Latvijas nākamā valdība sāks savu darbošanos laikā, kad valsts ieņēmumu pieaugums palēnināsies, bet izdevumu pieaugums – paātrināsies.
Konstitucionāli noteiktajai valdību nomaiņai jānotiek gada beigās, kad sezonāli nosacījumi diktē strauju valsts izdevumu pieaugumu. Ne viena vien valdība mēģinājusi padarīt maksājumu grafiku vienmērīgāku, bet viss palicis tā, kā sen jau iegājies. Šogad septembris bijis pirmais mēnesis, kad kopbudžetā veidojās deficīts 32,6 miljonu eiro apmērā, «un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties», kā teikts Finanšu ministrijas (FM) pārskatā.
Tas pat valdībai ir pārsteigums, cik no tās pieprasīs un kas paliks pāri no naudas, ko valdība uzkrājusi no gada sākuma līdz rudenim. 2016. gads visiem par pārsteigumu ļāva iegrāmatot sen nebijušu budžeta pārpalikumu kaut tikai 16 miljonu eiro apmērā, bet 2017. gads beidzās ar -156 miljoniem eiro, kas gan nav daudz uz citu gadu fona.
Šo gadu FM plāno pabeigt ar -225 miljoniem, par spīti tam, ka līdz rudenim savāktais 691 miljona eiro pārpalikums Valsts kasē bija par 331 miljonu eiro lielāks (tātad divreiz lielāks) nekā pērn deviņu mēnešu periodā.
Jau tagad paredzamā deficīta dēļ valdība cenšas nepieļaut nekādus izdevumu palielinājumus mediķiem un citiem prasītājiem, lai gan, ja skaita tīri aritmētiski, naudas valdībai ir daudz. Īstenībā tās tomēr ir maz jeb, citiem vārdiem sakot, nauda kļuvusi mazvērtīga. FM pārskatā vārds vārdā rakstīts tā, ka «uzturēšanas izdevumi kopbudžetā bija par 572,7 miljoniem eiro jeb 9,2% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā», ko izveidojušas «augstākas subsīdijas un dotācijas (par 215 miljoniem eiro jeb 18%), preču un pakalpojumu izdevumu pieaugums par 113,3 miljoniem eiro jeb 12,7% un atlīdzības kāpums par 110,5 miljoniem eiro jeb 6,8%». Tātad - vienu un to pašu funkciju izpilde gada laikā sadārdzinājusies par 7 līdz 18%. Kaut kur pa vidu šiem ietvariem atrodas faktiskais inflācijas rādītājs, ko valsts iestādes ar Centrālo statistikas pārvaldi spītīgi atsakās godīgi atzīt, lai gan valsts iestādēm nemitīgi nākas norādīt uz vispārējo sadārdzinājumu, lai attaisnotu arī savu izdevumu pieaugumu.
