Valsts kanceleja vakar riskēja stādīt priekšā jaunu kandidāti uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores posteni – jau vairākus gadu desmitus publiskos amatos strādājušo Ekonomikas ministrijas ierēdni Ievu Jaunzemi.
Ar I. Jaunzemei tagad piedāvāto amatu sasaucas viņas pirmais uznāciens Latvijas plašsaziņas līdzekļos. 1996. gada decembrī viņa kā Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece žurnālā Mans Īpašums skaidrojusi sociālo nodokli. Drīz pēc tam viņu paaugstināja par Darba departamenta direktori tajā pašā ministrijā. Vakar I. Jaunzeme atgādināja, ka tajā laikā sociālo nodokli iekasējusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un viņa bijusi atbildīgā LM par šo nodokli, kura iekasēšanu LM atdevusi VID kopā ar likuma normām, kas esot rakstītas ar I. Jaunzemes roku un joprojām palikušas spēkā.
I. Jaunzemes debija Neatkarīgajā notikusi 2001. gada 20. oktobrī zem virsraksta Reformas veselības aprūpē - visvājākās. Tajā laikā medicīnu pieskatīja nevis atsevišķa ministrija, bet Labklājības ministrijas struktūrvienības. I. Jaunzeme šajā gadījumā figurēja ne vairs kā ministrijas pārstāve, bet kritiķe, kas atļāvās aizrādīt, ka «reformai un tās veicējiem būtu svarīgi atrast kādu jaunu pagrieziena punktu, lai tā sasniegtu arī iedzīvotājus». Lai nu kas Latvijā būtu mainījies kopš tā laika, bet tikai ne tas, ka arī tagadējās reformas komplektā ar papildu finansējumu medicīnai no iedzīvotāju jeb pacientu viedokļa dod maz vai nedod vispār neko. Savu bēdīgo atklājumu viņa 2001. gadā izpaudusi kā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore.
Līdzīgs sižets atkārtojās saistībā ar I. Jaunzemes atgriešanos Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatā. Kā viņa 2013. gadā sāka, tā 2016. gadā beidza runāt, ka «katram Latvijas bērnam ir jāaug ģimenē vai vismaz tai līdzīgā vidē» (Neatkarīgā, 2016. gada 1. jūlijā), bet īstenībā visas šīs runas nozīmē tikai Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas periodā tā sauktajai deinstitucionalizācijai atvēlēto miljonu eiro sadalīšanu starp deinstitucionalizācijas plānu rakstītājiem. 2018. gada beigās jau var droši teikt, ka bērnunamos salikto bērnu labā I. Jaunzeme nav izdarījusi neko. Pēc tagadējās Māra Kučinska valdības izveidošanas I. Jaunzeme gan tika no šīm naudas āderēm atbīdīta. Tā ir partijas Vienotība iekšējā lieta, kāpēc šīs partijas deleģētais labklājības ministrs Jānis Reirs tika no viņas vaļā, bet šīs pašas partijas ekonomika ministrs Arvils Ašeradens radīja viņai ministrijas administrācijas vadītājas amatu. Saprotams gan, ka I. Jaunzeme ir ieaugusi Latviju pārvaldošajā politiķu un ierēdņu vidē tik cieši, ka šāda cilvēka atstāšana bez cienījama apmēra iztikas līdzekļiem nav iedomājama. Viņas ieņēmumu deklarācija rāda, ka 2017. gadā viņa vadījusi ministrijas administrāciju par 40,8 tūkstošiem eiro.
I. Jaunzemes karjera no Darba devēju konfederācijas 2004. gadā veda uz Latvijas pārstāvniecību Briselē. Latvijā viņa atgriezās 2006. gadā par priekšsēdētāju Konkurences padomei, kas tika ierauta toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera izraisītā konfliktā starp aviosabiedrībām. Proti, A. Šlesers bija piesaistījis lidostai Rīga aviosabiedrību Ryanair, dodot tai privilēģijas, pret ko protestēja citas aviosabiedrības. I. Jaunzeme jāuzslavē par līdzdalību šā konflikta nogludināšanā. Vakar viņa uzrādīja pieredzi Konkurences padomē kā vienu no saskares punktiem ar iecerēto darbu VID, jo Konkurences padomes darbības līdzinoties VID Finanšu policijas darbībām. Šis viņas darbības posms citā aspektā atspoguļots Neatkarīgās 2011. gada 3. februāra publikācijā Konkurences apkarotāja Jaunzeme: «Konkurences padome... dara visu iespējamo augstu cenu uzturēšanai Latvijā. Ierēdņi tādējādi realizē kopš pašas valsts atjaunošanas izvēlētu stratēģiju, kā varot piesaistīt valstij naudu. Proti, piesaistīt ar privilēģijām tirdzniecībai un vēl arī bankām.»
Uz I. Jaunzemes iesaisti Latviju pārvaldošajos grupējumos Neatkarīgā ir vērsusi uzmanību 2014. gada 27. augusta publikācijā Valsts amatpersonu spēks ir ģimenēs. Labklājības ministrijas augstākie ierēdņi tur kalpoja par piemēru, kā nodrošināt sev labklājību paaudžu paaudzēs, iebīdot savus bērnus tikpat labos amatos, kādos jau sēž paši. Tā bija sagadījies, ka Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieces Laumas Grafas dēls ir Andris pēc amatiem dažādās ministrijās pārmeties par Meierovica biedrības valdes priekšsēdētāju, kur sekmīgi vadījis savas mātes priekšnieci I. Jaunzemi, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Lolitu Čigāni un vēl citas publiski zināmas personas. Šī I. Jaunzemes biogrāfijas sadaļa atsauc atmiņā viņas priekšteci - par VID ģenerāldirektoru izvirzīto, bet publiski izbrāķēto Māri Skujiņu no Latvijas Transatlantiskās organizācijas. Atšķirība starp abām organizācijām apmēram tāda pati, kā starp partijām Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par!, kas abas kopā ir vecā Vienotība jeb vēl vecākais Jaunais laiks, no kura nosaukuma patapināts vārds tagadējās Vienotības nosaukumā. Lietas būtība nav vārdu, bet tāda personu pārceļošana, kāda ir Jaunā laika līdzdibinātāja Edgara Jaunupa nokļūšana starp Attīstībai/Par! vadoņiem.
Pamanāmi garu ceļa posmu no vienas partijas uz nākamo partiju E. Jaunups gājis kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu, kuram VID Finanšu policija jau nez cik gadus sola pierādīt vainu nodokļu nemaksāšanā. M. Skujiņa gadījumā atklājās tik tieša saistība ar M. Martinsonu, ka Māra Kučinska valdība neuzņēmās viņu apstiprināt par VID Finanšu policijas priekšnieka tiešo priekšnieku. Rūpes par M. Martinsona drošību varētu nebūt vienīgais iemesls, kāpēc Jaunās Vienotības un Attīstībai/Par! pārstāvji pauž atbalstu I. Jaunzemes iecelšanai par VID ģenerāldirektori un kāpēc Valsts kanceleja piedāvā viņas kandidatūru tad, kad šo divu partiju iekļaušana nākamajā Latvijas valdībā šķiet droša.
