienām pārņēmušais sals nejaudā uzlikt upēm ledus vākus, bet toties veido tur vižņu korķus.

Latvija pabeigusi 2017. gadu ar 1481 jaundzimušo decembrī, atkārtojot divus iepriekšējos decembra dzimstības minimumus 28 gados kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Eiropas Parlaments iesāka 2018. gadu, kaldinot divus pašsaglabāšanās plānus: kā pārtaisīt Eiropas Savienību par vienotu digitālo lielveikalu un kā pacelt Eiropas Savienības prestižu, nopērkot kādas Balkānu valsts piekrišanu iestāties savienībā.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības starpniekfirma Latio izceļas ar prasmi uzturēt intrigu vai vismaz dažādību cenu izmaiņu apkopošanas rezultātos.

Inflācija Latvijā ir lieliski izdresēts lopiņš, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) komandas 2017. gadā izdarījis lēcienu 2,2% augstumā.

Šonedēļ pieņemtais valdības lēmums piešķirt 11,4 miljonu eiro nodokļu atlaidi uzņēmumam Līgo auto paplašina beznodokļu zonu, kādu sev izveidot spējuši uzņēmēji Anna un Andris Ramoliņi.

Uzņēmējdarbības datu bāze Lursoft saskaitījusi, ka 2017. gadā Latvijā reģistrēti 10 210 jauni uzņēmumi un likvidēti 16 479 uzņēmumi.

Latvijas valdība norakstījusi kārtējos trīs miljonus eiro izputējušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs dēļ un nolēmusi, ka turpmāk tā atkārtoties nedrīkst.

Ir nepieciešama ārpuspilsētu autobusu maršrutu kopgaruma saīsināšana par pieciem miljoniem kilometru, lai autobusu reisu uzturēšana nepārsniegtu to naudas summu, par kādu valsts var atļauties dotēt šo reisu izpildi.

2018. gada sākums neprasa no Latvijas autoceļu uzturētājiem ne šķūrēt sniegu, ne kaisīt smiltis ar sāli, bet problēmas uz ceļiem tik un tā lielas.

Rīga un Pierīgas pašvaldības spiestas aizņemties naudu tāpēc, lai apmaksātu lauku pašvaldību pastāvēšanu.

Pats par sevi saprotams ir Krievijas tiesas spriedums, ka Latvijas uzņēmumam airBaltic jāapmaksā Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova sataisītie parādi.