Ar šā gada oktobrī reģistrētiem 1673 jaundzimušajiem Latvija tuvojas pagājušā gadsimta 90. gadu beigās fiksētajam dzimstības minimumam.
Laikā kopš Latvijas Republikas atjaunošanas visnabadzīgāko oktobri dzimstības ziņā atstājis 1999. gads ar 1474 jaundzimušajiem. Nebūtu brīnums šā antirekorda atkārtošana jau nākamā gada oktobrī. Dzimstības krituma temps pēdējos gados gan ir bijis lēnāks: par 88 jaundzimušajiem mazāk 2016. gadā nekā 2015. gadā un tālāk vēl par 65 jaundzimušajiem mazāk 2017. gadā un par 79 jaundzimušajiem mazāk šogad. Tīri aritmētiski pārnesot šādu dzimstības samazināšanās tempu uz nākamajiem gadiem, 2019. gada oktobrī vēl nevajadzētu piedzimt par 179 mazuļiem mazāk, bet divi apsvērumi liek koriģēt prognozes samazinājuma virzienā.
Pirmkārt, vairs ne pa gadiem, bet pa mēnešiem Latvijā sarūk to sieviešu skaits, kuras vēl varētu dzemdēt bērnus. Tā nav norāde uz emigrāciju, bet uz Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūru, kurā vislielākā dabiskā pieauguma pēdas atstājis 1987. gads. Tagadējais māšu caurmēra vecums Latvijā ir 30 gadu, tāpēc pārejas punkts no potenciālo māšu skaita pieauguma uz samazināšanos atradās 2017. vai 2018. gadā. Jau nākamajā gadā šā pavērsiena sekas izpaudīsies pilnā apjomā.
Otrkārt, dzimstība nākamā gada oktobrī izpaudīs cilvēku noskaņojumu laikā ap priekšā stāvošo gadu miju. Lai nu kā varētu izpausties tagadējā nenoteiktība ar Latvijas nākamo valdību, pozitīvu ietekmi uz dzimstību tas neatstās. Lai gan arī Saeimas pārvēlēšanas kampaņa milzīgas cerības neizraisīja, par ko liecina balsot aizgājušo pilsoņu minimums, tomēr kaut kādi solījumi tajā brīdī tika doti. Tagad izrādās, ka tos pat tehniski nav iespējams izpildīt, ja nav valdošās koalīcijas un valdības, kas nodrošina 2019. gada valsts budžeta pieņemšanu. Nav runa par to, ka Latvijā cilvēkiem nāksies masveidā badoties nākamā gada valsts budžeta kavēšanās dēļ, bet solījumu nepildīšana cilvēkus nomāc vairāk nekā dzīve sliktākos apstākļos bez cerībām, ka tā uzlabosies.